Plānots, ka 2025. gada deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm.
Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to pastāv risks, ka deficīts 2025. gadā jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu var pārsniegt 3% robežu.
Ko darīt, ja no sabiedrības ir spiediens par vēl lielākiem izdevumiem? Varētu domāt – tā kā Latvijai būtiski finanšu resursi ir jāvelta drošībai, vajadzētu pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka varam to palielināt līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP. Nav jau nekas traks, tie 3% taču ir tikai nosacīts skaitlis, un nav liela atšķirība, ja 2,9% vietā deficīts ir 3,2%.
Tomēr šāds uzskats balstās pieņēmumā, ka augsts deficīts pats par sevi nav tik bīstams un problēma ir tikai Eiropas Savienības (ES) noteikumos, kas to nepieļauj. Patiesībā jautājums nav tikai par ES institūciju pārliecināšanu un sekām, kas var rasties, ja apzināti pārkāpjam ES noteikumus. Jautājums ir par mūsu izvēli un šīs izvēles cenu.
Tiek prognozēts, ka jau ar pašreizējo deficītu mēs procentu izdevumos par valsts parādu maksāsim ap 600 miljoniem eiro gadā.
Šādi izdevumi ir radušies, ievērojot visus ES noteikumus, bet veidojot budžetu ar maksimāli pieļaujamo deficītu. Igaunijas, Zviedrijas un Dānijas politika ir bijusi uzturēt zemāku deficītu, nekā ES noteikumi to ļauj. Ja mūsu parāds būtu šo valstu līmenī, tad mums par procentiem būtu jāmaksā 200–300 miljoni eiro mazāk un šo naudu mēs varētu novirzīt pašu vajadzībām.
Pārfinansējot valsts parādu, jaunie procentu izdevumi ir atkarīgi no valsts kredītreitinga: jo augstāks kredītreitings, jo zemāki procentu maksājumi – un otrādi.
Latvijas pašreizējo augsto kredītreitingu uztur līdz šim ievērotā fiskālā disciplīna.
Ilustrēšu to ar dažiem izvilkumiem no pēdējiem kredītreitingu aģentūru ziņojumiem par Latviju.
- “Moodys”:
Latvijas reitingi varētu pasliktināties, ja lēnākas izaugsmes dēļ vājināsies ekonomikas noturība. Ja ģeopolitiskās vides izmaiņas un Krievijas–Ukrainas militārā konflikta negatīvā ietekme uz ekonomiku izraisītu būtisku un ilgstošu Latvijas parādu sloga pieaugumu un parādu panesamības rādītāju pasliktināšanos, tad tas varētu negatīvi ietekmēt A3 reitingu. Turklāt būtisks iespējamo saistību pieaugums būtu kredīta negatīvs.
- “Fitch”:
Faktori, kas atsevišķi vai kopā var izraisīt negatīvu vērtējuma darbību/pazemināšanu:
- valsts finanses: brīvāka fiskālā nostāja, piemēram, ilgstoša spiediena uz izdevumiem un/vai vājāka IKP pieauguma dēļ, kas izraisa ievērojamu vispārējās valdības parāda/IKP pieauguma tendenci;
- strukturāli faktori: ģeopolitisko risku pasliktināšanās, kas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un valsts un ārējās finanses.
- “S & P”:
Mēs varētu pazemināt reitingus, ja Krievijas–Ukrainas kara sekas izrādītos būtiskākas, nekā mēs šobrīd sagaidām, vai ja karš saasinātos, vairāk ietekmējot Latvijas valsts finanses un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus palielinot drošības riskus.
Šie piemēri rāda, ka pamats tam vai citam reitingam ir nevis Latvijas labā vai sliktā uzvedība, bet gan fakti, kas izpaužas deficīta un parāda rādītājos. Reitingu aģentūrām nav būtiski, vai parāds aug objektīvu iemeslu vai politisku lēmumu dēļ. Reitingu aģentūru uzdevums ir potenciālajiem investoriem sniegt informāciju par to, cik droši ir ieguldīt naudu Latvijā.
Trauksmainas ģeopolitiskās situācijas un vājas izaugsmes laikā atbildīga fiskālā politika ir kā glābšanas riņķis, kas uztur pašreizējo reitingu. Atņemot šo glābšanas riņķi, mēs riskējam ar Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Būtu diezgan vieglprātīgi nosegt kādu vajadzību, piemēram, ar 100 miljoniem eiro un par to vēl katru gadu maksāt 100 miljonus eiro procentu maksājumos. Papildu izdevumi uz valsts parāda rēķina var dārgi maksāt.
