Plaši grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
Saeima 26. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Kopumā likumprojekts paredz:
uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus);
mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes;
pilnveidot nozares uzraudzību.
- Risku uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešana
Paredzēts, ka 2025. gada 1. janvārī spēkā jāstājas prasībai par risku uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, tādēļ ir svarīgi laicīgi pieņemt likumprojektā paredzēto regulējumu, lai noteiktu samērīgu pārejas periodu azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem šādu prasību ieviešanai, teikts anotācijā.
Atbilstoši likumprojektam risku uzraudzības un kontroles sistēma ir azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāju izveidota iekšēja ar azartspēļu spēlēšanu saistīta risku uzraudzības un kontroles sistēma, kuras mērķis ir nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv atkarību izveidošanās risks.
- Personalizētās viedkartes ieviešana
Vienlaikus iecerēts ieviest azartspēļu spēlētāju personalizētās viedkartes, kas radīs plašākas iespējas identificēt atkarības no azartspēļu spēlēšanas.
Personalizētā viedkarte, kā definēts likumprojektā, būs karte vai cits tehnoloģiskais risinājums (piemēram, lietotne viedtālrunī), kura funkcionalitāte nodrošinās spēlētāja identifikāciju, kā arī sniegs informāciju, kas ļaus identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojektā paredzēts papildināt likuma 36. pantu “Azartspēļu organizētāja vispārīgie pienākumi”, nosakot, ka azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, ka spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes, un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmanto, spēlējot spēļu automātu spēles, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru.
Personalizētajā viedkartē būs jāiekļauj informācija par katru konkrēto spēlētāju identificējošajiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem un iegūtajiem laimestiem, kas ļaus identificēt personas pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu spēlēšanu risku.
Proti, katru reizi, kad spēlētājs izmantos personalizēto viedkarti, tiks fiksēta konkrētā spēlētāja rīcība un veidots viņa profils – likmes lielums, cik bieži iesaistās spēlē, vai ievēro noteiktos ierobežojumus uzvedības datu izsekošanā u. tml. Līdz ar to varēs prognozēt spēlētāja iespējamās problēmas, identificēt problēmspēlētāju un savlaicīgi sniegt palīdzību attiecīgajam spēlētājam, paskaidrots likumprojekta anotācijā.
- Rosina paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs
Šobrīd Azartspēļu un izložu likuma 22. pantā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas, kurās ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
“Kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu zālē.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu,” norādīts likumprojekta anotācijā.
Tādējādi likumprojektā paredzēts paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām.
Kā skaidrots anotācijā, minētās izmaiņas radīs ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību:
“Proti, plānotās izmaiņas atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot jaunizvirzītās prasības.”
- Vecuma ierobežojuma paaugstināšana
Šobrīd likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, savukārt neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.
Anotācijā skaidrots, ka minimālo vecuma robežu dalībai azartspēlēs nepieciešams paaugstināt, lai pasargātu mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī par azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Tāpat anotācijā norādīts, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik likums neparedz vecuma ierobežojumus izlozes biļešu tirdzniecībā vai laimesta izsniegšanā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (IAUI) vairākkārt saņemti personu iesniegumi par to, ka izlozes biļetes to tirdzniecības vietās tiek pārdotas personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu (jauniešiem un skolēniem), kas veicina atkarības rašanās riskus personām jau agrā vecumā.
Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka:
piedalīties azartspēlēs varēs personas no 21 gada vecuma (šobrīd no 18 gadiem);
piedalīties izlozēs būs atļauts personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu (līdz šim vecuma ierobežojums attiecībā uz dalību izlozēs nebija noteikts).
- Aizliegums piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas
To personu vidū, kuri pārmērīgi lieto alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat tajā norādīts, ka lielāku alkohola devu lietošanas biežums korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu.
Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētāji labāk varēs saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.
Lai arī Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta trešā daļa paredz, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts piedāvāt par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, realitātē azartspēļu organizēšanas vietās šī norma var tikt interpretēta dažādi.
Tādēļ likumprojektā paredzēts nostiprināt aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.
- Ierobežojumi attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu
Šobrīd likumā nav noteikti ierobežojumi azartspēļu organizēšanas vietām attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu, pārtikas tirdzniecību vai pārtikas patēriņu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ar ēdināšanas pakalpojumiem domāti tādi ēdienu un dzērienu nodrošināšanas pakalpojumi, kas paredzēti tūlītējam patēriņam, savukārt ar pārtikas tirdzniecību – dažādu bezalkoholisko dzērienu vai fasēto uzkodu tirdzniecība azartspēļu organizēšanas vietās.
Lai azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām pēc iespējas novērstu pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu, papildus ierosinātajiem aizliegumiem saistībā ar alkoholisko dzērienu piedāvāšanu azartspēļu spēlēšanas laikā un smēķēšanas aizliegumu, nepieciešams risinājums, kas motivētu spēlētāju pārtraukt atrašanos pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas, teikts anotācijā.
Tādējādi likumprojektā paredzēts papildināt likuma 36. pantu ar jaunu devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu, nosakot, ka azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, ka ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana vai sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš netiek veikts tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām.
“Minētais aizliegums nozīmē, ka azartspēļu organizēšanas vietās turpmāk nebūs atļauts pienest (servēt) ēdienu, piegādāt (pienest) pārtikas preces, kā arī patērēt pārtiku un gatavos ēdienus atsevišķās vietās vai telpas zonās, kurās atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.
Tas nozīmē, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums norādīt atsevišķas vietas (bāri vai atpūtas telpas), kur šādi pakalpojumi tiek nodrošināti un notiek pārtikas tirdzniecība. Informāciju par esošajiem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietā būs nepieciešams izvietot uz skaidri salasāmām norādēm, informējot azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājus,” skaidrots anotācijā.
- Ierobežojums spēlēšanas laikam
Likumprojekts paredz noteikt laika ierobežojumu azartspēļu organizēšanai no plkst. 6.00 līdz 9.00, izņemot totalizatoru vai derību likmju pieņemšanu, un aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopumā 24 stundu periodā.
Tādējādi tiks ierobežota spēlētāja ilgstoša dalība azartspēlēs vai interaktīvajās azartspēlēs, iespējami samazinot indivīda veselībai nodarīto kaitējumu.
Likumprojektā ietverts arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt pienākumu azartspēļu organizētājiem veikt azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju, kas nodrošinātu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītu risku samazināšanos.
Papildus norādām, ka jaunajām tiesību normām likumprojektā paredzēti atšķirīgi spēkā stāšanās termiņi.
Nelikumīgas azartspēļu reklāmas ierobežošana
Ar plānotajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā saistītais likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā” 26. septembrī arī nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Plānots, ka abi likumprojekti stāsies spēkā vienlaikus.
Grozījumu Reklāmas likumā mērķis ir veicināt nelikumīgas azartspēļu reklāmas, kā arī normatīvajiem aktiem neatbilstošas izložu reklāmas izplatīšanas ierobežošanu, tā aizstāvot sabiedrības intereses, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistīto kaitīgo seku iestāšanos, nodrošinot kontrolētu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi varēs slēgt bez publiskā iepirkuma
Saeima 26. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Tā mērķis ir noteikt, ka līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
Šobrīd Enerģētikas likuma 72. pantā noteikts, ka centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk — Possessor).
Possessor ir šādi uzdevumi:
- iegādāties drošības rezerves;
- nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;
- administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu;
- uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu.
Ministru kabinets nosaka drošības rezervju apmēru un kārtību, kādā Possessor iegādājas un uztur drošības rezerves un veic drošības rezervju rotāciju, kā arī nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas Possessor, un padotības formu attiecībā uz augstāk minēto uzdevumu izpildi.
Likumprojekts paredz papildināt Enerģētikas likuma 72. pantu ar 2.1 daļu, papildus nosakot, ka līgumus par drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktu drošības rezerves ir valsts īpašumā esoši naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem, vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā sniegtajai informācijai no 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir ieviests jauns drošības rezervju pārvaldības modelis, kas paredz pakāpenisku drošības rezervju iegādi valsts īpašumā līdz 2028. gada 31. decembrim, pilnībā atsakoties no līdzšinējā pārvaldības modeļa, kad valsts iepirka tikai drošības rezervju pakalpojumu.
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma (ADJIL) 3. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts paredz, ka minētā likuma normas piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir:
- drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju;
- būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, drošības rezervju izveide, uzturēšana un rotācija atbilst ADJIL 3. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā minētajam līgumu priekšmetam, tādējādi drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai ir piemērojamas ADJIL normas.
Vienlaikus Ministru kabinets (MK) jau 2024. gada 14. maija rīkojumā Nr. 361 “Par Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma nepiemērošanu valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes, uzturēšanas un rotācijas iepirkumam” noteicis, ka, pamatojoties uz ADJIL 4. panta ceturto daļu, atļauj valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes, uzturēšanas un rotācijas iepirkumam nepiemērot ADJIL.
ADJIL 4. panta ceturtā daļa paredz, ka šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga MK atļauja.
“Lai arī MK ar Rīkojumu Nr. 361 ir devis atļauju drošības rezervju iegādes, uzturēšanas un rotācijas iepirkumam nepiemērot ADJIL, tomēr tas neparedz pastāvīgu risinājumu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai tādā veidā, lai pastāvīgi tiktu aizsargātas būtiskas valsts drošības intereses, kas, cita starpā, aptver tautsaimniecības un sabiedrības drošības intereses, enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā,” skaidrots anotācijā.
Tādējādi likumprojektā paredzēts noteikt pastāvīgu tiesisko regulējumu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, kā arī izslēgt prasību pēc MK atļaujas saņemšanas publiskā iepirkuma nepiemērošanai pirms katra iepirkuma veikšanas, kas saistīts drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.
Anotācijā skaidrots, ka lai gan ADJIL paredz dažādus konfidencialitātes izņēmumus, kopumā jebkurai informācijas neatklāšanai ir noteiktas stingras un pietiekami konkrētas robežas un definēti izņēmumu piemērošanas gadījumi.
Piemēram, publicējot paziņojumu par līgumu pat ar vispārīgu informāciju, pastāv iespēja, ka agresora rīcībā tik un tā nonāks pietiekama informācija, lai tas varētu izsecināt visu informāciju par drošības rezervju pārvaldības procesa organizāciju pilnā tā ciklā, tostarp, iegūt informāciju par preču un pakalpojumu iepirkšanas faktu, preču un pakalpojumu iegādes organizāciju, prognozēt to pārvadāšanas laiku un veidu, izsecināt to glabāšanas vietu un veidu u. tml., teikts anotācijā.
Finansējumu partijām 2025. gadā aprēķinās, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu
Saeima 26. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī izskatīja 1. un 2. lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kura mērķis ir uz gadu iesaldēt partijām piešķiramo valsts finansējumu.
Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 pantu politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:
- 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
- 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;
- 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Vienlaikus minētā panta otrajā daļā noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā finansējuma piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.
Likuma 14. pants paredz, ka ar minimālo mēnešalgu saprot minimālās mēnešalgas apmēru, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī.
Šogad Valsts budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī, lai 2025. gadā solidarizētos ar valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, viens no kompensējošiem pasākumiem ir politisko organizāciju (partiju) finansējuma atstāšana 2024. gada līmenī.
Proti, likumprojekts papildina likuma Pārejas noteikumus ar 34. punktu, nosakot, ka 2025. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.
Minētās izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Jāprecizē un jānovērš konstatētās nepilnības Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Saeima 26. septembrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, kura mērķis ir:
- precizēt lietotos terminus attiecībā uz Latvijas nacionālo sankciju ievērošanu (likumprojekts paredz papildināt likumu ar tādiem terminiem kā līdzekļi, saimnieciskie resursi, līdzekļu iesaldēšana, saimniecisko resursu iesaldēšana, lai veicinātu vienveidīgu Latvijas nacionālo un starptautisko sankciju noteikto veidu un terminu lietojumu);
- papildināt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pilnvaras ar tiesībām izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē (atbilstoši likumprojekta anotācijai šādas pilnvaras nepieciešams, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas);
- precizēt institūciju kompetences un sadarbību izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos;
- noteikt tiesības FID pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Sankciju likuma 2. panta otrā daļa paredz, ka tas attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Kā norādīts anotācijā, FID kompetencē tostarp ir pieņemt likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajām personām saistošus lēmumus par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, ja tā rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Lai minēto pienākumu efektīvi izpildītu, FID ir jābūt tiesībām pieprasīt un saņemt informāciju, kas var būt nepieciešama, lai nodrošinātu sankciju izpildi, no jebkuras personas;
- paplašināt personu atbrīvojumu no atbildības, ja tās rīkojoties labā ticībā, piemērojot šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju jomā, ir veikušas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu, vai atteikušās darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus (proti, persona, tās vadība vai darbinieki būs atbrīvoti no atbildības, ja vien netiks pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ).
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, spēkā esošajā Sankciju likumā nepieciešams precizēt un novērst konstatētās nepilnības, lai:
- vēl efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas nacionālās un starptautiskās sankcijas;
- pilnvērtīgi varētu ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju, ar kuru noteiktas vispusīgas stratēģijas cīņā pret terorismu un jo īpaši cīņā pret terorisma finansēšanu;
- varētu ievērot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) izdotos starptautiskos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai.
Valstis FATF rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, teikts anotācijā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
|
|
