Arodbiedrības un Latvijas darbinieki komisijas sēdē sadzirdēja vairākus vēstījumus.
- Vai tiešām deputātu vairākums mērķtiecīgi grib samazināt darbinieku darba samaksu?
- Tu strādāsi tikpat daudz, bet saņemsi mazāk.
- Es negribu runāt ar tavu pārstāvi – arodbiedrību un meklēt labāko risinājumu, gribu vienkārši maksāt mazāk un neko nedot pretī!
- Cietīs tikai tie, kuri reāli veic virsstundu darbu. Darba devējam samazinājums ir papildu ieguvums un sportisks prieks, darbiniekam – nesamaksāti rēķini.
- Investorus uzrunā augsta veselības aprūpe, laba izglītība, radošums, drošība, nevis lētā darbaspēka zeme un vienīgā doma, kā samaksāt darbiniekam mazāk.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Arodbiedrības pauž izbrīnu, ka SDLK neviens nerunāja, kāpēc ir virsstundas, bet daudzi ir gatavi izdarīt vienkāršāko – samazināt piemaksu. Bet kādēļ Latvijā trūkst darbaspēka, kādēļ tik maz dzimst bērni, kādēļ tik grūti tiek slēgti koplīgumi par darba laika organizācijas jautājumiem?”
Arodbiedrības atkārtoti norāda, ka virsstundas nav norma, bet darba devēji tās nereti jau ieplāno darba grafikā, un tādēļ, lai tās būtu pēc iespējas mazāk, pareizi jāorganizē darbs, jāpiesaista darbinieki, jāatbalsta veiksmīgi risinājumi demogrāfijā, kā to dara Polijā, nevis jāsamazina samaksa par virsstundām. Virsstundas “nozog” laiku atpūtai, ģimenei, bērniem, sociālajai, kulturālai dzīvei. Vai tiešām SDLK deputāti šo visu ir apsvēruši?
Eurostat dati rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā starp inflācijas un nevienlīdzības rādītājiem un vienā no pašām pēdējām – darba samaksā. Vai tiešām šie dati ir nopietni izanalizēti? Turklāt, neviens priekšlikumu iesniedzējs par virsstundu un svētku dienu apmaksas samazināšanu nav iesniedzis nekādu datos balstītu ekonomisku pamatojumu, tostarp Ekonomikas ministrija.
SDLK sēdes laikā izskanēja kāda sanāksmes dalībnieka teiktais, ka virsstundas strādā tikai 1% darbinieku. Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, norāda uz Darba tirgus un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory apkopotajiem darba devēju sniegtajiem datiem, kas apliecina – nozarēs virsstundas strādā: 54% darbinieku transportā/loģistikā, mazumtirdzniecībā – 50%, ražošanā – 49%, infrastruktūrā – 42%, enerģētikā – 42%, pakalpojumos – 31%.Tikai šajās nozarēs tas skar 129 00 darbiniekus un viņu ģimenes. Šobrīd gadā virsstundās šajās nozarēs fiziskā darba darītāji nopelna 631 eiro, speciālisti 1000 eiro, eksperti un vadītāji vidēji 1800 līdz 2500 eiro. Vai pēc neilga laika par to pašu darbu viņi saņems uz pusi mazāk, tas ir atkarīgs no Saeimas deputātu balsojuma.
