Fiskāli strukturālo plānu veido divas daļas – fiskālā, kas nosaka to vispārējās valdības pieļaujamo izdevumu pieaugumu jeb fiskālo trajektoriju, kuru valsts var atļauties, nepārkāpjot jaunos ES fiskālos noteikumus, un strukturālā, kurā tiek norādītas tās investīcijas un reformas, kas risina Latvijai adresētās ES Padomes rekomendācijas Eiropas semestra ietvaros un arī ES kopējās prioritātes. Fiskāli strukturālajā plānā tiek sniegta informācija arī par papildu nepieciešamajām investīcijām, lai sasniegtu kopējās ES prioritātes. Jāatzīmē, ka no izdevumu pieauguma nosacījuma tiek izslēgti procentu maksājumi un finansējums ES fondu projektiem, kā arī tiek ņemti vērā cikliskā bezdarba izdevumi.
Pēc Fiskāli strukturālā plāna apstiprināšanas ES Padomē, fiskālā trajektorija kļūs valstij saistoša un tā būs jāievēro, nodrošinot atbilstību jaunajiem ES fiskālajiem noteikumiem budžeta sagatavošanā un izpildē. Fiskālā trajektorija tiek noteikta tā, lai gan Fiskāli strukturālā plāna darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā – tātad līdz 2038. gadam, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un parāds 60% no IKP.
Gan likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, gan Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam ir izstrādāts, ņemot vērā Fiskāli strukturālajā plānā noteikto fiskālo trajektoriju. Fiskāli strukturālais plāns un Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam, tiks iesniegti Eiropas Komisijā 15. oktobrī. Sešas nedēļas pēc Fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas, Eiropas Komisija sniegs ieteikumus ES Padomei par Fiskāli strukturālā plāna apstiprināšanu.
