Labdien! Situācija: ir lietošanā un pieder garāža kooperatīvā Daugavpilī. Lielākā problēma ir tāda, ka nevienai no garāžām, kas atrodas šajā kooperatīvā, nav neviena īpašumu apliecinoša dokumenta. Zeme pieder pašvaldībai, kas bija iedalīta kooperatīvam lietošanā, bet garāžas cēla kooperatīva biedri par saviem līdzekļiem. Šobrīd nojaušam, ka notiek kaut kādas darbības ar dokumentāciju, jo garāžu bloki (bet ne atsevišķi katra garāža) beidzot ir parādījušies kadastrā ar kadastra numuru. Šā gada sākumā no kooperatīva “valdes” (nav zināms, kas viņus ievēlēja par valdi un kā tika izziņots par sapulces sasaukšanu) tika saņemts paziņojums telefonā: “Cienījamie kooperatīva biedri! Informējam, ka 2025. gada 1. martā valdes sēdē tika lemts izslēgt biedrus no kooperatīva par sistemātiskiem biedru naudas maksājumu kavējumiem. Pievienots saraksts ar garāžu adresēm un nr. Pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta 4. daļu, biedrs var lēmumu pārsūdzēt. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, biedram ir pienākums atbrīvot garāžas boksus un nodot tos faktiskajā valdes valdījumā. Gadījumā, ja minētā garāža tiek pārņemta piespiedu kārtā, pamatojoties uz Civillikumu, viss garāžas boksos atstātais īpašums tiks uzskatīts par pamestu un pakļauts utilizācijai.” Vai valdei ir tiesības uzlauzt garāžu bez tiesas lēmuma? Vai kooperatīvs var pārņemt garāžas boksu tikai tāpēc, ka nav maksāta biedra nauda? Vai tas nav reiderisms? Turklāt kooperatīvs nav ieguldījis naudas līdzekļus garāžas boksa būvniecībā. Vai atstātā manta, kas atrodas garāžas boksos, gadījumā, ja īpašnieks nav sasniedzams (piemēram, miris), nav piederīga valstij? Ja garāžas boksos atrodas automašīna vai kāda cita tehnika, kas tiek reģistrēta CSDD, kā svešs onkulis var to utilizēt, noņemt no uzskaites vai kā citādi rīkoties ar svešu mantu? Paldies!
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
No sniegtā apraksta noprotams, ka jums trūkst informācijas par garāžu īpašumtiesībām. Jūs norādāt, ka kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – sabiedrība) biedri ir veikuši ieguldījumus garāžu būvniecībā, ēkām ir piešķirti kadastra numuri un tās kādam pieder. Vienlaikus izsakāt šaubas, vai īpašuma tiesības ir pierādāmas ar atbilstošiem dokumentiem. Pie minētajiem apstākļiem jums būtu nepieciešams veikt patstāvīgu kadastra un zemesgrāmatas datu analīzi, lai noskaidrotu garāžu statusu un to, kam ir īpašuma tiesības. Ja konstatējams strīds par garāžu īpašuma tiesībām, nav izslēdzams, ka būs nepieciešams celt prasību tiesā, lai sabiedrības biedri varētu pierādīt savas īpašuma tiesības uz garāžām.
Kas attiecas uz biedru strīdu ar sabiedrību, tad no apraksta varētu izdalīt divas atsevišķas jautājumu grupas: par biedru izslēgšanu un nesamaksātās biedru naudas piedziņu; par garāžu pārņemšanu sabiedrības valdījumā un rīcību ar tur atstāto biedru mantu.
Attiecībā uz pirmo punktu minētie jautājumi ir regulēti Kooperatīvo sabiedrību likumā. Proti, likuma 18. pants paredz, ka biedru no sabiedrības var izslēgt cita starpā, ja biedrs būtiski pārkāpis likuma vai statūtu noteikumus. Likumā ir paskaidrots, ka biedrs viena mēneša laikā no lēmuma (par izslēgšanu) paziņošanas dienas var prasīt šī jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Tomēr sabiedrības statūtos var noteikt arī citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību. Kas attiecas uz biedru naudu, tad biedram ir pienākums to maksāt, ja tāda paredzēta sabiedrības statūtos. Ja biedrs kavē biedra naudas maksājumus, sabiedrība to piedzen no biedra vispārējā kārtībā.
Runājot par otro punktu, jautājumā par izslēgto biedru lietoto garāžu pārņemšanu sabiedrības faktiskajā valdījumā jāatgriežas pie atbildes pirmajā daļā aprakstītā jautājuma par garāžu īpašuma tiesībām. Ja garāža atrodas personas īpašumā, sabiedrības pārstāvjiem nav tiesību tajā iekļūt vai liegt konkrētajai personai to lietot, pat ja biedrs vai bijušais biedrs nepilda saistības pret sabiedrību. Arī tad, ja personai nav īpašuma tiesības, bet gan tikai lietojuma tiesības uz garāžu, pastāv noteikta tiesiska kārtība, kā notiek iekļūšana telpās, personu izlikšana no tām. Sabiedrībai nav tiesību patvaļīgi, pielietojot fizisku spēku, iekļūt šajās telpās vai izlikt no tām personas. Jebkuri civiltiesiskie strīdi risināmi tikai tiesas kārtībā, un iekļūšana garāžā būtu organizējama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Kas attiecas uz garāžās esošo kustamo mantu, to atgūt ir tiesības tās īpašniekam. Izņēmuma kārtā civiltiesībās tiek pieļauta mantas aizturēšana, ja personai, kas mantu aiztur, ir prasījuma tiesības pret mantas īpašnieku. Citas personas mantas patvaļīga utilizēšana nav pieļaujama nevienā gadījumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
