Labdien! Esmu iegādājusies dzīvokli ar zemesgrāmatas nodalījumā nostiprinātu personālservitūtu par labu fiziskajai personai – lietošanas tiesība uz dzīvokļa īpašumu līdz mūža galam. Servitūts piešķirts arī personas mantiniekiem. Iepriekšējais īpašnieks neko daudz nepaskaidroja par manām tiesībām, pienākumiem. Tāpēc jautāšu, ko nesaprotu. Ko nozīmē “piešķirts arī personas mantiniekiem”? Vai viņi personālservitūta turētāja īpašumā var šobrīd dzīvot kopā? Vai arī servitūta turētāja nāves gadījumā tas pāriet nākamajam īpašniekam? Kas notiek, ja viņi pēkšņi veidos nekustamā īpašuma parādus? Kādas ir manas tiesības šajā gadījumā? Es saprotu, ka man kā īpašniecei ir tiesības īpašumu arī uzraudzīt, piedalīties tā uzturēšanā. Vai man ir tiesības prasīt no viņiem līdzekļus par īpašuma uzlabošanu, jo viņi to nolieto? Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Saskaņā ar Civillikuma 1227. pantu dzīvokļa tiesība ir lietu tiesība lietot par dzīvokli svešu māju, tomēr nekaitējot pašai mājai. Uz nekustamo īpašumu nodibināta dzīvokļa lietojuma tiesība ir apgrūtinājums, kas paredz tiesības dzīvokli lietot līdz mūža galam, ja dzīvokļa lietotājs no tiesībām neatsakās, ir spēkā līdz dzīvokļa lietotāja nāvei. Jāņem vērā, ka, pastāvot minētajam apgrūtinājumam, īpašnieka tiesības lietot savu īpašumu ir uzskatāmas par izņēmumu, nevis normu: ja nav pretēju noteikumu, īpašnieks nedrīkst pats izmantot dzīvošanai dzīvokli, kas nodots dzīvokļa tiesības izlietotājam (sk. Višņakova, G., Balodis, K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 128. lpp.).
Saskaņā ar Civillikuma 1229. pantu dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šīs tiesības izlietotājs. Tas nozīmē: ja kāds no dzīvokļa tiesības izlietotājiem nomirst, tad dzīvokļa tiesība paliek spēkā uz visu dzīvokli par labu pārdzīvojušajiem izlietotājiem un izbeidzas tikai tad, kad miris pēdējais no viņiem. Līdz ar to, ja dzīvokļa tiesība ir noteikta arī fiziskās personas mantiniekiem, tā ir spēkā, līdz miris pēdējais no viņiem. Protams, arī šajā gadījumā var vienoties ar personu, kurai ir noteiktas dzīvokļa lietošanas tiesības, par lietošanas tiesību izbeigšanu un apgrūtinājuma dzēšanu.
Vienlaikus jānorāda, ka personālservitūta izlietotājam ir ne tikai tiesības (lietot piešķirto mājokli), bet arī pienākumi. Civillikuma 1227.–1230. pants paredz dzīvokļa tiesības izlietotājam pienākumu nekaitēt mājai, segt izdevumus par mājoklim nepieciešamajiem uzlabojumiem, atdot telpas citiem vienīgi ar īpašnieka piekrišanu u. tml. Ja personālservitūta izlietotājs neievēro tam ar likumu uzliktos pienākumus, tādējādi radot nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, personālservitūta devējam ir tiesības celt pret šo personu prasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, kas noteic, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Svarīgs nosacījums, ja personālservitūta izlietotājs šo dzīvokli lieto, – viņam rodas saistības par maksājuma veikšanu. Savukārt, ja dzīvoklis netiek lietots, īpašnieks pats atbild par visiem maksājumiem attiecībā uz dzīvokli.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
