Likumdošanas jaunumi: vienoto būves reģistrācijas procesu piemēros neatkarīgi no zemes piederības

No 2027. gada vienoto būves reģistrācijas procesu varēs attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz atteikties no ierobežojuma, ka vienoto ēkas (būves) reģistrācijas procesu var attiecināt tikai uz gadījumiem, kad būvniecību veic zemes īpašnieks uz savas zemes.

“Tādējādi vienotais būves reģistrācijas process attieksies arī uz tiem gadījumiem, kad būvniecība notiks uz apbūves tiesību pamata, – būvniecību uz svešas zemes, ja normatīvie akti to pieļauj, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību, kas tiek sadalīta dzīvokļu īpašumos,” skaidrots anotācijā.

2026. gada 6. janvārī jau stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, grozījumi Zemesgrāmatu likumā un grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas ieviesa vienoto būves reģistrācijas procesu.

Kā pausts anotācijā, vienotais būves reģistrācijas process ir tāds process, kurā iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus ir arī iesniegums attiecīgās būvniecības procesā radītās būves vai tās izmaiņu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un jaunas būves gadījumā – par tās reģistrāciju zemesgrāmatā:

“Šīs izmaiņas vienlaikus ieviesa arī speciālajos būvnoteikumos, nosakot, ka vienotajā būves reģistrācijas procesā pirms pieņemšanas ekspluatācijā nav nepieciešams ierosināt Valsts zemes dienesta veiktu ēkas kadastrālo uzmērīšanu, jo attiecīgo datu reģistrācija jau ir ierosināta un var notikt pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.”

Vienoto būves reģistrācijas procesu jau sākotnēji iecerēja īstenot divās kārtās:

• pirmajā kārtā (no 2026. gada) – attiecināt tikai uz gadījumiem, kad būvniecību veic uz sev piederošas zemes;
• otrajā kārtā – atteikties no minētā ierobežojuma.

Līdz ar to komisijā nodotais likumprojekts paredz otrās kārtas ieviešanu jeb vienoto būves reģistrācijas procesu attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības.

Anotācijā papildus norādīts, ka, ieviešot vienotā būves reģistrācijas procesa otro kārtu, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) tiek izstrādāta jauna funkcionalitāte, paredzot iespēju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības ieceres ierosinātājam ierosināt arī daudzdzīvokļu mājas sadali dzīvokļa īpašumos un to ierakstīšanu zemesgrāmatā, izdarot atzīmi BIS:

“Tādējādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības ieceres iesniegums ar veikto atzīmi BIS būs uzskatāms arī par iesniegumu Valsts zemes dienestam par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos un nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai dzīvokļa īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā vienlaikus ar dzīvojamo māju.”

Attiecīgi Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā papildus nodeva divus saistītos likumprojektus:

• “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”;
• “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” ”.

Iecerēts, ka rosinātās izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada 8. janvārī.

Izskatīšanai Saeimas komisijās nodots jauns Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums

2026. gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums”.

Tā mērķis ir sniegt Latvijas austrumu teritorijai ekonomisko atbalstu, nodrošināt un uzlabot tās iedzīvotāju labklājību un drošību, radīt īpašu tiesisku regulējumu mērķtiecīgai reģiona sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, apdzīvotībai un sabiedrības noturībai ilgtermiņā, noteikt Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta principus un tiem atbilstošus papildu finansiālā atbalsta pasākumus, kā arī Latvijas austrumu teritorijā ietilpstošo pašvaldību un komersantu tiesiskās iespējas nodrošināt reģionālo izaugsmi un investīciju piesaisti.

Plānots, ka likumprojektā noteiktais neierobežos citos normatīvajos aktos reglamentēto vispārējo atbalsta pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu teritorijā.

Likumprojekta izpratnē ar Latvijas austrumu teritoriju tiek saprasta Latvijas Republikas teritorija gar Eiropas Savienības ārējo robežu – robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku –, kas aptver Latgales plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību un Alūksnes novada pašvaldības teritoriju.

Attiecīgi likumprojekts paredz, ka valsts pārvaldes institūcijas, plānojot nozaru politiku, pildot pārvaldes uzdevumus un pieņemot lēmumus, kas skar Latvijas austrumu teritorijā ietilpstošo pašvaldību, darbojošos komersantu un sabiedrības intereses, prioritāri atbalsta pasākumus, kas vērsti uz:

• depopulācijas mazināšanu un sabiedrības noturības un labklājības nostiprināšanu, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei un reģionālās politikas īstenošanai;
• uzņēmējdarbības, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstības, veicināšanu, sevišķi atbalstot digitālās infrastruktūras un elektronisko pakalpojumu ieviešanu, kā arī ieviešot īpašu nodokļu un attīstības atbalsta politiku;
• speciālo ekonomisko zonu darbības stiprināšanu;
• investīciju piesaistei un aizsardzībai nepieciešamo nosacījumu un atbalsta mehānismu radīšanu;
• reģiona infrastruktūras attīstību, ceļu, tiltu un citu duālās lietošanas infrastruktūras objektu modernizēšanu, savienojot tos ar Eiropas transporta tīklu (TEN‑T);
• drošas un aizsargātas dzīves vides, pieejamu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes nodrošināšanu;
• kvalitatīvas izglītības iespēju, profesionālās izglītības iestāžu un augstskolu pieejamības nodrošināšanu, kā arī pētniecības, inovāciju un cilvēkkapitāla attīstības sekmēšanu;
• Latgales kultūrtelpas, tai skaitā latgaliešu valodas kā vietējo identitāti stiprinoša faktora, saglabāšanu un attīstību;
• valsts finansiālā un institucionālā atbalsta nodrošināšanu reģionālajiem un vietējiem mediju pakalpojumu sniedzējiem;
• valsts robežas apsardzības, civilās aizsardzības sistēmas, kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu, kā arī sabiedrības gatavību krīzēm un hibrīdapdraudējumiem.

Tāpat likumprojektā paredzēts īpašs atbalsts Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām, nosakot, ka tām tiek nodrošināta prioritāra piekļuve Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmām un citiem finanšu resursiem, kas pieejami nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, šādās jomās:

• civiliedzīvotāju un militārā mobilitāte un Latvijas austrumu teritorijas sasniedzamība;
• izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem;
• ekonomiskās aktivitātes veicināšana, jaunu darba vietu radīšana, uzņēmējdarbības un investīciju piesaiste;
• enerģētiskās drošības un digitālās infrastruktūras attīstība;
• kultūras, tai skaitā latgaliešu valodas, un sabiedrības noturības stiprināšana.

Turklāt likumprojektā paredzēts ieviest Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondu. Plānots, ka tā finansējumu veidos:

• valsts budžeta līdzekļi;
• pašvaldību budžeta līdzekļi;
• Eiropas Savienības fondu un citu Eiropas Savienības finanšu instrumentu finansējums;
• starptautisko finanšu institūciju un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi;
• fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi);
• citi finansējuma avoti.

Kā akcentēts anotācijā, likumprojekts nepieciešams, jo Latvijas austrumu teritorijā konstatējama ilgstoša demogrāfiskā lejupslīde, ierobežota ekonomiskā aktivitāte, investīciju nepietiekamība, kā arī infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības atpalicība no valsts vidējiem rādītājiem:

“Vienlaikus teritorija atrodas valsts ārējās robežas tuvumā, kas rada paaugstinātus drošības un ģeopolitiskās ietekmes riskus. Spēkā esošais vispārējais reģionālās attīstības regulējums nenodrošina pietiekami diferencētu un mērķētu atbalsta mehānismu Latvijas austrumu teritorijas specifisko problēmu risināšanai.”

Vēlas ieviest veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu no 2027. gada 1. septembra

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (atbildīgā) nodeva lēmumu projektu “Par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu pamatizglītības programmā no 2027. gada 1. septembra”, ar kuru Ministru kabinets tiek aicināts veikt nepieciešamās darbības, lai ieviestu veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu pamatizglītības programmā no 2027. gada 1. septembra.

Attiecīgais priekšlikums pamatots ar vairāku valsts iestāžu, starptautisko organizāciju, ekspertu un nevalstisko organizāciju atzinumiem, piemēram:

• sabiedrības informēšana un izglītošana veselības jautājumos ir būtisks priekšnosacījums veselības pratības uzlabošanai;
• jauniešiem trūkst zināšanu par seksuālo un reproduktīvo veselību, par ko liecina augsts mākslīgo abortu skaits jauniešu vidū, nepietiekama kontracepcijas lietošana, speciālistu un nevalstisko organizāciju novērojumi par veselības pratības samazināšanos jauniešu vidū;
• Veselības ministrijas plānā 2025.–2027. gadam jauniešu izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos noteikta kā prioritāte, un atsevišķs mācību priekšmets palīdzētu šos mērķus īstenot sistemātiski;
• UNESCO principu ieviešanu veicinošā konsultatīvā padome aicina nodrošināt sistemātisku, vecumam atbilstošu seksualitātes un reproduktīvās veselības izglītību;
• Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka veselības pratības attīstīšana skolās uzlabo gan veselības, gan izglītības rezultātus;
• SPKC pētījums par Latvijas skolēnu veselības paradumiem atspoguļo pusaudžu fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos, kas rada nepieciešamību stiprināt veselības izglītību skolās;
• u. c.

Rosina noteikt, ka sociālais dienests pabalstu varēs piešķirt bez rakstveida lēmuma

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas paredz mazināt administratīvo slogu pašvaldību sociālajiem dienestiem un vienkāršot sociālās palīdzības piešķiršanas procesu gadījumos, kad pašvaldības sociālā dienesta lēmums personai ir labvēlīgs un tā saturs ir nepārprotams no veiktās izmaksas vai izsniegtās izziņas.

Kā norādīts anotācijā, šobrīd pašvaldību sociālajiem dienestiem arī labvēlīgu un pēc būtības vienkāršu lēmumu gadījumos praksē jāsagatavo rakstveida administratīvie akti:

“Šādu lēmumu sagatavošana, noformēšana, nosūtīšana un glabāšana prasa ievērojamus administratīvos resursus, lai gan personai būtiskākā informācija ir fakts, ka pabalsts vai arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss ir piešķirts, ko apliecina attiecīgā izziņa.”

Tādējādi likumprojektā paredzēts papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. pantu ar desmito un vienpadsmito daļu, nosakot, ka pašvaldības sociālais dienests var neizdot rakstveida lēmumu šādos gadījumos:

• piešķirot personai vienreizēju sociālās palīdzības pabalstu;
• piešķirot sociālās palīdzības pabalstu uz noteiktu termiņu, kura laikā piešķirtā pabalsta izmaksas apmērs nemainās;
• piešķirot trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.

Anotācijā paskaidrots, ka lēmums:

• par vienreizēja sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu būs uzskatāms par paziņotu ar pabalsta izmaksu skaidrā naudā vai pārskaitīšanu uz personas maksājumu kontu;
• par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu uz noteiktu termiņu būs uzskatāms par paziņotu ar pabalsta pirmā mēneša izmaksu skaidrā naudā vai pārskaitīšanu uz personas maksājumu kontu;
• par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu būs uzskatāms par paziņotu attiecīgās izziņas izsniegšanas dienā.

“Vienlaikus rosinātās izmaiņas nebūs piemērojamas visos gadījumos, piemēram, tās netiks piemērotas situācijās, kad pabalsta apmērs attiecīgajā periodā mainās vai pastāv citi apstākļi, kuru dēļ nepieciešams pieņemt rakstveida administratīvo aktu.

Administratīvā sloga samazināšana pašvaldību sociālajos dienestos ļaus sociālā darba speciālistiem un citiem iesaistītajiem darbiniekiem vairāk laika veltīt tiešajam darbam ar klientiem, sociālās situācijas izvērtēšanai un atbalsta organizēšanai. Likumprojekts veicinās publisko resursu efektīvāku izmantošanu un mazinās nevajadzīgu dokumentu apriti,” vēstīts anotācijā.

Ar likumu Carnikavai vēlas piešķirt pilsētas statusu

18. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz Carnikavas pagastam piešķirt pilsētas statusu, neievērojot līdzšinējo Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” noteikto procedūru.

Kā norādīts anotācijā, minētie MK noteikumi Carnikavas statusa maiņu padara pārmērīgi sarežģītu, administratīvi apgrūtinošu un finansiāli nesamērīgu, par ko liecina apstāklis, – kopš procesa uzsākšanas 2025. gada septembrī (pēc Ādažu novada pašvaldības komitejas lēmuma pieņemšanas) tas ilgst gandrīz gadu un tā beigas nav paredzamas.

Problēmu atzinusi arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Tādējādi likumprojektā paredzēts konkrēto gadījumu risināt ar izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā, tā pielikumu papildinot ar Carnikavas pilsētu. Tāpat likumprojektā noteikts, ka Carnikavas pilsētas statuss stāsies spēkā 30. dienā pēc likuma pieņemšanas.

Par mācību gada un semestru sākuma un beigu laiku, brīvdienu laiku un valsts pārbaudes darbu norises laiku lems izglītības un zinātnes ministrs

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz, ka no 2027./2028. mācību gada par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku vispārējās izglītības un profesionālo izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tāpat par vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts pārbaudes darbu norises laiku vispārējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās lems izglītības un zinātnes ministrs, nevis Ministru kabinets.

Kā norādīts anotācijā, uzticot pienākumu izglītības un zinātnes ministram lemt par valsts pārbaudes darbu norises laikiem, tiks nodrošināta iespēja operatīvāk reaģēt uz neparedzamiem gadījumiem, piemēram, valsts gaisa telpas apdraudējuma dēļ.

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Proti, nododot izglītības un zinātnes ministra kompetencē mācību gada, mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku vispārējā izglītībā, tāpat valsts pārbaudes darbu norises laiku noteikšanu, tiek saglabāts esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz mācību gada kopējo ilgumu, mācību stundu slodzi nedēļā un dienā un pieteikšanos valsts pārbaudes darbu kārtošanai.

Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā papildus nodeva divus saistītos likumprojektus, kas izskatāmi vienlaikus ar konkrēto likumprojektu, jo identiski paredz atteikšanos no minēto pienākumu uzticēšanas Ministru kabinetam:

• “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”;
• “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Paplašinās niršanai jūrā aizliegto teritoriju loku

2026. gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, kura mērķis ir pilnveidot esošo regulējumu, paplašinot niršanai jūrā aizliegto teritoriju loku, atsakoties no niršanai ierobežotajām teritorijām, niršanas atļaujām un paredzot nirējam pienākumu par jebkuru niršanu jūrā ziņot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (turpmāk – Krasta apsardze).

Pašlaik Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums paredz, ka Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos tiek noteiktas teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti, kas ir sprādzienbīstami, satur kultūrvēsturiskās vērtības vai rada paaugstinātu vides piesārņojuma risku.

Tāpat likumā noteikts, ka šajās teritorijās niršana personām ir aizliegta vai ierobežota. Ja teritorija ir ierobežota, niršanu var veikt tikai ar Krasta apsardzes atļauju.

Kā norādīts anotācijā, spēkā esošais regulējums paredz personām izsniegt niršanas atļaujas tikai niršanai ierobežotajās teritorijās, taču jūrā atrodas nogrimuši objekti un vraki, kas nav iekļauti niršanai aizliegtajās vai ierobežotajās teritorijās, jo nav informācijas par to esamību.

Tāpat esošais regulējums rada administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei, lai saņemtu niršanas atļauju. Savukārt Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, patlaban arī jāmaksā valsts nodeva 30 eiro apmērā.

Likumprojekts paredz atteikties no niršanai ierobežotajām teritorijām un niršanas atļaujām, saglabājot kontroli niršanai jūrā un uzliekot pienākumu jebkurai personai vismaz 24 stundas pirms niršanas jūrā paziņot Krasta apsardzei par niršanu ārpus aizliegtajām teritorijām. Kā akcentēts anotācijā, 24 stundu laika periods noteikts, lai Krasta apsardze varētu izvērtēt, vai plānotajā niršanas vietā nenotiek vai nav plānoti paaugstinātas bīstamības manevri (piemēram, militārās mācības), kuru laikā attiecīgais rajons varētu tikt uz laiku slēgts kuģošanai.

Tāpat nepieciešamās izmaiņas tiek rosinātas, jo konstatētie zemūdens infrastruktūras bojājumu gadījumi Baltijas jūrā liecina, ka pastāvošajā hibrīdapdraudējumu situācijā nepieciešams noteikt aizliegumu personām nirt Latvijas valstij svarīgās zemūdens kritiskās infrastruktūras tuvumā.

Atbilstoši anotācijā norādītajam Latvijas ūdeņos atrodas zemūdens infrastruktūra (vairāki komunikācijas kabeļi), kuras tuvumā pašlaik nav noteikti ierobežojumi nirt:

“Plānots, ka zemūdens infrastruktūras apjoms Latvijas ūdeņos pieaugs, attīstot jūras vēja parkus un elektroenerģijas starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Attīstoties jūras izmantošanai elektroapgādes jomā un ņemot vērā esošo zemūdens infrastruktūru, būtiski paredzēt mehānismu, kā ierobežot personu piekļuvi valstij svarīgiem zemūdens infrastruktūras objektiem, kā arī nodrošināt kontrolētu piekļuvi zemūdens infrastruktūrai, lai garantētu tās aizsardzību.”

Vienlaikus no plānotā regulējuma izriet, ka Krasta apsardze vairs neizsniegs niršanas atļaujas, bet saņems un administrēs informāciju par niršanu jūrā, savukārt fiziskajām personām nebūs jāmaksā valsts nodeva, jo turpmāk vairs netiks izsniegtas niršanas atļaujas.

Plāno nodalīt VID automatizētu lēmumu pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”. Tā mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un fiziskās personas datu profilēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās, nodalot automatizētu lēmumu pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas fiziskās personas datu apstrādes darbības.

Kā vēstīts anotācijā, atbilstoši Datu valsts inspekcijas (DVI) skaidrojumam Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR) noteiktais par automatizētu individuālo lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu, skatāms kā savstarpēji saistīts, taču ne viennozīmīgi nedalāms:

“Automatizētu lēmumu pieņemšana var daļēji pārklāties ar profilēšanu vai izrietēt no tās, taču var pastāvēt arī neatkarīgi. Līdzīgi arī profilēšana var notikt bez automatizēta lēmuma pieņemšanas. Tādējādi šīs ir divas atšķirīgas datu apstrādes darbības, kas var pastāvēt gan kopā, gan atsevišķi.”

Līdz ar to likumprojektā paredzēts skaidri nošķirt automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu no personas datu profilēšanas, nodrošinot tiesisko noteiktību un pārredzamību atbilstoši VDAR prasībām.

Ar likumprojektu pilnveidos Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantu:

• skaidri nosakot VID tiesības veikt automatizētu lēmumu pieņemšanu tā funkciju izpildes ietvaros. Automatizēta individuāla lēmuma adresāts var būt gan fiziskā persona, kurai nodrošināmi VDAR noteiktie tiesību aizsardzības līdzekļi, gan juridiskās personas, kurām VDAR nepiemēro;
• nodrošinot skaidru automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanas un profilēšanas atdalīšanu, īpaši ņemot vērā, ka profilēšanai jāatbilst VDAR nosacījumiem, proti, veidojot pantā atsevišķas daļas par konkrētu personas datu apstrādes veidu;
• paredzot abiem personas datu apstrādes veidiem tādas datu subjektu aizsardzības garantijas, kā, piemēram, tiesības uz cilvēka iejaukšanos, pārredzamība un iespēja pārsūdzēt automatizētus individuālus lēmumus, papildus profilēšanas gadījumā nodrošinot, ka datu subjekts ir informēts par to, ka un kādi personas dati par viņu tiek izmantoti profilēšanas nolūkā.

Turklāt likumprojektā paredzēti līdzīgi tiesību aizsardzības līdzekļi arī juridiskajām personām, bet šaurākā apjomā, jo VDAR prasības tām nepiemēro.

Iecerēts mazināt administratīvo slogu militāro preču apritē un paplašināt iespējas tās izmantot valsts aizsardzības vajadzībām

18. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atsevišķi nodeva likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 1422/lp14). Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu komersantiem Aizsardzības ministrijas (AM) speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (turpmāk – militārās preces) saņemšanai.

Patlaban Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. pants paredz kārtību, kādā komersanti var saņemt AM izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar militārajām precēm.

Kā skaidrots anotācijā, minētā atļauja nepieciešama, lai komersanti, t. sk. ražotāji, varētu saņemt militāro preču ievešanas/izvešanas licences: “Ņemot vērā reģionālo drošību, šobrīd notiek pastiprināts darbs pie valsts aizsardzības spēju stiprināšanas, tostarp iesaistot civilo infrastruktūru/organizācijas, kurām pašreiz nav tiesību saņemt vai lietot militārā saraksta preces saskaņā ar likumu, pat ja tas būtu nepieciešams aizsardzības spēju stiprināšanai.”

Tādējādi likumprojekts paredz, ka attiecīgā licence komercdarbībai ar militārā saraksta precēm nebūs nepieciešama arī stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kas neatbilst individuālā komersanta vai komercsabiedrības statusam un kas importē, pārvieto no ES dalībvalstīm, glabā vai lieto militārajā sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku, sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas, – šo apriti kontrolē Ieroču aprites likums, kā arī Eiropas Savienības regulējumi), kuras nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību.

Tāpat plānots, ka stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts varēs izmantot atvieglojumu tikai gadījumos, ja tas būs iesniedzis stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā apstiprinājumu no AM, ka noteiktas militārajā sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku, sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas) tam nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam būs jāiesniedz komitejā arī militāro preču lietošanas un glabāšanas iekšējās kārtības noteikumi.

Pašlaik ikvienam darbiniekam, lai to atļautu iesaistīt darbā ar militārajām precēm, jābūt sasniegušam 21 gada vecumu. Likumprojekts paredz, ka darbā ar daļu militārā saraksta preču, kuras nav saistītas ar ieročiem, munīciju vai sprāgstvielām, varēs iesaistīt arī personas no 18 gadu vecuma.

Kā uzsvērts anotācijā, šādas izmaiņas palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt jaunos speciālistus un veicinās viņu agrāku iesaisti aizsardzības industrijā. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka attiecībā uz ieročiem, munīciju un sprāgstvielām saglabāsies līdzšinējā prasība sasniegt 21 gada vecumu.

Likumprojektā paredzēts noteikt stingrākas drošības prasības un kritērijus, pēc kuriem tiks vērtētas personas un uzņēmumi, kas vēlas saņemt licences darbam ar militārajām precēm.

Plāno skaidri noteikt, ka arī operatīvās darbības subjektiem ir pienākums sertificēt ārpus ES iegādātās ierīces un programmatūru

Šā gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva vēl vienu likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 1419/lp14), kura mērķis ir nodrošināt, ka arī operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā Valsts drošības dienestā (VDD) sertificē tādas speciālās ierīces un programmatūru, kas iegādātas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts.

Kā paskaidrots anotācijā, lai gan Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma (turpmāk – likums) 5.¹ panta desmitā daļa jau tagad paredz, ka Latvijas Republikā atļauta tikai tādu speciālo ierīču un programmatūras aprite, kuras MK noteiktajā kārtībā ir sertificētas VDD, praksē speciālo ierīču sertificēšanas pienākumu šobrīd attiecina vienīgi uz komersantiem:

“Prasība MK noteiktajā kārtībā VDD sertificēt speciālās ierīces un programmatūru pēc būtības ir attiecināma gan uz komersantiem, kas Latvijā veic speciālo ierīču apriti, gan operatīvās darbības subjektiem, kas minētās ierīces un programmatūru iegādājas savas darbības nodrošināšanai, gadījumos, ja iegādāta VDD iepriekš nesertificēta speciālā ierīce vai programmatūra.”

Vienlaikus uz minētās tiesību normas pamata izdotajos MK noteikumos Nr. 974 “Noteikumi par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu sertificēšanu, valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 974) paredzētā kārtība, kādā veicama speciālo ierīču sertificēšana, pašreiz attiecināta tikai uz komersantiem.

Tāpat šā likumprojekta anotācijā minēts, ka arī saskaņā ar 2010. gada grozījumu Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā anotācijā (izmaiņas papildināja regulējumu ar normu par speciālo ierīču sertifikāciju) sniegto informāciju speciālo ierīču sertificēšanas pienākums un kārtība primāri attiecināta uz komersantu veikto speciālo ierīču apriti:

“2010. gadā pieņemtie grozījumi sertificēšanas pienākumu un kārtību noteica tikai attiecībā uz speciālajām ierīcēm. Proti, tikai ar grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas pieņemti 2016. gadā, sertificēšanas pienākums tika attiecināts arī uz programmatūru apriti. Savukārt grozījumi, kas paredzētu MK noteikumos Nr. 974 noteikto sertificēšanas kārtību attiecināt arī uz programmatūrām, tā arī netika veikti.”

Respektīvi, MK noteikumu Nr. 974 saturs neatbilst likuma 5.¹ panta desmitajā daļā paredzētajam deleģējuma un subjektu, kam piekritīga speciālo ierīču sertificēšana, tvērumam. “Attiecīgi rodas apstākļi, ka neskaidrā normatīvā regulējuma dēļ ne visas speciālās ierīces un programmatūra, kas tiek izmantotas Latvijas Republikā, ir sertificētas VDD,” uzsvērts anotācijā.

Tādējādi likumprojektā paredzēts likuma 5.¹ panta desmito daļu izteikt šādā redakcijā:

“Komersantiem Latvijas Republikā atļauta tikai tādu speciālo ierīču un programmatūras aprite, kura ir sertificēta VDD. Operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) Valsts drošības dienestā sertificē tādas speciālās ierīces un programmatūru, kas iegādāta valstī, kas nav ES dalībvalsts, EEZ valsts, NATO dalībvalsts vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts. Par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu ir maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu, un šīs nodevas apmēru.”

Kā skaidrots anotācijā, likumprojekts paredz izņēmumu attiecībā uz valsts drošības iestādēm, ņemot vērā, ka informācija par valsts drošības iestāžu rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru ir īpaši sensitīva informācija, kuras aizsardzību nodrošina gan valsts noslēpuma aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, gan Valsts drošības iestāžu likums.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts papildināt likuma 5.¹ pantu ar 10.¹ daļu, nosakot, ka operatīvās darbības subjekts (izņemot valsts drošības iestādi) ne retāk kā vienu reizi gadā VDD paziņo par tā rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru, sagatavojot attiecīgu sarakstu.

Tāpat anotācijā akcentēts, ka minētie MK noteikumi Nr. 974 izdodami jaunā redakcijā, attiecinot tajos noteikto sertificēšanas kārtību arī uz operatīvās darbības subjektiem (izņemot valsts drošības iestādes).

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 25. panta pirmo daļu operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekti kas saistīti ar Latvijas gaisa telpā ielidojošu militāru bezpilota gaisa kuģu radītajiem riskiem

Saeima 18. jūnijā atbalstīja vairākus likumprojektus, kas saistīti ar Latvijas gaisa telpā ielidojošu militāru bezpilota gaisa kuģu radītajiem riskiem.

Par tiem plašāk atsevišķā publikācijā >>

• Likumā regulēs pasākumu norisi gaisa apdraudējuma gadījumos. Ieviesīs dronu nodarīto zaudējumu kompensācijas mehānismu

*Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.