Likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens būs valsts drošība.
FOTO: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija).
Nākamā gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā ir noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība. Fiskālā telpa ir negatīva, tāpēc citām nozarēm līdzekļus jaunajām politikām vajadzēs meklēt savās pašreizējās programmās. Tomēr priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem varēs iesniegt ne tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, bet arī citas ministrijas, ja to vajadzības būs saistītas ar valsts drošību. Ministrijām priekšlikumi jāsagatavo līdz 28. jūnijam un jāiesniedz Finanšu ministrijai.
Valsts drošība kā vienīgā prioritāte pieteikta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”, un to valdība arī atbalstīja 18. jūnija sēdē.
Viens no svarīgākajiem soļiem budžeta sagatavošanā ir noteikt vidējā termiņa budžeta prioritāros attīstības virzienus.
Dažādi faktori – ģeopolitiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, inflācija, kuras apturēšanai Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi inflācijas samazināšanas programmu, – ekonomiku ir sabremzējuši. Ekonomikas attīstības temps ir zemāks, nekā tika plānots. Novērtējot fiskālo telpu, kas būs valdības rīcībā 2025., 2026. un 2027. gadā, jāsecina, ka tā ir negatīva, valdības sēdē par situāciju informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ja tiek saglabāts Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais strukturālais deficīts 0,5% apmērā, tad 2025. gadā fiskālā telpa* būs mīnus 279,5 miljoni eiro, 2026. gadā – mīnus 67,8 miljoni eiro, 2027. gadā – mīnus 77,8 miljoni eiro un 2028. gadā – plus 10,4 miljoni eiro.
FM piedāvā valdībai mainīt pieeju un pāriet uz strukturālo deficītu 1% apmērā pašreizējā 0,5% vietā. Tādā gadījumā vidējā termiņā fiskālā telpa būs ar pluszīmi, taču 2025. gadā joprojām negatīva – mīnus 56,8 miljoni eiro. Savukārt 2026. gadā situācija uzlabosies un fiskālā telpa būs pozitīva: 2026. gadā – 153,0 miljoni eiro, 2027. gadā – 168,6 miljoni eiro un 2028. gadā – 269,3 miljoni eiro.
Bet jebkurā gadījumā abos variantos (arī palielinot strukturālo deficītu) 2025. gadā fiskālā telpa būs negatīva.
Tāpēc FM ir pieteikusi un aicina noteikt tikai vienu attīstības prioritāti: valsts drošību – iekšējo un ārējo.
A. Ašeradens norādīja, ka visas ministrijas drīkstēs iesniegt priekšlikumus, ja tie būs saistīti ar drošību.
Iezīmējot ministriju iespējamo rīcību, A. Ašeradens skaidroja, ka ministrijas var pārskatīt savus bāzes izdevumus. Ministrijām ir gandrīz 500 programmu, katra var tās pārskatīt un kādu programmu slēgt, lai izbrīvētos līdzekļus novirzītu jauniem prioritāriem pasākumiem, ja ministrija vēlas virzīt savas politikas, veidot jaunus pakalpojumus sabiedrībai.
Tāpat finanšu ministrs ieteica ministrijām pārskatīt savu maksas pakalpojumu cenrādi un sodu politiku – tā varētu būt iespēja gūt papildu līdzekļus nepieciešamo ieņēmumu nodrošināšanai.
Neatkarīgajām institūcijām valdība nevar noteikt šādus ierobežojumus – norādīt nesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem. Tomēr arī neatkarīgās institūcijas tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus, ja tie nav saistīti ar valsts drošību.
|
Likums par budžetu un finanšu vadību 16.1 pantā (“Vidēja termiņa prioritārie pasākumi”) noteic: (1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai. Ņemot vērā prognozes par pieejamiem līdzekļiem, Ministru kabinets var noteikt prioritāro pasākumu iesniegšanas un izvērtēšanas nosacījumus papildus šā panta otrajā daļā minētajam. (3) Saeimai, Valsts prezidenta kancelejai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Tieslietu ministrijai [par rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Datu valsts inspekciju], Valsts kontrolei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Centrālājai vēlēšanu komisijai, Tiesībsarga birojam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Konkurences padomei un Ģenerālprokuratūrai ir tiesības iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. |
2024. gada valsts budžetā noteiktās prioritātes bija iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība.
* Fiskālā telpa ir budžeta nauda, ko var izmantot jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tie ir budžeta līdzekļi, kas nonāk valdības rīcībā, ja attīstās ekonomika. Jo lielāka tās izaugsme, jo vairāk nodokļu naudas nonāk valsts rīcībā.
