Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Nodarbināt drīkst no 13 gadu vecuma
Daba likuma 37.pants paredz aizliegumu bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā, taču tas nenozīmē, ka bērns nedrīkst strādāt vispār - bērnu darbs jāsamēro ar likuma normām. Bērns, Darba likuma izpratnē, ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.
Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem vai aizbildnis ir devis rakstveida piekrišanu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.
Izņēmuma gadījumos, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Tas gan iespējams vien tad, ja šāda nodarbināšana atbilst jau iepriekš minētajiem kritērijiem un nekādā veidā bērnam nekaitē.
Tātad – bērnu nodarbinātībā ir svarīgi divi sākotnējie kritēriji: vecums un pamatizglītības ieguve. Ja bērns ir beidzis 9.klasi, proti, ieguvis pamatizglītību un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, tad, Darba likuma izpratnē, viņš ir pusaudzis.
Darba likums noteic, ka viņu var nodarbināt 7 stundas dienā (35 stundas nedēļā). Tas nozīmē, ka līdz 18 gadu vecumam pusaudzis nedrīkst veikt darbu astoņas stundas dienā (40 stundas nedēļā).
"Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā."
Ja bērns ir jaunāks par 15 gadiem, tad saskaņā ar likumu viņš drīkst būt nodarbināts četras stundas dienā. Četras darba stundas dienā attieksies arī uz tiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, vēl nav sasnieguši pilngadību un turpina iegūt izglītību pamatizglītības posmā.
Obligāts nosacījums ir medicīniskās apskates. Personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic arī obligātā medicīniskā apskate.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15.pants noteic, ka bērnam ir tiesības būt pasargātam
Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz gan to, kādos darbos ir aizliegts nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma, gan arī to, kādos nodarbināt drīkst, ja viens no vecākiem vai aizbildnis devis rakstisku piekrišanu.
Aizliegumi pusaudžu nodarbinātībā
Pusaudžu nodarbinātību reglamentē MK noteikumi Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību". Šo noteikumu 1.pielikumā teikts, ka pusaudži nedrīkst būt nodarbināti, ja darbs ir pielīdzināms glābšanas darbam avāriju gadījumos, izmēģināšanas vai ugunsbīstamam un sprādzienbīstamam darbam.
Nedrīkst strādāt arī tad, ja darbs ir tieši saistīts ar:
Noteikumi paredz virkni ar dzīvniekiem saistītu darbu, kuros arī nedrīkst nodarbināt pusaudžus:
Aizliegts nodarbināt ieslodzījuma un azartspēļu organizēšanas vietās, kā arī darbā, kuru veicot ir saskare ar netīrās veļas apstrādi, sadzīves atkritumiem un maitām. Tāpat nav atļauts pusaudžus pieņemt darbā vietās, kur ražo, realizē un demonstrē erotisko un pornogrāfisko produkciju, un darbā, kas tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.
Darba devējiem jāņem vērā, ka pusaudžus nedrīkst nodarbināt darbā, kura tempu nosaka mehānismi, un darbā, par kuru tiek maksāta akorda alga.
Darba vides riski
Atbilstoši Darba likuma 37.panta 4.daļai darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darbavietā.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa norāda: lai arī darba devējam ir pienākums iepazīstināt ar riskiem, reti kurš to patiešām izdara.
MK noteikumos Nr.206 ir teikts, ka pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kuros viņi ir tieši pakļauti darba vides bioloģiskajiem, fizikālajiem vai ķīmiskajiem riska faktoriem. Viss risku saraksts atrodams šo noteikumu 2.pielikumā.
Bioloģiskie faktori ir bioloģiskie aģenti, kas ir bīstami nodarbinātam, un pastāv risks, ka tie radīs draudus citiem cilvēkiem.
Fizikālie faktori ir, piemēram:
Ķīmiskie faktori ir, piemēram, kancerogēnas un mutagēnas vielas, kā arī vielas un produkti, kas:
Pusaudži jāsargā no vielām un produktiem, kas ir īpaši viegli uzliesmojoši, kā arī ieelpojot vai saskaroties ar ādu var izraisīt paaugstinātu jutīgumu.
Kādos darbos drīkst nodarbināt bērnus no 13 gadiem?
Ja vecāki ir devuši atļauju bērna (no 13 gadu vecumam) nodarbinātībai, atbilstoši MK noteikumiem Nr.10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem" no mācībām brīvajā laikā bērnu var nodarbināt šādos darbos:
Cik svarīgs ir darba līgums?
M.Noriņa atzīst, ka normatīvajos aktos ir pietiekami daudz aizliegumu un aizsardzība bērnu darbam ir nopietna. Līdz ar to arī fiksēto pārkāpumu nav daudz. Pērn VDI atklāja, ka 25 uzņēmumos 28 pusaudži bija nodarbināti bez rakstveida darba līgumiem. Taču tieši darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nevajadzētu uzsākt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja bērns tiek nodarbināts, piemēram, kaimiņu zemnieku saimniecībā. Nenoslēdzot rakstveida līgumus, šāda darbība ir prettiesiska.
"Lai arī darba devējam ir pienākums iepazīstināt bērna vecākus ar riskiem, reti kurš to patiešām izdara."
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere uzsver, ka darba līgums ir svarīgs gan no darba drošības, gan atalgojuma, gan iespējamā slimības pabalsta viedokļa, jo tieši šajā dokumentā tiek paredzētas visas sociālās garantijas un pušu atbildība. Līgums ir nepieciešams arī tādēļ, lai domstarpību gadījumā šādas problēmsituācijas vispār varētu risināt.
M.Noriņa neslēpj, ka klasisks un visizplatītākais pārkāpums ir – darba devējs bērnam nesamaksā vai arī samaksā mazāk, nekā sākotnēji solīts. Ja ir darba līgums un tajā redzams, par ko ir noslēgta vienošanās, strīdu var risināt.
Tātad – lai novērstu iespējamos pārpratumus un nepatikšanas, pirms uzsākt darbu:
Vecāku kompetence un atbildība
M.Noriņa uzsver: ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem noteikti vajadzētu interesēties un pārliecināties par darbavietu, darba vidi un veicamajiem pienākumiem. Visticamāk, MK noteikumus vecāki nelasīs, taču būtu nepieciešams atrast laiku, lai piezvanītu vai aizietu uz Valsts darba inspekciju un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst darīt, jo ir diezgan daudz nenobriedušiem pusaudžiem bīstamas nozares.
Nereti pusaudži pārvērtē savas fiziskās spējas. Viņiem nav arī zināšanu, pieredzes un darba iemaņu, bet bravūra var novest pie diezgan smagām sekām. 2012.gadā nelaimes gadījumos darbā smagi cietis viens pusaudzis, bet seši guvuši ne tik smagas traumas.
M.Noriņa atzīst, ka pusaudža nodarbinātība darba devējiem uzliek dubultu atbildības slogu, nekā tas ir, pieņemot darbā pieaugušu cilvēku, jo pusaudža darbībām stingri jāseko līdzi.
"Darba līgums ir svarīgs gan no darba drošības, gan atalgojuma, gan iespējamā slimības pabalsta viedokļa."
Arī Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore norāda, ka vecākiem rūpīgi jāizpēta, kādā darbavietā viņu bērns tiks nodarbināts, un jāizvērtē visi riski. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija par bērnu nodarbinātību sūdzības saņem reti, un pašlaik nav pamata domāt, ka, iesaistot nodarbinātības pasākumos, tiktu pārkāptas bērnu tiesības. Tomēr, ja tā notiek, tad savas kompetences ietvaros veic pārbaudi un individuālas pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm, īpaši – ar bērniem.
VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja atgādina: ja darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā Valsts darba inspekcijas nodaļā, iesniegumā aprakstot darba devēja neievērotās normas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) paredz administratīvo atbildību, tostarp naudas sodus, par Darba likuma neievērošanu.
Piemēram, APK 41.pants noteic, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem; juridiskajai personai - no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.