Valsts budžeta sagatavošanas priekšdarbos ekonomikas attīstības prognozes un ministriju pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem

Izskatītas makroekonomikas prognozes 2025.–2028. gadam

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” raksturoti ekonomiku ietekmējošie faktori pasaulē, reģionos un Latvijā 2023. un 2024. gadā un aktualizētas makroekonomiskās prognozes.

Valdība dokumentu pieņēma zināšanai, un kopā ar citiem ziņojumiem tas ievada nākamā gada un triju gadu budžeta ietvara izstrādes noslēguma posmu, kurā ietvertas arī gaidāmās nodokļu izmaiņas, kas vēl nav skatītas.

Eiropas Savienības jaunais regulējums noteic, ka dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados jāsagatavo vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā jānosaka fiskālā trajektorija jeb pieļaujamais valsts finansēto neto primāro izdevumu pieauguma līmenis. Tam jāatbilst konkrētām prasībām, respektīvi, korekcijas periodā (2025.–2028. gadā) un 10 gadus pēc tā vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai tiek saglabāts piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3% no IKP.

Finanšu ministrija aktualizējusi arī fiskālās telpas aprēķinu, ņemot vērā jaunos ES fiskālos noteikumus, kā arī Ministru kabineta šā gada 30. aprīļa lēmumu par pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu. Jauno prioritāšu finansēšanai 2025. gadā pieejamās fiskālās telpas apmērs ir negatīvs (mīnus 13 miljoni eiro), bet pozitīvs nākamajos gados, proti, 2026. gadā – 32,2 miljoni eiro, 2027. gadā – 43,5 miljoni eiro un 2028. gadā – 1,4 miljoni eiro.

Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes 2024. gadam ir koriģētas atbilstoši pēdējām tendencēm: Lietuvai, Igaunijai, Vācijai, kā arī Somijai un Apvienotajai Karalistei IKP izaugsmes prognozes ir samazinātas, savukārt Zviedrijai, Dānijai, Polijai un Nīderlandei – palielinātas. Vidējā izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīm 2024. gadā prognozēta līdzīga kā Eiropas Savienībai kopumā – 1,1% apmērā, bet 2025. gadā straujāka – 2,3% apmērā.

Latvijas un tās ārējo tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos nav būtiski mainījusies, tāpēc ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 1,4%, bet 2025. gadam – 2,9%. Tuvākajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties ap 2,5%, norādīts ziņojumā.

Ja šā gada pirmajā pusē ekonomikas izaugsmi nodrošina galvenokārt ievērojami pieaugušais sabiedriskais patēriņš un privātā patēriņa atgūšanās pēc iepriekšējos gados piedzīvotā straujā cenu kāpuma, prognozēts, ka nākamajos ceturkšņos izaugsmi vairāk veicinās ārējā pieprasījuma atjaunošanās un eksports, kā arī investīciju pieaugums, tai skaitā straujāka ES fondu investīciju izmantošana.

Ievērojot kopējo finansēšanas nepieciešamību, tostarp budžeta deficīta prognozes, un parādsaistību pārfinansēšanu nākamajos četros gados ap 7,4 miljardiem eiro, pēc Valsts kases novērtējuma vispārējais valdības parāds uz 2024. gada beigām varētu veidot aptuveni 46% no IKP, savukārt uz 2028. gada beigām – 49% no IKP. Kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās un joprojām saglabājas augstā līmenī. Tas ietekmē aizņemšanās izmaksas, tādēļ sagaidāms, ka vidējā termiņā pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi.

Šogad ir prognozēti lielāki (nekā plānots) nenodokļu un pašu ieņēmumi, turpretī zemāki izdevumi prognozēti ES fondu projektiem, ņemot vērā iepriekšējā plānošanas perioda noslēgšanos un lēnāku jaunā kohēzijas politikas un Atveseļošanas fonda plānošanas perioda projektu uzsākšanu.

Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas būs augstāks, nekā iepriekš tika prognozēts: 2,9% no IKP – 2025. gadā, 2,7% no IKP – 2026. gadā, 2,4% no IKP – 2027. gadā un 2,2% no IKP – 2028. gadā. Augstāku deficītu galvenokārt nosaka zemāki nodokļu ieņēmumi, kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem augot vidēji par 5% gadā, lielāki valsts speciālā budžeta izdevumi un negatīvāka ietekme no vispārējās valdības komersantu [valdības sēdē tika minēts Rail Baltica] saimnieciskās un finanšu darbības.

Pensijas vecuma paaugstināšanai beidzoties, pieaugs pensiju saņēmēju skaits

Aktualizējot valsts speciālā budžeta izdevumu prognozes, Labklājības ministrija (LM) koriģējusi saņēmēju skaita prognozi vecuma pensijām, slimības un bezdarbnieka pabalstiem, paredzot augstāku saņēmēju skaita līmeni salīdzinājumā ar prognozēto.

Vidējā termiņā vecuma pensiju saņēmēju skaits atbilstoši demogrāfiskajām prognozēm, sākot ar 2026. gadu, palielināsies, noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai 2025. gadā.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, kam pamatā ir šā gada sešu mēnešu faktiskā izpilde, vecuma pensiju saņēmēju skaits vidēji mēnesī 2024. gadā palielināts par 1,2 tūkst., 2025. gadā – par 2,7 tūkst., 2026. gadā – par 3,8 tūkst., 2027. gadā – par 3,9 tūkst. un 2028. gadā – par 3,5 tūkst. senioru. Vecuma pensiju saņēmēju skaits līdz pensionēšanās vecuma reformas beigām 2025. gadā samazināsies līdz 425,4 tūkst. personu, tomēr jau no 2026. gada atbilstoši Eurostat prognozēm par 65+ iedzīvotāju skaita pieaugumu arī vecuma pensiju saņēmēju skaits palielināsies, līdz sasniegs 432,9 tūkst. 2028. gadā.

Slimības pabalstu saņēmēju skaits vidējā termiņā saglabājas augsts. Tas ir prognozēts 2023. gada līmenī, kas vidēji mēnesī ir 20,1 tūkst. personu.

Ekonomiskajai aktivitātei pieaugot, bezdarbs samazināsies, līdz sasniegs 28,6 tūkst. bez darba esošo iedzīvotāju 2028. gadā (šā gada prognoze – 32,7 tūkst. vidēji mēnesī). Atbildot uz vaicāto, kāpēc, samazinoties bezdarbam, pieaugs pabalstiem izmaksājamie līdzekļi, labklājības ministrs Uldis Augulis valdības sēdē skaidroja, ka palielinās iemaksu algas, attiecīgi arī individuālais pabalsta apmērs, jo cilvēki izmanto minēto sociālās apdrošināšanas iespēju. Taču vairums izvēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu vidēji trīs mēnešus.

Tādējādi saskaņā ar prognozēm pie nemainīgas politikas valsts speciālā budžeta izdevumi 2025. gadā būs par 9,3% augstāki nekā 2024. gadā, turpretī 2026. gadā tie palielināsies par 8,5%, 2027. gadā – par 6,5% un 2028. gadā – par 6,1%.

Pamatbudžeta izdevumu pieauguma temps būs zemāks nekā speciālajā budžetā

Valsts pamatbudžetā 2025. un 2026. gadā prognozēti būtiski lielāki izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā arvien pieaugošos 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumus un nepieciešamību sekmīgi ieguldīt visus no Atveseļošanas fonda pieejamos līdzekļus līdz 2026. gadam. Ievērojami augstākā līmenī 2025.–2026. gadā plānots finansējums Rail Baltica projekta īstenošanai, taču tā apmērs turpmākajos gados budžetā tiek paredzēts tikai tām projekta aktivitātēm, kurām apstiprināts finansējums Eiropas Komisijā.

Pamatbudžeta izdevumu pieauguma temps 2025. gadā būs zemāks nekā valsts speciālajā budžetā, izdevumiem palielinoties par 5,6%. Savukārt ar 2026. gadu valsts pamatbudžeta izdevumi saruks, ņemot vērā samazinājumu ārvalstu finanšu palīdzības izdevumos salīdzinājumā ar 2025. gadu un izdevumus pamatfunkcijām pie nemainīgas politikas pieņēmuma.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens makroekonomisko prognožu uzklausīšanā valdības sēdē informēja, ka situācija joprojām ir nenoteikta un mainīga. Jārēķinās, ka var būt arī negatīvi scenāriji.

Attiecībā uz turpmāko rīcību Finanšu ministrija norāda, ka sadarbībā ar nozaru ministrijām turpinās darbu valsts budžeta ieņēmumus palielinošo un izdevumus samazinošo pasākumu sagatavošanā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.

No ministriju iesniegtajiem finansējuma pieprasījumiem 41% saistīti ar valsts drošību

Valdība izskatīja un pieņēma zināšanai arī informatīvo ziņojumu “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025. gadam 1 miljarda 292,5 miljonu eiro apmērā.

Valdība jūnijā vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro attīstības virzienu valsts budžetam 2025. gadam un budžeta ietvaram 2025., 2026. un 2027. gadam. Līdz ar to ministrijas varēja iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību. Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un pārējo centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu izdevumus vai rodot papildu finansējuma avotus, kā arī sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu pasākumu finansēšanai.

“Ja iepriekš dienas kārtībā bija trīs prioritātes, tad šogad valdība par vienīgo 2025. gada budžeta prioritāti noteica drošību. Ministrijas un iestādes nākamajam gadam ir iesniegušas jaunas vajadzības 1,3 miljardu eiro apmērā. Finanšu ministrija ir novērtējusi, ka 41% no tām jeb 527 miljoni eiro saistīti ar valsts drošību. Protams, drošības aspektu varētu skatīt ļoti plaši, taču jāņem vērā ekonomiskā situācija un iespējas. Tādēļ patlaban – budžeta izstrādes laikā – mums jāspēj kopīgi vienoties par valsts drošībai un attīstībai nozīmīgāko,” norādīja finanšu ministrs A. Ašeradens.

Ministrijas un neatkarīgās institūcijas iesniegušas pieteikumus par 231 prioritāro pasākumu. No tiem 187 ir ministriju pasākumi, bet 12 – ministriju starpnozaru pasākumi. 22 priekšlikumus iesniegušas neatkarīgās institūcijas, turpretī 10 pasākumi iesniegti par valsts drošības iestādēm (Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju).

Ar valsts drošību saistītajiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadam lielākos papildu izdevumus – 366,9 miljonu eiro apmērā – pieprasījusi Iekšlietu ministrija. Tie paredzēti, piemēram, jaunu katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecībai, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei, tāpat arī patvertņu un vietu, kur var patverties, atjaunošanai un izveidošanai. Aizsardzības ministrijas pieprasījums (73,3 miljoni eiro) paredzēts munīcijas krājumu papildināšanai, individuālā ekipējuma nodrošināšanai, atbalstam Ukrainai un citām prioritātēm.

Finansējumu jauniem pasākumiem 184,8 miljonu eiro apmērā pieteikusi Labklājības ministrija, turpretī 153,3 miljonus eiro – Veselības ministrija. Būtiskus pieprasījumus iesniegusi arī Satiksmes ministrija (145,4 miljoni eiro), Zemkopības ministrija (114,3 miljoni eiro), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (88,2 miljoni eiro), kā arī Klimata un enerģētikas ministrija (85,2 miljoni eiro).

Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem 2025. gadam veido 7,5 miljonus eiro, 2026. gadam – 8,7 miljonus eiro, 2027. gadam – 13,1 miljonu eiro un 2028. gadam – 16,6 miljonus eiro. Lielāko finansējumu pasākumu īstenošanai 2025. un 2026. gadā pieprasījusi Tieslietu ministrija (apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas) un LR prokuratūra.

Ar valsts budžeta likumprojektu saistīto jautājumu daļā valdība izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” un Fiskālo risku deklarāciju.

Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku 2025. gada budžeta likumprojektu paketi Saeimā paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.

Makroekonomiskie rādītāji 2023.–2028. gadā

Avots: Finanšu ministrija.