Ņemot vērā jautājumu, pieņemu, ka testaments nav sastādīts par labu jautātājam, bet gan par labu kādai citai personai, tāpēc:

1. Jautātājam kā mantojuma atstājēja bērnam un neatņemamās daļas tiesīgajam ir tiesība prasīt mantojuma neatņemamās daļas izdošanu. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais būtu mantojis pēc likuma. Konkrētajā gadījumā uz mantojuma atstājēja atstāto mantojumu pēc likuma būtu varējuši pretendēt divi likumiskie mantinieki – mantojuma atstājēja laulātā un mantojuma atstājēja bērns, tāpēc mantojuma atstājēja bērnam pienākošās neatņemamā daļa (puse no puses) ir 1/4 no visa atstātā mantojuma vērtības, kāda tā bijusi mantojuma atstājēja nāves brīdī, turklāt šajā neatņemamajā mantojuma daļā ieskaita arī to, ko neatņemamās daļas tiesīgais, iespējams, saņēmis no sava vecāka viņa dzīves laikā.
2. Lai neatņemamās daļas tiesīgais varētu saņemt viņam pienākošos neatņemamo mantojuma daļu, viņam sava tiesība ir jāpiesaka, iesniedzot mantojuma lietā attiecīgu rakstisku iesniegumu, turklāt iesniegums jāiesniedz termiņā, kas norādīts publikācijā par mantojuma atklāšanos. Ja neatņemamās daļas tiesīgais savu tiesību nepiesaka norādītajā termiņā, tad tiek atzīts, ka viņš no tās ir atteicies.

Neatņemamo daļu aprēķina naudas izteiksmē, un to izdala pēc tam, kad notārs atzinis testamentu par stājušos likumīgā spēkā. Ja neatņemamās daļas tiesīgais var vienoties par to ar testamentāro mantinieku, tad viņi noslēdz vienošanos par neatņemamās daļas izdalīšanu, kas apliecināma notariāli, bet, ja vienošanās netiek panākta, neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tiesības pieprasīt viņam pienākošos neatņemamo daļu, ceļot prasību tiesā.