AMLA mērķis – efektīva finanšu noziegumu apkarošana pārrobežu līmenī

2021. gada 20. jūlijā Eiropas Savienība (ES) izveidoja jaunu iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – AMLA. Tā savu darbu sāka pērn 1. jūlijā. Katrai valstij jādeleģē savs pārstāvis aģentūrā uz trim gadiem. Starp pirmajiem AMLA ekspertiem Latviju pārstāvat arī jūs. Lūdzu, nedaudz iepazīstiniet ar sevi!

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) pievienojos pirms sešiem gadiem, strādāju Stratēģiskās un taktiskās analīzes nodaļā. Manos darba pienākumos bija riska novērtējumi, tipoloģiju materiālu izveide, līdzdarbojos arī 6. kārtas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Eiropas Padomes ekspertu komitejas, kuras galvenais uzdevums ir novērtēt un uzraudzīt valstu pasākumus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (naudas atmazgāšanu) un terorisma finansēšanu (Moneyval novērtējuma), izstrādē.

Darbu AMLA sāku 2025. gada 1. septembrī, kad no dalībvalstīm bijām tikai divi pārstāvji – es un kolēģis no Francijas. Tajā brīdī AMLA bijām tikai ap 30 darbinieku, šobrīd jau esam ap 130. Līdz ar to darbs ir uzņēmis straujus apgriezienus un AMLA savās darbībās ir arvien efektīvāka un redzamāka.

Kādi ir AMLA uzdevumi?

AMLA uzdevumus varētu iedalīt divos galvenajos pīlāros – uzraudzības daļa, kas nav mans darba lauks, un finanšu izlūkošanas vienību jeb FID darbs. Saskaņā ar AMLA regulu katras dalībvalsts FID darbam AMLA uz trim gadiem norīko vienu ekspertu. Šie FID delegāti strādā ar AMLA mandāta daļu, kas tieši attiecas uz finanšu izlūkošanas vienībām, proti, savstarpējo sadarbību, atbalsta sniegšanu, ES valstu kopējās platformas FIU.net darbību – drošas informācijas apmaiņas sistēmas starp ES dalībvalstu FID pārņemšanu un attīstību.

Viens no galvenajiem uzdevumiem finanšu izlūkošanas vienībām ir veikt kopīgas operacionālās analīzes pārrobežu lietās. Šobrīd lielākā daļa darba tiek ieguldīta, lai radītu nepieciešamo infrastruktūru un procedūras kopīgo analīžu veikšanai.

Tāpat AMLA uzdevums ir sniegt savstarpējo palīdzību, nodrošinot ekspertīzi un tehnoloģiskos risinājumus dažādos FID darbos. AMLA var palīdzēt organizēt tādu savstarpējo palīdzību, kur FID piedāvā ekspertīzi viens otram. AMLA arī nodrošina mediāciju starp finanšu izlūkošanas vienībām gadījumos, kad ir strīdus jautājumi un FID savā starpā nevar vienoties un piesaista AMLA kā mediatoru.

Kāda ir finanšu izlūkošanas vienību loma AMLA darbā?

Katrā ES dalībvalstī ir finanšu izlūkošanas vienība. Latvijā tas ir FID kā autonoma iestāde. Citās dalībvalstīs tā var būt struktūrvienība no tiesībaizsardzības iestādes vai kā citādi organizēta vienība. Visu finanšu izlūkošanas vienību galvenais uzdevums ir saņemt aizdomīgu darījumu ziņojumus no AML likuma (angļu val. – Anti-Money Laundering; latviešu val. – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) un terorisma finansēšanas novēršana; šeit – red. piez.) subjektiem, veikt padziļinātu analīzi un gatavot ziņojumus tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesu uzsākšanai primāri naudas atmazgāšanas lietās.

Liels izaicinājums naudas atmazgāšanas izmeklēšanā ir noziegumu pārrobežu “daba”.

Lieta tiek izmeklēta, cik vien efektīvi iespējams, bet nereti “ieķeras” tāpēc, ka ir nepieciešama informācija no kādas citas valsts, jo redzam, ka līdzekļi ir aizplūduši uz citu valsti. Organizētās noziedzības gadījumā tas tiek darīts ar konkrētu mērķi – apgrūtināt izmeklēšanu un slēpt līdzekļu izcelsmi.

Ja sadarbība starp FID nav pietiekami ātra un efektīva, lieta var iestrēgt. Ja informācija atnāk pārāk vēlu, lieta, iespējams, ir zaudējusi prioritāti. Citreiz informāciju var vispār nesaņemt.

Ņemot vērā minētos aspektus, viens no AMLA galvenajiem mandātiem ir organizēt kopīgu operacionālo analīžu veikšanu starp dalībvalstīm (dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienībām). Piemēram, Latvijai ir kāda operacionālā lieta, kurā redzam, ka līdzekļi ir aizplūduši uz citu valsti. Latvijas FID var lūgt AMLA organizēt kopīgu analīzi ar citu valstu FID, lai informāciju iegūtu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk un secīgi sagatavotais materiāls tiesībaizsardzības iestādēm būtu tāds, uz kura pamata nešaubīgi uzsākams kriminālprocess.

Kāpēc pārrobežu sadarbība finanšu izlūkošanā ir tik nozīmīga?

Naudas atmazgāšana reti notiek tikai vienā valstī. Šādā gadījumā tie varētu būt kāda uzņēmuma nesamaksātie vai izkrāptie nodokļi. Savukārt, ja tā ir organizētā noziedzība, tad līdzekļu nosūtīšana uz citām valstīm ir metode, kuru noziedznieki izmanto, lai līdzekļus slēptu, attālinātu no izcelsmes valsts un apgrūtinātu to plūsmas izsekojamību.

Tāpēc, lai cik stipra Latvijā būtu finanšu noziegumu apkarošanas sistēma, lietās, kurās būs iesaistītas citas jurisdikcijas, esam atkarīgi arī no sadarbības efektivitātes.

Tas arī ir būtiskākais AMLA uzdevums attiecībā uz finanšu izlūkošanas vienībām – sadarbības stiprināšana informācijas apmaiņā un kopīgo analīžu veikšana.

Kā AMLA var palīdzēt veidot vienotāku infrastruktūru un procesus kopīgajām analīzēm?

Svarīgi ir izstrādāt vienotas formas informācijas pieprasījumiem un atbildēm starp dažādu valstu finanšu izlūkošanas vienībām.

Tāpat vienota pieeja tiks ieviesta ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem, kurus sniedz kredītiestādes un citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti. Patlaban AMLA darba grupa, kuras sastāvā ir daudzu valstu (arī Latvijas) finanšu izlūkošanas vienības, izstrādā vienoto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem formu. Šāda vienota pieeja atvieglos darbu, apmainoties ar konkrēto informāciju.

Infrastruktūras jomā vēlreiz jāpiemin FIU.net – drošā informācijas apmaiņas sistēma –, kuru tuvākajā laikā savā kontrolē un pārraudzībā pārņems AMLA. Tā kā sistēma būs AMLA kontrolē, tad nākotnē tā varēs platformu pielāgot, efektivizēt, un tas būs galvenais veids, kā visērtāk apmainīties ar informāciju starp ES finanšu izlūkošanas vienībām.

Visi darba uzdevumi ir vērsti uz to, lai maksimāli harmonizētu un atvieglotu sadarbību starp dažādu valstu FID.

2023. gadā caur Eiropas finanšu sistēmu tika pārvietoti aptuveni 690 miljardi eiro nelikumīgi iegūtu līdzekļu, liecina Nasdaq dati. Cik liela loma būs AMLA noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā?

Kopīgo analīžu process ir vērsts uz to, lai iespējami efektīvāk apkarotu organizēto pārrobežu noziedzību. Sagaidāmi konkrēti operacionāli rezultāti, tiks izskatītas noteiktas organizētās noziedzības lietas, kuras pēc tam sūtīs nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm.

AMLA sadarbosies arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Ko dod Latvijas dalība AMLA? Kā Latvijas FID ekspertīze var dot pienesumu šajā Eiropas līmeņa sadarbībā?

Latvijas pieredze ir vērtīga, ņemot vērā salīdzinoši neseno noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas sistēmas reformu. Tās rezultātā tika stiprināta sadarbība starp FID, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraugiem un citām kompetentajām institūcijām, veidojot efektīvāku finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu.

Šo pieredzi novērtē arī starptautiski. Moneyval Latvijas 6. kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojumā atzīts valsts ievērojamais progress finanšu noziegumu apkarošanā un efektīva pagaidu pasākumu izmantošana, tostarp vairāk nekā trīs miljardu eiro aktīvu arests – galvenokārt ar bankas likvidācijas lietu saistītā procesā.

Tādēļ Latvijai bija svarīgi jau sākotnēji iesaistīties AMLA darbā, kopā ar vairāk nekā 20 citu valstu finanšu izlūkošanas dienestiem daloties pieredzē un sniedzot ieguldījumu praktiski izmantojamu procedūru, efektīvu sadarbības mehānismu un vienotas Eiropas līmeņa pieejas veidošanā.

Pateicoties FID delegātiem, darbs AMLA ir efektīvāks, jo, nākot no FID vides, esam pazīstami ar finanšu izlūkošanas izaicinājumiem, sistēmām, terminoloģiju u. tml. Piemēram, Latvija jau strādā ar FIU.net sistēmu, kura AMLA jāpārņem un kas pēc tam tiks izmantota visai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.

Tagad notiek AMLA izveidošanas posms, kurā FID delegātu uzdevumi nedaudz atšķiras no tā, kādas būs FID delegātu funkcijas nākotnē. Kad visas procedūras būs ieviestas un sāksies kopīgās analīzes, FID delegāta loma būs kā dalībniekam piedalīties kopējā analītikas darbā. Piemēram, ja informācija būs vajadzīga no Latvijas FID, tad FID delegāts to varēs tiešā vai netiešā veidā (izmantojot savu piekļuvi datubāzēm vai iesaistot kolēģus Latvijā) operatīvi sniegt.

Nozīmīga papildu funkcija ir komunikācijas nodrošināšana ar AMLA saistītos jautājumos. Man, esot AMLA, ir iespēja efektīvi noskaidrot un precizēt jautājumus, kā arī iedot Latvijas kolēģiem kādreiz ļoti noderīgu kontekstu jautājumos, kad sniedzam savu viedokli.

Vai kādam AMLA interesē Latvijas pieredze finanšu “kapitālajā remontā”, lai neiekļūtu FATF “pelēkajā sarakstā”?

Papildus operatīvajam darbam finanšu izlūkošanā viens no rīkiem ir sadarbības koordinācijas grupas modelis, kas ir privātās–publiskās un publiskās–publiskās sadarbības platforma, kuras darbību koordinē FID. Šis modelis nodrošina iespēju tikties dažādu institūciju pārstāvjiem, kas ir kompetenti konkrētā jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā. Tuvākajā laikā AMLA organizēs darba grupu par AML regulas 75. pantu – “Informācijas apmaiņa informācijas apmaiņas partnerību ietvaros”.

Latvija starptautiski tiek minēta kā veiksmīgs piemērs sadarbības grupas modeļa izmantošanā, tāpēc AMLA darbības plānošanā svarīgi ņemt vērā šādu pieredzi, lai veidotu vienotu un praktiski izmantojamu sistēmu, kas efektīvi darbojas praksē.

Latvijas pieredze ar mūsu publiskās un privātās partnerības mehānismu jeb sadarbības koordinācijas grupas izveidi un efektīvo darbību ir ļoti labs piemērs, kas interesē AMLA kolēģiem un no kura mācīties un iedvesmoties.

AMLA kolēģiem ir dažādi jautājumi, piemēram, kā likuma subjekti sāka uzticēties FID. Tolaik, finanšu sektora “kapitālā remonta” laikā, būtiski bija, ka visas iesaistītās puses apzinājās problēmu nopietnību un bija gatavas sadarboties, lai izveidotu efektīvu finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu. Tieši kopīgā izpratne un gatavība rīkoties bija viens no mūsu panākumu priekšnoteikumiem.

Vienlaikus FID spēja panākt augstu savstarpējo uzticēšanos, primāri pašiem organizējot sanāksmes, tajās “reklamējot” sadarbības koordinācijas grupas mehānismu un to iedzīvinot gan stratēģiskās, gan operacionālās lietās. Jautājums: kā to panākt? Nedaudz citādi minēto ir panākt starp dalībvalstīm un to FID, nekā nacionāli iekšienē. Tomēr Latvijas pieredze tāpat ir nozīmīga un noderīga.

Tas, ka Latvijas FID starptautiskā līmenī ir atzīts par ļoti efektīvu, nozīmē, ka AMLA ieklausās Latvijas pieredzē.

Tas ļauj aktīvi piedalīties kopīgās pieejas un praktiski izmantojamu sadarbības mehānismu veidošanā.

Mērķis mums visiem ir kopīgs – efektīva naudas atmazgāšanas un citu finanšu noziegumu apkarošana pārrobežu līmenī. Lai to panāktu, nepietiek ar atsevišķu valstu centieniem. Vajadzīga cieša starptautiskā sadarbība, uzticamas informācijas apmaiņa un kopīga izpratne par riskiem.