SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Roberts Meijers
Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītājs
25. augustā, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
8
12
8
12

Kas ir OIK un kāpēc tā ir mūsu rēķinos?

Obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

LV portāla infografika; Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), subsidētais elektroenerģijas nodoklis (SEN) – gana sarežģīti termini, taču skar visus elektroenerģijas patērētājus. Kad un kāpēc tika noteikti šie maksājumi, cik tas galalietotājam izmaksā un kādi faktori ietekmē to lielumu, lasiet LV portāla skaidrojumā.
īsumā
  • Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
  • OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un mūsu elektroenerģijas patēriņš.
  • Deklarācija par M. Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināšanu virs 26,79 eiro/MWh un OIK kompensācijas pasākumus.
  • Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties.
  • Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo"). Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

Vēsture

Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma ETL, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā. ETL tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.

Uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

Direktīva 2001/77/EK noteica Latvijai mērķi, ka attiecībā uz elektrības, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, patēriņa ieguldījumam bruto elektrības patēriņā līdz 2010. gadam jābūt vismaz 49,3 procentiem. Šāda norma tika iekļauta arī ETL. 2014. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 51,09 procentus.

"Obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta."

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK un Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais no atjaunojamiem energoresursiem saražotais enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2014. gadā ir 38,65 procenti.

Saskaņā ar ETL 28. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši MK noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", bet saskaņā ar 29. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Tāpat ETL tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Izstrādāta aprēķināšanas metodika

Lai noteiktu šo izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku. Tā nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un SPRK apstiprina komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās un elektrostacijās, kas izmanto biomasu vai biogāzi.

Procedūra paredz, ka obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina pamatojumu publiskais tirgotājs iesniedz SPRK katru gadu līdz 20. janvārim. Tāpat katru mēnesi līdz 20. datumam publiskais tirgotājs iesniedz SPRK informāciju par obligātā iepirkuma ikmēneša datiem. Publiskais tirgotājs iesniedz SPRK aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes vienlaicīgi ar to veidojošo izmaksu pamatojumu. SPRK saskaņā ar  tiesisko regulējumu apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes līdz katra gada februāra beigām, un tās stājas spēkā no 1. aprīļa.


 




Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

OIK maksājumi

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un iepirkuma cenas. OIK ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopotas 1. tabulā. Informācija par iepriekšējos gados obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu un izmaksāto atbalstu ir publicēta Ekonomikas ministrija interneta vietnē1.

OIK ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas
 

  Iepirktais elektroenerģijas apjoms Ražotājiem izmaksātais atbalsts Atbalsta apjoms virs tirgus cenas,
milj. EUR
2014 2015 2014 2015 2014 2015
GWh % GWh % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR %
OI no AER 685,3 53,4 798,1 51,8 116,7 37,8 127,3 40,5 83,1 33,8 94,5 37,1
Biogāzes elektrostacijas 335,5 26,1 374,9 24,3 62,4 20,2 66,1 21,1 45,6 18,6 50,4 19,8
Biomasas elektrostacijas 195,3 15,2 269,7 17,5 32,9 10,7 39,9 12,7 23,2 9,4 28,6 11,2
Vēja elektrostacijas 87,8 6,8 90,2 5,9 9,4 3,0 9,8 3,1 5,4 2,2 6,4 2,5
Mazās HES (līdz 5 MW) 66,6 5,2 63,3 4,1 12,0 3,9 11,4 3,6 8,83 3,6 9,0 3,5
OI no fosilajām koģenerācijas stacijām 598,3 46,6 628,7 40,8 79,2 25,6 73,7 23,5 49,7 20,2 47,5 18,6
Jaudas maksa (AER) n/a n/a n/a n/a 5,2 1,7 5,2 1,7 5,2 2,1 5,2 2,0
Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas) n/a n/a n/a n/a 107,8 34,9 107,8 34,3 107,8 43,9 107,8 42,3
Kopā 1283,6 100 1539,8 100 308,90 100 314,0 100 245,7 100 254,9 100

Avots: AS "Enerģijas publiskais tirgotājs"

Šobrīd atbalsta saņemšanas tiesības ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem. Jāatgādina arī, ka kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.

Tā kā komersantu elektrostacijām ir vēsturiski piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saistībā ar ievērojamo OIK maksājumu pieaugumu un OIK prognozēm laika posmā līdz 2025. gadam, valsts ir lēmusi, ka, sākot ar 2014. gadu un līdz 2019. gada 31. martam OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā.

"Par katru patērēto elektroenerģijas kilovatstundu OIK patlaban maksājam 2,679 centus."

Tas nozīmē, ka par katru pašu patērēto kilovatstundu (kWh) OIK patlaban un līdz 2019. gada 31. martam maksājam 2,679 centus. Kādu iespaidu tas atstāj uz mūsu naudasmaku? Piemēram, ja mājsaimniecība patērē apmēram 150 kWh mēnesī, tad šīs mājsaimniecības mēneša maksājums par OIK ir aptuveni 4 eiro, bet gadā tas sastāda – 48 eiro.

Deklarācija par M. Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināt virs 26,79 eiro/MWh, kā arī īstenot OIK kompensācijas pasākumus, tai skaitā pasākumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam.

Kā elektroenerģijas patērētājiem mums ir jāzina, ka arī valsts piedalās OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanā. 2013. gadā ir izveidots atsevišķs mehānisms, kas nodrošina, ka obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi:

2014. gads -  29 264 488 eiro

2015. gads -  20 335 000 eiro

2016. gads - 78 918 492,71 eiro*

*Tostarp 59 188 869,53 eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19 729 623,18 eiro tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.

Nepieciešamo finansējumu valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" galvenokārt nodrošina no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumiem un AS "Latvenergo" dividendēm.

Maksimumu sasniegs 2020. gadā

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OIK tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī divām vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un divas vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar publiskā tirgotāja prognozēm atspoguļotas šajā grafikā.

Faktiskā OIK un tās prognoze (eiro/MWh)


Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem (nodokli piemēro apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim) ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Ar to tiek aplikti ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tātad šo nodokli maksā komersantu elektrostacijas – a/s "Enerģijas publiskais tirgotājs" ietur SEN no visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētās jaudas maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu. Ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek iemaksāts Valsts kasē un novirzīts valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas veidā obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai.

SEN likmes:

  • 15% - ja elektroenerģijas ražošanā izmantoti fosilie energoresursi;
  • 10% - ja elektroenerģijas ražošanā izmantoti AER;
  • 5% - augsti efektīvām koģenerācijas stacijām (fosilie energoresursi - līdz 4 MW; atjaunojamie energoresursi - bez ierobežojuma):
    • ja tās nodod siltumu centralizētajās siltumapgādes sistēmās, vai
    • ja elektroenerģijas ražošanai ir izmantots ne mazāk kā 30% dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu vai ne mazāk kā 70% no kopējām izejvielām ir nodrošinājis nodokļa maksātājs vai nepieciešamās izejvielas ir iegādājies no ražotāja, kam pieder ne mazāk kā 50% nodokļa maksātāja pamatkapitāla daļu;
    • ja ir izmantota koksnes biomasa un siltums tiek izmantots siltumnīcās (virs 5000 m2).

Ierosināja lietu Satversmes tiesā

2015. gadā tika ierosināta lieta Satversmes tiesā par SEN atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. 2015. gada 3. jūlijā Satversmes tiesa atzina Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punktu, 4. panta 1. punktu un 5. pantu par atbilstošu Satversmes 1. un 105. pantam.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums iecerēts kā terminēts pasākums. ST norādīja, ka no lietas materiāliem nav gūstams apliecinājums tam, ka nodoklis būtu nesamērīgs slogs kādam tā maksātājam. Tādējādi tiesa atzina, ka labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajām normām, ir lielāks par personu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Tādējādi tiesā apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam.

Līdz ar to SEN piemērošana tiek turpināta, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsts programmu.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas, 2016. gada pirmajā pusgadā SEN iekasēts 15,588 miljoni eiro apmērā jeb veikti 87,9% no plānotās sešu mēnešu perioda izpildes (46% no SEN 2016. gada plānotajiem ieņēmumiem).

Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.–2016. gadā (miljonos eiro)


 


*6 mēnešos

Avots: Valsts ieņēmumu dienests

SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmē Latvijas klimatiskie apstākļi. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto dabasgāzes cenas krituma dēļ.
 


1Informācija par izdotajiem lēmumiem par elektroenerģijas obligāto iepirkumu

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU