AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. augustā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Energoresursi
1
1

No OIK varētu atteikties trīs gados, samaksāti jau 2,17 miljardi eiro

Ieviešot darba grupas priekšlikumus, lietotāju OIK maksājumi no 2019. gada pakāpeniski samazinātos no 154 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro 2028. gadā.

LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija

Obligātā iepirkuma komponentes maksājuma sistēmu varētu atcelt tuvāko trīs gadu laikā, atjaunojamo energoresursu ražošanai ieviešot citus atbalsta nosacījumus.

īsumā
  • Darba grupa izstrādājusi piecu pasākumu kopumu OIK atcelšanai līdz 2022. gadam.
  • OIK sistēma ir milzīgs slogs tautsaimniecībai, kas ir ietekmējis Latvijas konkurētspēju.
  • Zinātnieki atzinuši, ka Latvijā ir viens no dāsnākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei – ceturtais lielākais ES.
  • Izveidojot jaunu atbalsta mehānismu atjaunojamai enerģijai, mērķis ir ar ilgtermiņa atbalstu nepārsniegt 0,3% no IKP.

Darba grupa, kas tika izveidota pēc Ministru kabineta 17. aprīļa lēmuma elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanai un kurā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji – izstrādājusi piecu pasākumu kopumu OIK atcelšanai līdz 2022. gadam. To varētu sākt realizēt jau nākamgad. Sagatavotos priekšlikumus valdībā plānots izskatīt 7. augustā.

Piecu pasākumu komplekss

Kā vakar preses konferencē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks, no 2019. gada tiek piedāvāts atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN), kas tika likvidēts no šī gada 1. janvāra. Visiem atjaunojamās enerģijas atbalsta saņēmējiem tad būtu jāmaksā nodoklis no saņemtā atbalsta 15% apmērā.

Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa piedāvā arī noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru:

  • 2020. gadā – 30%
  • 2025. gadā – 50%
  • 2030. gadā – 70%.

Atbalsta diferenciācija būtu noteikta atbilstoši piejaukumam.

Darba grupa iesaka reformēt arī jaudas maksājumus un pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku. Patlaban, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, iekšējā peļņas norma ir noteikta līdz 9%.

Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. Zaļo sertifikātu atbalsta sistēma tiek īstenota Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā un citviet Eiropā. Tā darbojas pēc principa, ka sistēmas administrētājs tirgotājam nosaka zaļo sertifikātu kvotu, bet ražotājam izsniedz zaļo sertifikātu. Savukārt ražotājs zaļos sertifikātus pārdod tirgotājam, bet tas tirgo elektroenerģiju, kura cenā iekļautas izmaksas par zaļo sertifikātu.

Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis, kas ir izplatīts Eiropas Savienībā (arī Igaunijā un Lietuvā), nosaka, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā. Šis ir tehnoloģiski specifisks atbalsts, kas stimulē ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem un ir vienkāršāks nekā zaļie sertifikāti.

Ieviešot darba grupas priekšlikumus, lietotāju OIK maksājumi no 2019. gada pakāpeniski samazinātos no 154 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro 2028. gadā.

Vairāk par darba grupas priekšlikumiem Ekonomikas ministrijas mājaslapā šeit.

Milzīgs slogs tautsaimniecībai

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens preses konferencē atkārtoti atzina, ka OIK sistēma ir milzīgs slogs tautsaimniecībai, kas ir ietekmējis Latvijas konkurētspēju. “Tā ir nepamatoti liela privilēģija diezgan ierobežotam uzņēmēju lokam, garantēta peļņa uz sabiedrības un pārējās tautsaimniecības rēķina,” tā A. Ašeradens.

”Šāda veida atbalstam jābūt samērojamam ar valsts un tautsaimniecības finansiālajām iespējām. Turklāt šāda OIK sistēma nekādā veidā nav radījusi motivāciju uzņēmējiem pēc atbalsta termiņa beigām turpināt ražot atjaunojamo enerģiju ar līdzšinējām tehnoloģijām. Tātad arī otrs mērķis – radīt inovatīvu elektroenerģijas ražošanu – nav sasniegts.”

Zinātnieki atzinuši, ka Latvijā ir viens no dāsnākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei – ceturtais lielākais Eiropas Savienībā (ES), kamēr kopumā ekonomiskajā attīstībā Latvija ir vien 65% līmenī no ES vidējā rādītāja (pēc pirktspējas paritātes principa uz vienu iedzīvotāju). Piemēram, 2017. gadā, kad OIK neto izmaksas bija 266,3 miljoni eiro, tās sasniedza 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izveidojot jaunu atbalsta mehānismu atjaunojamai enerģijai, mērķis ir ar ilgtermiņa atbalstu nepārsniegt 0,3% no IKP.

EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis preses konferencē klāstīja, ka Latvijas elektroenerģijas ražošanas bilance 2017. gadā parāda, ka Daugavas hidroelektrostacijas veido 58%, lielās koģenerācijas stacijas – 20%, bet obligātais iepirkums 21% no visa kopapjoma.

Samaksāti jau 2,17 miljardi eiro

OIK analīzes darba grupa darbu sāka šā gada 26. aprīlī, notikušas deviņas darba grupas sēdes, kurās tika izvērtēta OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekme uz tautsaimniecību, sagatavoti priekšlikumi OIK maksājumu sistēmas atcelšanai un priekšlikumi esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Ekonomikas ministrijai līdz 1. septembrim tika uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 1995. gada līdz 2007. gadam ir vairāk nekā 370 miljoni eiro, no 2007. gada līdz 2017. gadam – 1,8 miljardi eiro, t.sk. patērētāja maksājumi 1,5 miljardi eiro. Nākotnes subsīdijās no 2018. līdz 2039. gadam varētu tikt izmaksāti vēl 1,5 miljardi eiro.

OIK ir Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Vairāk par OIK vēsturi LV portāla publikācijā “Kā veidojies atbalsts atjaunojamai enerģijai”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU