FOTO: Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē pirmdien, 14. oktobrī, apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Otrdien finanšu ministrs budžeta dokumentus iesniegs Saeimā.
Valdība ārkārtas sēdē atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā, un informatīvo ziņojumu “Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.–2028. gadam”.
Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi – 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi – 4,7 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.
|
|
No vairākiem budžeta stratēģiskajiem mērķiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens valdības sēdē kā galveno izcēla fiskālo ilgtspēju, kas ir svarīga neskaidrajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Turklāt budžeta veidošanā ir jāievēro arī jaunais ekonomiskās pārvaldības modelis, kas prasa, lai budžets ir sabalansēts.
Vēl viens mērķis ir ekonomikas izvairīšanās no negatīva attīstības scenārija. Pašreiz ir saglabāta pozitīva tendence: ietverot nodokļu pārskatīšanu, Eiropas fondu finansējumu, ekonomiskā izaugsme gada sākumā prognozēta 1,6% apmērā (pašreiz – 0,6%).
Finanšu ministrs uzsvēra darbaspēka nodokļu pārskatīšanu (likmju maiņa, neapliekamā minimuma piemērošana strādājošajiem neatkarīgi no algas, pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana, ņemot vērā strādājošo pensionāru intereses).
Nākamgad paredzēta publiskā sektora izdevumu samazināšana, ierobežojot atlīdzības pieaugumu 2,6% apmērā un nepalielinot nodarbināto skaitu publiskajā sektorā.
|
|
Darbaspēka nodokļu pārskatīšanā A. Ašeradens uzsvēra mērķi mazināt sabiedrības nevienlīdzību, jo nodokļu reforma ietekmēs “Gini” indeksu. Plānots, ka jaunā ienākumu nodokļa piemērošanas kārtība samazinās nabadzības riska indeksu.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljarda apmērā, izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā.
Finansējuma pieaugums paredzēts iekšējai un ārējai drošībai.
Plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Kā ministrs izteicās – galējā robeža ir 2,99%, jo deficīts nedrīkst pārsniegt 3%. Turpmāk deficītu plānots samazināt, 2026. gadā – līdz 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lielo Eiropas Centrālās bankas procentu likmju dēļ turpmākajos gados strauji pieaugs valsts parāda procentu maksājumi, jo katru gadu ir jāpārfinansē divi miljardi eiro.
Valdībai ir jāuzmana valsts parāda apmērs, kas nākamgad būs 47% no IKP, un “parāda apmēram rūpīgi seko ne tikai Eiropas Komisija, bet arī reitingu aģentūras”, norādīja finanšu ministrs.
Līdz 2027. gadam valsts parāds sasniegs 50% no IKP, tad jāsāk to samazināt.
Procentu maksājumos 2025. gadā ir jāmaksā 508 miljoni eiro, 2026. gadā – 608 miljoni eiro, 2027. gadā – 666 miljoni eiro.
Ministru prezidente Evika Siliņa preses konferencē, raksturojot valdības noslēgto darbu pie valsts budžeta, uzsvēra: budžets ir valsts drošības un konkurētspējas veicināšanai. Tas ir veidots tā, lai iedzīvotāji un uzņēmēji Latvijā justos droši. Tāpēc ir rasts papildu finansējums aizsardzībai, lai stiprinātu militārās spējas un arī valsts iekšējo drošību. Svarīgi, ka pēc daudzām diskusijām par darbaspēka nodokļiem tie būs tādi, lai iedzīvotāju maciņos paliktu vairāk naudas.
Turklāt darbaspēka nodokļu piemērošana uzņēmējiem vairs nebūšot tik sarežģīta. Premjere atzina – ar budžetu netiek atrisinātas visas problēmas, tomēr ir noteikta virzība uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
FM informē par atsevišķiem budžeta posteņiem.
Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no IKP 2026. gadā (3,5% no IKP 2025. gadā, 3,7% no IKP 2026. gadā un 2027. gadā).
Uz funkciju “Aizsardzība” daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistītie pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.
Savukārt sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 6,6% no kopējiem 2025. gada budžeta izdevumiem, tostarp lielākais finansējums paredzēts Iekšlietu ministrijai (Valsts policijas darbībai, ugunsdrošībai, glābšanai un civilajai aizsardzībai, valsts robežsardzes darbībai un citiem) un Tieslietu ministrijai (tiesu sistēmai, kriminālsodu izpildei – ieslodzījuma vietām un to būvniecībai, probācijas īstenošanai un citiem pasākumiem).
Vairāk nekā trešdaļa izdevumu jeb 33,2% 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, tai skaitā speciālajam budžetam, no kura tiek maksātas valsts pensijas un pabalsti un finansēti citi pasākumi.
|
|
Veselības nozarei nākamajā gadā paredzēts novirzīt 11% budžeta izdevumu, tai skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un citiem pasākumiem.
Izglītībai paredzēti 7,2% izdevumu, tai skaitā vispārējai izglītībai, profesionālās izglītības mācību iestādēm, augstākajai izglītībai un citiem pasākumiem.
Atpūtai, kultūrai un reliģijai tiks piešķirti 1,4% izdevumu, tostarp filmu nozarei, mākslai un literatūrai, kultūras mantojumam, sportam un citiem pasākumiem.
Nozīmīga daļa jeb 17,2% budžeta izdevumu paredzēta ekonomiskajai darbībai, tai skaitā godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai, kā arī mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem, valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, sabiedriskajam transportam un “Rail Baltica projektam”, kā arī citiem pasākumiem.
Plašāk par tēmu >>
Savukārt vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 12,5% kopējo valsts budžeta izdevumu, tai skaitā iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, valsts parāda vadībai, valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanai, daļai ES fondu maksājumu, dotācijai pašvaldībām un zinātnei, kā arī citiem pasākumiem.
Vides aizsardzībai plānoti 0,4% no kopējiem 2025. gada izdevumiem, tai skaitā izdevumiem vides projektiem, dabas aizsardzībai, meteoroloģijai un bīstamo atkritumu pārvaldībai.
Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai tiks atvēlēti 0,2% no kopējiem nākamā gada budžeta izdevumiem, tostarp valsts reģionālās attīstības politikas īstenošanai, atbalstam plānošanas reģioniem un citiem pasākumiem.
Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītajiem prioritārajiem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītajiem pasākumiem.
Kopumā 2025. gadā plānots finansēt prioritātes 392,4 miljonu eiro apmērā, 2026. gadā – 389,9 miljonu eiro apmērā, 2027. gadā – 398,7 miljonu eiro apmērā un 2028. gadā – 334,8 miljonu eiro apmērā.
Ar valsts drošību saistītajiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no paredzētā papildu finansējuma prioritārajiem pasākumiem, kas kopumā veido 284,3 miljonus eiro.
Lielākā daļa jeb 167,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas pasākumiem, piemēram, iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10%, kā arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Tāpat paredzēts pagarināt pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu un nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu.
2025. gadā 90,3 miljonus eiro plānots piešķirt Aizsardzības ministrijas pasākumiem. No tiem 50 miljoni eiro atbilstoši noslēgtajam līgumam paredzēti militārajam atbalstam Ukrainai. Savukārt 23 miljoni eiro paredzēti munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, 15 miljoni eiro – radaru iegādei vēja parku attīstībai, 2,3 miljoni eiro – militārā poligona “Sēlija” piekļuves ceļa uzlabošanai un Vienības tilta Daugavpilī pārbūvei, kurus paredzēts finansēt no ES fondiem.
Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai paredzēti papildu 5 miljoni eiro un tikpat – 5 miljoni eiro – tiks atvēlēts Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai. Gandrīz visos resoros nepieciešamajai kiberdrošības stiprināšanai plānots novirzīt ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas finansējumu.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu – 510 eiro – visām algām, un no 2026. gada to plānots paaugstināt līdz 550 eiro, 2027. gadā – līdz 570 eiro mēnesī.
Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.
Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada tā būs 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – 860 eiro mēnesī.
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
Paredzēts arī paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu koplīgumiem (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Lai līdzsvarotu neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) paredzēts noteikt vienu IIN likmi – 25,5%. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme būs 33%.
Tiks turpināta PVN samazinātās likmes piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt, lai sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķus, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g (neieskaitot).
Valdība apstiprinājusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai palielinātu nacionālās drošības risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attieksies uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomu un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
|
Plašāk par tēmu >>
|
Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols.
Valdība 2025. gada budžeta projektā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu. Ir panākta vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot IIN proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. No kompensācijas daļa finansējuma tiks sadalīta atbilstoši IIN sadales principiem. Vienlaikus paredzēts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro.
Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu ES ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. Apstiprinātais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā paredzēts papildus no valsts budžeta līdzekļiem iedalīt dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā piecām pašvaldībām pie ES ārējās robežas.
IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim.
Otrdien, 15. oktobrī, finanšu ministrs A. Ašeradens 2025. gada valsts budžetu un pavadošo likumprojektu paketi iesniegs Saeimā.
|
|
