Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs
Satversmes tiesa tikko svinēja savu 25. gadadienu, un, to ievērojot, LV portāls jau iepriekš atskatījās uz to, kas ir Satversmes tiesa, kāda ir tās kompetence un kādos gadījumos ir tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu (t. sk. ar konstitucionālo sūdzību). Tāpēc šoreiz apskatīsim to, kas notiek pēc tam, kad Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums, un ko paredz Satversmes tiesas process no pieteikuma saņemšanas līdz spriedumam.
Satversmes tiesas procesu regulē Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments. Attiecībā uz procesuālu termiņu skatīšanu un procesuālu sankciju – naudas soda – izpildi ir piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Bet jautājumus, kurus minētie normatīvie akti neregulē, Satversmes tiesa ir tiesīga izlemt pati.
Tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir: Valsts prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam, ģenerālprokuroram, Valsts kontroles padomei, pašvaldības domei, tiesībsargam, tiesai, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, Tieslietu padomei un personai.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:
Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Satversmē ietvertās pamattiesības. Personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes VIII nodaļā, un tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u. c. Savukārt Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām pamattiesībām.
Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām pamattiesībām.
Būtiski ir uzsvērt, ka Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt citu tiesu lēmumus un spriedumus, bet, piemēram, ja Augstākā tiesa spriedumu pamato ar tādu likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona ar pieteikumu var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu, un, ja Satversmes tiesa arī atzīs konkrēto normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna.
Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā ir iesniedzams rakstveidā, norādot pieteikuma iesniedzēju, institūciju vai amatpersonu, kura ir izdevusi apstrīdēto aktu, lietas faktisko apstākļu izklāstu, pieteikuma juridisko pamatojumu un prasījumu Satversmes tiesai, kā arī pieteikumam nepieciešams pievienot paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai. Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs, bet, ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs.
Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt citu tiesu lēmumus un spriedumus.
Jāņem vērā, ka vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas, vai arī, ja tiek apstrīdēti institūcijas (amatpersonas) izdotie akti saistībā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā, vai institūcija vai amatpersona ir pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.
Atsevišķos gadījumos vēršanās ar pieteikumu Satversmes tiesā ir ierobežota ar noteiktiem termiņiem:
Pēc tam, kad Satversmes tiesā ir saņemts pieteikums par lietas ierosināšanu, to reģistrē Satversmes tiesas kanceleja un nodod Satversmes tiesas priekšsēdētājam, kurš izskata iesniegtos dokumentus un norīko Satversmes tiesas kolēģiju pieteikuma izskatīšanai. Tomēr, ja iesniegtais dokuments acīmredzami neatbilst Satversmes tiesas likumā pieteikumam par lietas ierosināšanu izvirzītajām prasībām, pieteikuma iesniedzējam tiek sniegta atbilde Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.
Satversmes tiesas kolēģija, kura sastāv no trim Satversmes tiesas tiesnešiem, 1 mēneša laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas pieņem lēmumu par saņemto pieteikumu, bet sarežģītās lietās var šo termiņu pagarināt līdz 2 mēnešiem. Satversmes tiesas kolēģijas sēdes ir slēgtas, un tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi, tomēr, ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.
Satversmes tiesas kolēģija, izskatot iesniegtos pieteikumus, ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:
Tomēr gadījumos, ja Satversmes tiesas kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu, bet kāds no kolēģijas locekļiem, piemēram, tiesnesis ar motivētiem iebildumiem balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, tad pieteikuma izskatīšanu un lēmumu par pieteikuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā Satversmes tiesas sastāvā.
Jāņem vērā, ka lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams. Bet atteikuma gadījumā persona var novērst kolēģijas konstatētos trūkumus un iesniegt atkārtotu pieteikumu (par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā nav jāmaksā ne valsts, ne kancelejas nodevas).
Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.
Savukārt, ja kolēģija ir nolēmusi lietu ierosināt, tad attiecīgā lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem – pieteikuma iesniedzējam un institūcijai (amatpersonai) –, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par 2 mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Informāciju par lietas ierosināšanu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Satversmes tiesas mājaslapā.
Pēc lēmuma par lietas ierosināšanu Satversmes tiesas priekšsēdētājs rindas kārtībā uzņemas to sagatavot izskatīšanai patstāvīgi vai arī norīko citu tiesnesi.
Tiesnesis sagatavo lietu izskatīšanai 5 mēnešu laikā, bet īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa var lemt par šī termiņa pagarināšanu, tomēr ne ilgāk kā par vēl 2 mēnešiem.
Lietas sagatavošanas laikā tiesnesis, ja ir nepieciešams, var pieprasīt papildu paskaidrojumus un dokumentus no lietas dalībniekiem, valsts un pašvaldību iestādēm, amatpersonām, noteikt pieaicinātās personas (par tādu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt lietas izskatīšanu) un pieprasīt tām sniegt viedokli tiesneša noteiktajos termiņos, lemt par ekspertīzes noteikšanu, lemt par lietas dalībnieku pieteiktajiem lūgumiem (ja tiesnesis šādu lēmumu pilnībā vai daļēji ar savu lēmumu noraida, tad minētais lēmums nav pārsūdzams), kā arī, lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, ir pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vai sadalīšana.
Kā norāda Satversmes tiesa, tad lietas sagatavošanas stadijā lēmuma par kādas personas pieaicināšanu lietā pieņemšana ir tiesneša tiesība, kuru viņš var īstenot pēc saviem ieskatiem, izvērtējot, vai konkrētās personas viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.
Piemēram, lietās, kurās lūdz vērtēt tiesību normās noteiktos pamattiesību ierobežojumus, parasti tiek pieaicināts tiesībsargs2, nozares ministrijas un atzīti attiecīgās nozares speciālisti (tiesību zinātnieki, ārsti, ekonomisti utt.). Ņemot vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 16. protokols, kas stājies spēkā 2018. gadā, paplašināja Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu sniegšanas kompetenci un piešķīra noteiktām dalībvalstu augstākajām tiesu iestādēm iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar lūgumu sniegt atzinumus, tad varētu domāt, ka šādu lietu izskatīšanā Satversmes tiesa prasa arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvos atzinumus, tomēr Latvija Konvencijas 16. protokolu nav ratificējusi.
Ekspertīzes tiek noteiktas, ja tiesnesis uzskata, ka lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Savukārt attiecībā uz liecinieku pieaicināšanu Satversmes tiesa atzīst, ka tās praksē ļoti reti tiek pieprasīts lieciniekiem sniegt liecības3.
Lietas sagatavošana tiek pabeigta tad, kad tiesnesis sagatavo atzinumu, kurā atspoguļota visa svarīgākā informācija par lietu un veiktās procesuālās darbības, kā arī, kad tiesnesis ir izteicis priekšlikumu par lietas izskatīšanas procesa veidu (par to, vai lieta izskatāma rakstveida procesā vai tiesas sēdē).
Pēc tiesneša atzinuma saņemšanas Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.
Rīcības sēdē tiesa lemj par lietas izskatīšanas procesa veidu – tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos vai rakstveida procesu –, par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī citiem jautājumiem.
Lai noteiktu, kādā procesā lieta skatāma, Satversmes tiesa ņem vērā lietas materiālus, kā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu.
Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā 5 mēnešus pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu (no rīcības sēdes dienas).
Informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem un publicē Satversmes tiesas mājaslapā, bet gadījumos, kad lietas izskatīšana nozīmēta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes par to paziņo lietas dalībniekiem, kā arī informāciju nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem – pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kura izdevusi apstrīdēto aktu –, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Ja lieta ir izskatāma pilnā tiesas sastāvā (septiņi tiesneši), tad tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē, bet arī šādā gadījumā tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem.
Lietas, kuru izskatīšana pilnā Satversmes tiesas sastāvā nav obligāta, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā. Tomēr, kā norāda Satversmes tiesa, tad saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 25. panta otro daļu triju tiesnešu sastāvā var izskatīt lietu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu, tomēr vienlaikus regulējums ļauj arī šo lietu kategoriju izskatīt pilnā Satversmes tiesas sastāvā, un Satversmes tiesa pēdējā laikā arī izmanto šo iespēju un skata arī šīs kategorijas lietas pilnā tiesas sastāvā4.
Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, tad šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā, un šādā gadījumā tiesas priekšsēdētājs, ja vien to nekavē objektīvi apstākļi, tiesas sastāvā norīko tiesnesi, kurš lietu sagatavojis izskatīšanai, kā arī par pārējo tiesas sastāvu lemj, izvērtējot visus apstākļus, t. sk. tiesneša zināšanas lietas izskatīšanā svarīgā jomā un tiesnešu noslodzi.
Jāņem vērā, ka, atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām, Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.
Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.
Lietas dalībnieks – pieteikuma iesniedzējs, kā arī institūcija vai amatpersona, kura izdevusi apstrīdēto aktu, – procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt patstāvīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, t. sk. izmantot zvērināta advokāta palīdzību.
Būtiska nianse –, ja konstitucionālo sūdzību kopīgi iesniedz vairāk nekā 5 personas, tad šīs personas ir uzskatāmas par vienu procesuālo personu, kas nozīmē, ka procesuālās darbības tās var veikt tikai ar viena pārstāvja starpniecību. Tādā gadījumā, ja šīs personas nevienojas citādi, tad pirmais, kurš parakstījis pieteikumu, ir uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi.
Savukārt, ja lietas dalībnieks (izņemot juridisko personu pārstāvjiem) neprot tiesvedības valodu, tad viņam ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus, bet izdevumi par tulka pakalpojumiem ir jāsedz pašam lietas dalībniekam.
Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, bet Satversmes tiesa var lemt par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē. Tas ir pieļaujams tikai gadījumos, ja atklāta tiesas sēdes izskatīšana ir pretrunā ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves neaizskaramības sargāšanas interesēm. Tomēr tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.
Satversmes tiesas sēdes notiek Rīgā, bet objektīvu apstākļu dēļ tās var tikt norīkotas arī citur. Satversmes tiesa gan norāda, ka tās praksē līdz šim nav konstatēti tādi apstākļi, kas liegtu Satversmes tiesai noturēt sēdes Rīgā.
Atklātu tiesas sēdi, to iepriekš piesakot tiesas sēžu sekretāram, var apmeklēt arī jebkura persona, kas nav lietas dalībnieks vai pieaicinātā persona. Bet jāņem vērā, ka maksimālo personu skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ievērojot lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu, tiesas sēžu zāles ietilpību, kā arī citus objektīvus ierobežojumus.
Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē protokolā un ar tehniskajiem līdzekļiem, pēc kuriem sagatavo stenogrammu.
Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos šobrīd notiek attālināti videokonferences režīmā, bet tas nozīmē, ka ikviens interesents tiesas sēdi (ja tā nav slēgta tiesas sēde) var vērot tiešsaistē Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas YouTube kontā.
Rakstveida procesa lietas tiek izskatītas, un spriedums tiek taisīts tiesas apspriežu istabā, kas nozīmē, ka lietas dalībnieki tajā nepiedalās, kā arī tiesas sēde netiek protokolēta.
Satversmes tiesas likuma 29. pants paredz, ka lietu tiesvedībā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu šādos gadījumos:
Ja Satversmes tiesa, gatavojot tiesas spriedumu, konstatē kādu no tiesvedības izbeigšanas pamatiem, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj par to, vai tiesvedība ir izbeidzama. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad tiesvedību lietā turpina, bet, ja Satversmes tiesa lemj par tiesvedības izbeigšanu, tad 5 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem.
Ņemot vērā to, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tad, lai nodrošinātu ES tiesību aktu efektīvu, vienveidīgu piemērošanu un novērstu to atšķirīgu interpretāciju, dalībvalstu tiesām ir iespēja un dažreiz arī pienākums vērsties ES augstākajā tiesu iestādē – Eiropas Savienības Tiesā – ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai precizētu ES tiesību aktu interpretāciju, piemēram, lai pārbaudītu, vai valsts tiesību akti atbilst ES tiesībām, vai, lai pārbaudītu ES tiesību aktu spēkā esamību.
Eiropas Savienības Tiesa uz šādu lūgumu sniedz atbildi nevis kā atzinumu, bet gan kā spriedumu vai motivētu rīkojumu. Tas nozīmē, ka dalībvalsts tiesai, kurai ir adresēts nolēmums, ir saistoša Eiropas Savienības Tiesas interpretācija, izskatot attiecīgo lietu. Savukārt citām dalībvalstu tiesām Eiropas Savienības Tiesas spriedumā ietvertais skaidrojums ir saistošs līdzīgu lietu izskatīšanas gadījumā.
Dalībvalsts tiesa var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tiklīdz tā konstatē, ka, lai tā varētu pieņemt savu nolēmumu, tai ir vajadzīgs nolēmums par ES tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, tāpēc attiecīgās dalībvalsts tiesa pati nosaka to brīdi tiesvedības laikā, kurā iesniegt šādu lūgumu.
Arī Satversmes tiesa, izskatot tās tiesvedībā esošās lietas, ir izmantojusi šo fundamentālo ES tiesību mehānismu. Piemēram, pieņemot spriedumu lietā Nr. 2019-12-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam”, Satversmes tiesa spriedumā nolēma sadalīt lietu un daļā “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” izveidot jaunu lietu Nr. 2020-33-1 un vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu par prejudiciāla nolēmuma sniegšanu, lai konkretizētu Satversmes 105. pantu (tiesības uz īpašumu) kopsakarā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību.
Interesanti, ka iepriekš minētās prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros, kurā Satversmes tiesa uzdevusi jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, arī Eiropas Savienības Tiesa ir lūgusi Satversmes tiesu sniegt paskaidrojumus, bet Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā nav regulēta kārtība, kādā Satversmes tiesai ir jāsniedz šādi paskaidrojumi. Tādēļ, izmantojot Satversmes tiesai piešķirtās tiesības neregulētus procesuālus jautājumus izlemt pašai, Satversmes tiesa nolēma, ka Satversmes tiesa par paskaidrojumu sniegšanu Eiropas Savienības Tiesai lemj rīcības sēdē, neatjaunojot tiesvedību lietā, kā arī noteica, ka Satversmes tiesa par paskaidrojumu sniegšanu Eiropas Savienības Tiesai lemj tādā pašā tiesas sastāvā, kādā tā pieņēma lēmumu par jautājumu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, ja vismaz pieci tiesneši no minētā sastāva var piedalīties rīcības sēdē.
Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, un Latvijas Republikas vārdā tiek taisīts spriedums. Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Tiesnešu pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu.
Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai ar “par” vai “pret”. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad apstrīdētā norma tiek atzīta par atbilstošu augstākā juridiskā spēka tiesību normai.
Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu.
Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes, to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs, un tas tiek nosūtīts lietas dalībniekiem. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs, un tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
Ja lieta ir izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, tajā taisīto spriedumu pasludina nolasot, un 5 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Rakstveida procesā taisīto spriedumu paziņo lietas dalībniekiem, nosūtot viņiem tā norakstu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā.
Gadījumos, kuros sprieduma pieņemšanā ir tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas ir izteikts spriedumā, attiecīgais tiesnesis rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas. Tiesneša atsevišķās domas pievieno lietai un publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2 mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.
Tiesneša atsevišķās domas ir demokrātisks mehānisms, kas nodrošina tiesnešu neatkarību, vārda brīvību, kā arī veicina tiesas procesa caurskatāmību.
Taujājot par tiesnešu atsevišķo domu nozīmi un publicēšanu, Satversmes tiesa vērš uzmanību, ka tiesību zinātnē norādīts, ka tiesneša atsevišķās domas ir demokrātisks mehānisms, kas nodrošina tiesnešu neatkarību, vārda brīvību, kā arī veicina tiesas procesa caurskatāmību5. Tāpat ir norādījis arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas.”6 Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzsvēris, ka “atsevišķās domas vairāk domātas speciālistu analīzei. Pretējā gadījumā, ja tās pievienos spriedumam uzreiz, tās var uztvert emocionāli. Kad kaislības ir norimušas, tad var publicēt”7.
Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja vien Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.
Satversmes tiesa, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, ņem vērā to, ka tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu, kā arī tiesai, iespēju robežās, ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru8.
Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, tad Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šī līguma denonsēšanu (vienpusējs paziņojums, ar kuru līgumslēdzēja puse vēlas izbeigt tās līgumsaistības), tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.
1 Piemēram, sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c.
2 Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kura rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu.
3 Piemēram, Satversmes tiesas lieta Nr. 2014-09-01, kurā uzklausīta liecinieka liecība.
4 Piemēram, Satversmes tiesas lieta Nr. 2018-07-05 un lieta Nr. 2019-17-05.
5 Kursiša, E. Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums. Jurista Vārds, 06.12.2016., Nr. 49 (952), 36.—41. lpp.
6 Litvins, G., Gailīte, D. Satversmes tiesas priekšsēdētājs: “Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni…” Jurista Vārds, 28.01.2014., Nr. 4 (806), 8.—15. lpp.
7 Endziņš, A. Tiesnešiem bijušas domstarpības par robežlīgumu. Pieejams: http://www.knl.lv/raksti/228/print/.
8 Skatīt: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2005-12-0103 (25. punkts) un spriedums lietā Nr. 2018-25-01 (31. punkts).
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
