Piedāvātie rīcības pasākumi ietver:
- 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām;
- 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām;
- 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām;
- 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.
Vienlaikus ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem. Svarīgi norādīt, ka šobrīd netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu.
Ekonomikas ministrijas speciālisti kopā ar iesaistītajām pusēm dažādos formātos visa 2018. gada laikā diskutējusi par vairākiem desmitiem risinājumu, kā atcelt esošo OIK maksājumu sistēmu, kas kļuvusi par nekontrolējamu nastu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, jo īpaši energointensīviem uzņēmumiem, un kā pastiprināt OIK atbalsta saņemošo elektrostaciju kontroli. Rezultātā sagatavots gala ziņojums, piedāvājot vairākus kompleksus risinājumus esošās OIK maksājumu sistēmas atcelšanai līdz 2022. gadam.
“Ir paveikts apjomīgs darbs, lai esošo OIK sistēmu Latvijā atceltu. Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022. gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē,” secina A. Ašeradens.
Ekonomikas ministrijas organizētās OIK staciju pastiprinātās pārbaudes apliecina, ka ir pēdējais brīdis pielikt punktu esošajai OIK sistēmai. Pārbaužu rezultātā esam atcēluši OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrija plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022. gada 1. janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas (feed-in-premium). Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022. gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022. gada 1. janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3 % no IKP, kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, salīdzinājumā ar 1,0% no IKP 2017. gadā.
“Subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos. Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai,” rezumē A. Ašeradens.
Ministru kabineta izveidotās darba grupas OIK maksājumu sistēmas atcelšanai uzdevums bija izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.
