Nezinot visus faktiskos apstākļus, nav iespējams atbildēt, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā. Tāpat no jautājuma nevar saprast, kas ir domāts ar frāzi “nepaspēs izsniegt” zemesgrāmatas apliecību. 

Iesakām vērsties pie notāra, kas ar šāda veida jautājumiem strādā katru dienu un spēs jums sniegt precīzas atbildes uz visiem jautājumiem. Notāru kontaktinformācija pieejama šeit. 

Tādējādi tālāk sniedzam tikai vispārīgu informāciju, piemēram, ar ko dāvinājums atšķiras no testamenta un kādos veidos Latvijā manta tiek mantota. 

Dāvinājums no testamenta atšķiras ar to, ka, noslēdzot dāvinājuma līgumu, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu apdāvinātajam pāriet jau dāvinātāja dzīves laikā. Savukārt, taisot testamentu, īpašuma tiesības pāriet tikai pēc mantojuma atstājēja nāves, kārtojot mantojuma lietu. 

Jums pašai jāsaprot, kāda ir jūsu griba, proti, vai vēlaties palikt īpašniece līdz mūža galam vai tomēr nodot īpašuma tiesības meitai jau savas dzīves laikā. 

Turklāt, ja jums ir laulātais un vēl citi bērni, tad viņi ir neatraidāmās daļas tiesīgie un var izprasīt neatņemamo daļu no mantojuma gan dāvinājuma līguma gadījumā, gan pēc testamenta. 

Latvijā manta tiek mantota trijos veidos:  

• likumiskā ceļā, kuru nosaka Civillikums (CL) un kurā mantinieku loks ir skaidrs;  

• ar testamentu, kurā mantojuma atstājējs pauž savu pēdējo gribu;  

• ar mantojuma līgumu.  

CL noteic, kas ir personas mantinieki un kā dalās mantojums, ja persona nomirst un nav ne testamenta, ne mantošanas līguma vai ja tie nav spēkā. Civillikuma 391. pants paredz, ka pēc likuma mantot tiek aicināti: laulātais, radinieki, adoptētie.  

Atbilstoši CL 392. pantam pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā. Vienlaikus CL 393. pants paredz, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. 

Likumiskā ceļā vienmēr manto laulātais un bērni. 

Vairāk par attiecīgo tēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem”.  

Testaments ir vienpusējs darījums. To raksta cilvēks, kuram pieder manta. Testamentu var mainīt jebkurā laikā, un tas nav garants, ka mantinieki kaut ko saņems.  

Papildus jānorāda: tiesā var iesniegt prasību, ka testaments nav īsts, ka to nav rakstījis mirušais, ka ir viltots mantojuma atstājēja vai notāra paraksts, bet tā saturu apstrīdēt diezin vai ir iespējams, ja vien ievērots, ka likumiskajiem mantiniekiem pienākas neatņemamā daļa. 

Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. 

Proti, jāskatās, kāda daļa no mantojuma pārējiem mantiniekiem pienāktos, ja nebūtu testamenta. 

Turpretī mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, un viņi slēdz darījumu. Konkrētais līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne rīkoties kaut kā citādi. Respektīvi, mantiniekam ir garantija, ka vienošanās netiks grozīta un viņš mantojumu saņems.  

Mantojuma līgumu atcelt vai mainīt atstājējs var tikai ar mantas saņēmēja piekrišanu. Savukārt testamentu iespējams mainīt kaut vai katru dienu. 

Gan mantojuma līgums, gan testaments stājas spēkā pēc cilvēka aiziešanas mūžībā.  

Kā jau iepriekš tika minēts, lai saņemtu precīzas atbildes par labāko risinājumu jūsu gadījumā (katra situācija jāvērtē individuāli, zinot visu nepieciešamo informāciju), iesakām vērsties pie notāra, kas minētās lietas pārzina un kārto katru dienu. 

Vienlaikus iesakām izlasīt norādītās LV portāla publikācijas: 

• Izvēle starp dāvinājumu un testamentu. Kā dāvināt?; 

• Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem; 

• Ar ko jārēķinās, ja nekārto mantojuma lietu.