Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Informācija LB mājaslapā. Tajā ir norādīts, kādā veidā Kredītu reģistrā esošās ziņas izsniedz klientam un klienta galviniekam (elektroniski, klātienē, pa pastu).

Elektroniski: Fiziskā persona par sevi elektroniskā veidā var saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas interaktīvi, autentificējoties Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas tīmekļvietnē https://manidati.kreg.lv tikai ar Latvijas Republikā izsniegtu personas apliecību (eID karti).

Latvijas Bankas Kredītu reģistrs apkopo banku un citu finanšu starpnieku ziņas par privātpersonu kredītiem (izsniegtajiem, atdotajiem, kavētajiem).

Latvijā darbojas arī kredītinformācijas biroji, kas vāc un apstrādā datus arī par citiem personu parādiem, veidojot kredītvēsturi, kas ļauj komersantiem pirms līguma ar klientu novērtēt tā kredītspēju. Pašreiz šajā jomā Latvijā darbojas divi komersanti – Kredītinformācijas birojs un CREFO birojs. Viņu reģistros savukārt ir plašāks saistību loks – nebanku kredīti, komunālo pakalpojumu saistības, telekomunikāciju un citu pakalpojumu sniedzēju parādnieki.

Privātpersonas visu Kredītinformācijas birojā par sevi apkopoto informāciju, iepriekš reģistrējoties, var pārbaudīt www.manakreditvesture.lv datubāzē.

Otrā kredītinformācijas biroja tīmekļvietne ir: https://www.crefobirojs.lv/.

Piekļuve saviem datiem iespējama, autentificējoties caur norādītajām internetbankām.

Pilnīgi visi dati vienkopus par katru cilvēku un viņa kredītvēsturi nekur nav pieejami. Katrs pats tomēr pietiekami labi zina, kāda ir paša kredītvēsture. Savukārt kredītdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, lai novērstu savus zaudējuma riskus, pirms sadarboties ar konkrētu klientu, datubāzēs gan vispirms pārliecināsies, kāda ir potenciālā klienta kredītvēsture.

Jāpiebilst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir veikti grozījumi, kas stāsies spēkā 2019. gada janvārī, un tie paredz pienākumu kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu apjomā, lai atbilstoši šā likuma prasībām varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu gadījumos, kad tā iesniegtā informācija nav pietiekama un dokumentāri pamatota, kā arī galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības.