Diskusijas par jauno Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu turpinās

Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts paredz, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēs saņemt personas, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējušas Latvijā vai šeit strādā.

Likumprojekts paredz arī izveidot Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, kura pienākums būs pārskatīt vai izstrādāt no jauna veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļus, izvērtēt, kuri veselības aprūpes pakalpojumi prioritāri apmaksājami no fonda līdzekļiem, un ieviest jaunus no fonda līdzekļiem apmaksājamus pakalpojumus vai atteikties no neefektīvu pakalpojumu apmaksas. Līdz ar fonda izveidi paredzēts likvidēt Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums varētu stāties spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Pozitīvas iezīmes saskatāmas NVD juridiskās formas maiņā no iestādes uz fondu

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektore Ināra Pētersone, vērtējot izstrādāto likumprojektu, atzinīgi izsakās par ieceri mainīt NVD juridisko formu no iestādes uz fondu.

“Mūsuprāt, tādējādi paveras brīvākas, ne tik administratīvi ietilpīgas iespējas elastīgākai pakalpojumu un finanšu plānošanai, jo šobrīd iestādēs finanšu līdzekļu izlietošana sasaistīta ar kalendāro gadu, ar risku naudas atlikumu uz gada beigām zaudēt, kā arī finansējumu pārdale starp pakalpojumu apakšprogrammām ir ļoti birokrātiska un ilga,” paskaidro I. Pētersone.

Vienlaikus VADDA pārstāve kritiski vērtē Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda lēmējorgāna – padomes – noteikto locekļu sastāvu, uzskatot, ka sastāvā ir par daudz politisko spēku un par maz nozares speciālistu. Proti, saskaņā ar likumprojektu fonda padomes sastāvā ietilps veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs vai šo ministru deleģēti pārstāvji, darba devēju organizācijas pārstāvis, darbinieku organizācijas (arodbiedrības) pārstāvis, Saeimas deputāts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, pacientu organizācijas pārstāvis un ārstniecības personu profesionālās organizācijas pārstāvis.

“Mēs ieteicām lielāku uzsvaru likt uz speciālistiem, profesionalitāti, uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Diemžēl mūs nesadzirdēja, daļai dalībnieku to pamatojot ar argumentu, ka samazināsies politiķu iespējas kaut ko ietekmēt,” atklāja I. Pētersone.

LĀB ieskatā likumprojekts galvenokārt risina juridiskas un administratīvas problēmas

Arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopumā atzinīgi novērtē NVD pārtapšanu par fondu. Vienlaikus LĀB norāda, ka likumprojekts galvenokārt risina juridiskas un administratīvas problēmas, nemainot veselības nozares finansējuma kopējo apjomu vai neietekmējot citas kritiskas problēmas, tādas kā, piemēram, cilvēkresursu trūkums, personāla atalgojums un pakalpojumu pieejamība.

“Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gadu desmitiem ir nepietiekami – tie veido vien 4% no iekšzemes kopprodukta un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas ir tālu no starptautiskajiem standartiem. LĀB aicina veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no IKP vai 13–14% no budžeta, kā tas ir ierasts sociāli atbildīgās sabiedrībās,” norāda LĀB.

Tāpat LĀB uzsver, ka jaunā sistēma, nenodrošinot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā ārzemēs, nedrīkstētu radīt papildu administratīvo slogu veselības aprūpes personālam.

“Nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu – pacientu aprūpi,” komentē LĀB.

Pacientu organizācijām svarīga finansējuma izlietojuma caurskatāmība

Latvijas Pacientu organizācijas tīkla (LPOT) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele LV portālam norāda, ka pacientu kopienai ir ļoti svarīgi, lai vienā gadā neizlietotais finansējums tiktu pārcelts uz nākamo gadu, kā arī lai finansējuma pārvaldīšana būtu caurskatāma un saprotama visām iesaistītajām pusēm un sabiedrībai.

Kopumā pacientu organizācija atbalsta izstrādāto likumprojektu un uzsver, ka šobrīd no valsts budžeta nav iespējams apmaksāt pilnīgi visu nepieciešamo pat saviem iedzīvotājiem, kur nu vēl ārzemēs dzīvojošajiem.

Tāpat B. Ziemele stāsta, ka jau ilgus gadus veselības aprūpes jomas eksperti norāda uz nepieciešamību palielināt budžetu veselības aprūpei, kā arī izskan versija par obligāto apdrošināšanu.

“Vēršu uzmanību uz to, ka mūsu valsts jau apdrošina iedzīvotājus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Tā ir gan 1% iemaksa no nodokļiem, gan šīs izceltās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, trūcīgās personas, bezdarbnieki un citi. Un labākās veselības aprūpes sistēmas pasaulē atbilst šādiem visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanas (universal health coverage) principiem – pie tā vajadzētu pieturēties arī turpmāk,” paskaidro B. Ziemele.

Arī deputātu ieskatā likumprojekta redakcija jāpilnveido

Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts šobrīd nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts komisijā pirmo reizi tika skatīts 2025. gada 18. martā, izpelnoties kritiku.

Tā, piemēram, Saeimas Juridiskā biroja atzinumā tika norādīts, ka likumprojektā iekļautā norma, kas paredz, ka veselības aprūpes finansējumam jāveido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta un tas nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu, ir pretrunā Satversmei.

“Šajā sakarā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts budžeta sastādīšana un pieņemšana ir balstīta uz varas dalīšanas principu, kā arī pilnīguma, saimnieciskuma un patiesuma principiem, kas citstarp aizliedz sasaistīt Ministru kabinetu budžeta sastādīšanas procesā, nosakot tam pienākumu atvēlēt konkrēta apmēra finansējumu tā, ka tas liedz Ministru kabinetam ņemt vērā sociālekonomisko tautsaimniecības attīstības prognozi, kā arī sabalansēt plānotos izdevumus starp visām nozarēm,” norādīts atzinumā.

Tāpat Saeimas Juridiskā biroja ieskatā no likumprojekta skaidri un nepārprotami neizriet tas, ka piedāvātā līdzekļu administrēšanas kārtība būs efektīvākais un sabiedrības interesēm visatbilstošākais risinājums veselības aprūpes pakalpojumu finansiālajai nodrošināšanai, tāpēc nepieciešams rūpīgāk izvērtēt Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda paredzēto atbildību.

Sēdes laikā izskanēja arī iebildumi par likumprojektā iekļauto deklarēšanās principu. Deputāte Ingrīda Circene norādīja, ka nekur citviet veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana nav saistīta ar deklarēšanos noteiktā vietā un no šāda principa būtu jāatsakās. Tāpat izskanēja jautājums par to, kā atrisināt situāciju, kad persona savā dzīvesvietā ir piedeklarējusies, bet tajā nedzīvo.

Sēdes dalībniekiem vienojoties, ka likumprojektā vajadzīgas izmaiņas, tika lemts pie tā izskatīšanas pirms pirmā lasījuma atgriezties vēlreiz šīgada maijā. Līdz tam atbildīgajām institūcijām noteikts izskatīt likumprojektu vēlreiz.