AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
23. maijā, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
4
5
4
5

Bērnu nodarbinātība. Ko un cik atļauts strādāt no 13 gadu vecuma?

Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Atslogot ģimenes budžetu kaut vai bērna kabatas naudas apmērā droši vien vēlētos katra ģimene, bet, lai tas notiktu, vispirms bērnam jāpiemeklē darbavieta. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva, vecākiem vajadzētu iepazīties ar ierobežojumiem, ko paredz normatīvā bāze un zināt, kā viņi paši un valsts institūcijas var aizstāvēt bērnu tiesības un ko sagaidīt no darba devēja.
īsumā
  • Bērnu no 13 gadiem, kā arī nepilngadīgo no 15 līdz 18 gadiem, kurš vēl nav ieguvis pamatizglītību, atļauts nodarbināt 4 stundas dienā.
  • Bērns, kurš ieguvis pamatizglītību un sasniedzis 15 gadu vecumu, Darba likuma izpratnē ir pusaudzis.
  • Pusaudzi atļauts nodarbināt 7 stundas dienā (35 h nedēļā).
  • Bērna nodarbinātībai vajadzīga vecāku atļauja un medicīniskā pārbaude.
  • Darba devējam jāiepazīstina vecāki ar iespējamiem darba riskiem.
  • Obligāti jānoslēdz darba līgums!
  • Par Darba likuma neievērošanu darba devējam paredzēta administratīva atbildība – naudas sods.

Nodarbināt drīkst no 13 gadu vecuma

Daba likuma 37.pants paredz aizliegumu bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā, taču tas nenozīmē, ka bērns nedrīkst strādāt vispār - bērnu darbs jāsamēro ar likuma normām. Bērns, Darba likuma izpratnē, ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem vai aizbildnis ir devis rakstveida piekrišanu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.

Izņēmuma gadījumos, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Tas gan iespējams vien tad, ja šāda nodarbināšana atbilst jau iepriekš minētajiem kritērijiem un nekādā veidā bērnam nekaitē.

Tātad – bērnu nodarbinātībā ir svarīgi divi sākotnējie kritēriji: vecums un pamatizglītības ieguve. Ja bērns ir beidzis 9.klasi, proti, ieguvis pamatizglītību un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, tad, Darba likuma izpratnē, viņš ir pusaudzis.

Darba likums noteic, ka viņu var nodarbināt 7 stundas dienā (35 stundas nedēļā). Tas nozīmē, ka līdz 18 gadu vecumam pusaudzis nedrīkst veikt darbu astoņas stundas dienā (40 stundas nedēļā).

"Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā."

Ja bērns ir jaunāks par 15 gadiem, tad saskaņā ar likumu viņš drīkst būt nodarbināts četras stundas dienā. Četras darba stundas dienā attieksies arī uz tiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, vēl nav sasnieguši pilngadību un turpina iegūt izglītību pamatizglītības posmā.

Obligāts nosacījums ir medicīniskās apskates. Personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic arī obligātā medicīniskā apskate.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15.pants noteic, ka bērnam ir tiesības būt pasargātam

  • no ekonomiskas ekspluatācijas;
  • no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos;
  • no nakts darba vai tāda darba, kas kavē viņa izglītošanos.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz gan to, kādos darbos ir aizliegts nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma, gan arī to, kādos nodarbināt drīkst, ja viens no vecākiem vai aizbildnis devis rakstisku piekrišanu.

Aizliegumi pusaudžu nodarbinātībā

Pusaudžu nodarbinātību reglamentē MK noteikumi Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību". Šo noteikumu 1.pielikumā teikts, ka pusaudži nedrīkst būt nodarbināti, ja darbs ir pielīdzināms glābšanas darbam avāriju gadījumos, izmēģināšanas vai ugunsbīstamam un sprādzienbīstamam darbam.

Nedrīkst strādāt arī tad, ja darbs ir tieši saistīts ar:

  • pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, ja tas pārsniedz 10 kg zēniem un 4 kg meitenēm;
  • ventilācijas, ūdens, kanalizācijas, attīrīšanas iekārtu sistēmu apkalpi, kā arī dažādu objektu un būvju nojaukšanu vai dažādu konstrukciju montāžu;
  • ieročiem, to sastāvdaļām, munīciju, sprāgstvielām, to ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu;
  • vilcienu kustību, ar pasažieru un kravu pārvadāšanu;
  • naftas ieguvi un naftas produktu ražošanu; darbs nedrīkst būt saistīts ar urbšanu, ar elektrības un siltuma ražošanu un piegādi;
  • celulozes, papīra un to izstrādājumu ražošanu, drukāšanu (iespiešanu), izņemot gadījumu, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
  • gumijas un plastmasas izstrādājumu, rūpniecisku keramikas ražošanu, ja darbā tiek izmantoti svinu saturoši savienojumi, vai stikla ražošanu, ķīmisko vielu ražošanu;
  • metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi, kā arī akmens apstrādi;
  • mežizstrādi, koksnes apstrādi ar ripzāģi vai lentzāģi un frēzēm; malkas zāģēšanu un skaldīšanu, izņemot gadījumus, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
  • gaļas un gaļas produktu vai zivju produktu pārstrādi un konservēšanu, izņemot gadījumu, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija;
  • narkotisko vielu un narkotiskas vielas saturošu augu pārstrādi, glabāšanu, ražošanu un realizēšanu;
  • bēru pakalpojumu sniegšanu (izņemot vainagu pīšanu, sēru lenšu noformēšanu un līdzīgus darbus);
  • patologanatomijas nodaļu, morgu un vivāriju, un darbu, kuru veicot ir saskare ar līķiem, līķu ādu, orgāniem un asinīm;
  • inficētu personu un psihiski slimu cilvēku kopšanu un uzraudzību (arī slimnīcās);
  • anestezioloģijas, reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļu (palātu).

Noteikumi paredz virkni ar dzīvniekiem saistītu darbu, kuros arī nedrīkst nodarbināt pusaudžus:

  • darbs vietās, kurās mākslīgi apsēklo un aplecina dzīvniekus;
  • ar dzīvnieku un putnu kaušanu un kautķermeņu sadalīšanu saistīti darbi;
  • klaiņojošu suņu un kaķu ķeršana un iznīcināšana;
  • ar infekcijas slimībām saslimušu dzīvnieku kopšana un ar to saistīts darbs;
  • darbs, kurā izgatavo mācību materiālus no dzīvniekiem (peles, žurkas, jūrascūciņas);
  • darbs, kurā dzīvību un veselību tieši apdraud nikni, indīgi vai agresīvi dzīvnieki.

Aizliegts nodarbināt ieslodzījuma un azartspēļu organizēšanas vietās, kā arī darbā, kuru veicot ir saskare ar netīrās veļas apstrādi, sadzīves atkritumiem un maitām. Tāpat nav atļauts pusaudžus pieņemt darbā vietās, kur ražo, realizē un demonstrē erotisko un pornogrāfisko produkciju, un darbā, kas tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Darba devējiem jāņem vērā, ka pusaudžus nedrīkst nodarbināt darbā, kura tempu nosaka mehānismi, un darbā, par kuru tiek maksāta akorda alga.

Darba vides riski

Atbilstoši Darba likuma 37.panta 4.daļai darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darbavietā.

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa norāda: lai arī darba devējam ir pienākums iepazīstināt ar riskiem, reti kurš to patiešām izdara.

MK noteikumos Nr.206 ir teikts, ka pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kuros viņi ir tieši pakļauti darba vides bioloģiskajiem, fizikālajiem vai ķīmiskajiem riska faktoriem. Viss risku saraksts atrodams šo noteikumu 2.pielikumā.

Bioloģiskie faktori ir bioloģiskie aģenti, kas ir bīstami nodarbinātam, un pastāv risks, ka tie radīs draudus citiem cilvēkiem.

Fizikālie faktori ir, piemēram:

  • kustībā esoši, rotējoši, krītoši un lidojoši objekti (priekšmeti);
  • jonizējošais starojums;
  • augstsprieguma elektrības radīts risks;
  • paaugstināts trokšņa līmenis (virs 80 dBA);
  • pieļaujamās normas pārsniedzoša plaukstas un rokas vai visa ķermeņa vibrācija.

Ķīmiskie faktori ir, piemēram, kancerogēnas un mutagēnas vielas, kā arī vielas un produkti, kas:

  • ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu;
  • saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu;
  • var radīt ļaundabīgus audzējus;
  • atbilstoši bīstamu preparātu klasifikācijai ir toksiski, ļoti toksiski, korozīvi vai eksplozīvi;
  • atbilstoši klasifikācijai ir kaitīgi un kuriem piemīt neatgriezeniskas iedarbības būtiski draudi vai iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi;
  • var radīt mantojamus ģenētiskus defektus, kaitēt reproduktīvajām spējām utt.

Pusaudži jāsargā no vielām un produktiem, kas ir īpaši viegli uzliesmojoši, kā arī ieelpojot vai saskaroties ar ādu var izraisīt paaugstinātu jutīgumu.

Kādos darbos drīkst nodarbināt bērnus no 13 gadiem?

Ja vecāki ir devuši atļauju bērna (no 13 gadu vecumam) nodarbinātībai, atbilstoši MK noteikumiem Nr.10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem" no mācībām brīvajā laikā bērnu var nodarbināt šādos darbos:

  • dārzu ravēšana un laistīšana, ražas vai ziedu novākšana, ārstniecības augu vākšana;
  • augļu, dārzeņu un ogu iepakošana;
  • koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana;
  • mājdzīvnieku barošana, apkopšana un ganīšana, ja darbs nenotiek vietās, kurās mākslīgi apsēklo un aplecina dzīvniekus, un ja darbs nav saistīts ar plēsīgu dzīvnieku, vaislas ērzeļu un buļļu kopšanu;
  • nemehanizēta siena sagatavošana, laukumu un skvēru sakopšana;
  • tīrās veļas šķirošana un gludināšana, mājstrādnieka darbu veikšana;
  • kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšana;
  • transportlīdzekļu, logu un citu priekšmetu mazgāšana, ja darbs nav saistīts ar dažādu tilpņu un iekārtu attīrīšanu, kā arī cauruļu, krāšņu, gāzesvadu un ventilācijas iekārtu tīrīšanu;
  • kurjera darbu veikšana, preču piegādāšana mājās;
  • preču iesaiņošana un iepakošana, etiķešu līmēšana uz precēm un izstrādājumiem;
  • apavu tīrīšana un citu vienkāršu ielu pakalpojumu sniegšana (plakātu līmēšana, logu mazgāšana, izsūtāmā pienākumu veikšana);
  • pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām.

Cik svarīgs ir darba līgums?

M.Noriņa atzīst, ka normatīvajos aktos ir pietiekami daudz aizliegumu un aizsardzība bērnu darbam ir nopietna. Līdz ar to arī fiksēto pārkāpumu nav daudz. Pērn VDI atklāja, ka 25 uzņēmumos 28 pusaudži bija nodarbināti bez rakstveida darba līgumiem. Taču tieši darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nevajadzētu uzsākt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja bērns tiek nodarbināts, piemēram, kaimiņu zemnieku saimniecībā. Nenoslēdzot rakstveida līgumus, šāda darbība ir prettiesiska.

"Lai arī darba devējam ir pienākums iepazīstināt bērna vecākus ar riskiem, reti kurš to patiešām izdara."

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere uzsver, ka darba līgums ir svarīgs gan no darba drošības, gan atalgojuma, gan iespējamā slimības pabalsta viedokļa, jo tieši šajā dokumentā tiek paredzētas visas sociālās garantijas un pušu atbildība. Līgums ir nepieciešams arī tādēļ, lai domstarpību gadījumā šādas problēmsituācijas vispār varētu risināt.

M.Noriņa neslēpj, ka klasisks un visizplatītākais pārkāpums ir  – darba devējs bērnam nesamaksā vai arī samaksā mazāk, nekā sākotnēji solīts. Ja ir darba līgums un tajā redzams, par ko ir noslēgta vienošanās, strīdu var risināt.

Tātad – lai novērstu iespējamos pārpratumus un nepatikšanas, pirms uzsākt darbu:

  • jābūt viena vecāka vai aizbildņa atļaujai strādāt;
  • bērnam jāveic medicīniskā pārbaude;
  • obligāti ar līgumu jānoformē darba attiecības.

Vecāku kompetence un atbildība

M.Noriņa uzsver: ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem noteikti vajadzētu interesēties un pārliecināties par darbavietu, darba vidi un veicamajiem pienākumiem. Visticamāk, MK noteikumus vecāki nelasīs, taču būtu nepieciešams atrast laiku, lai piezvanītu vai aizietu uz Valsts darba inspekciju un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst darīt, jo ir diezgan daudz nenobriedušiem pusaudžiem bīstamas nozares.

Nereti pusaudži pārvērtē savas fiziskās spējas. Viņiem nav arī zināšanu, pieredzes un darba iemaņu, bet bravūra var novest pie diezgan smagām sekām. 2012.gadā nelaimes gadījumos darbā smagi cietis viens pusaudzis, bet seši guvuši ne tik smagas traumas.

M.Noriņa atzīst, ka pusaudža nodarbinātība darba devējiem uzliek dubultu atbildības slogu, nekā tas ir, pieņemot darbā pieaugušu cilvēku, jo pusaudža darbībām stingri jāseko līdzi.

"Darba līgums ir svarīgs gan no darba drošības, gan atalgojuma, gan iespējamā slimības pabalsta viedokļa."

Arī Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore norāda, ka vecākiem rūpīgi jāizpēta, kādā darbavietā viņu bērns tiks nodarbināts, un jāizvērtē visi riski. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija par bērnu nodarbinātību sūdzības saņem reti, un pašlaik nav pamata domāt, ka, iesaistot nodarbinātības pasākumos, tiktu pārkāptas bērnu tiesības. Tomēr, ja tā notiek, tad savas kompetences ietvaros veic pārbaudi un individuālas pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm, īpaši – ar bērniem.

VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja atgādina: ja darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā Valsts darba inspekcijas nodaļā, iesniegumā aprakstot darba devēja neievērotās normas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) paredz administratīvo atbildību, tostarp naudas sodus, par Darba likuma neievērošanu.

Piemēram, APK 41.pants noteic, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem; juridiskajai personai - no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS