SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. februārī, 2024
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
12
12

Valsts parāds 2024. gadā. Kā to atdodam, cik katru gadu maksājam un kam esam parādā

Ja slimnieku vidējā temperatūra veselības stāvokļa noteikšanai slimnīcā neder, pasaulē laimīgāko zemi, kā izrādās, tomēr var noteikt. Valsts aprēķina iekšzemes kopproduktu, taču parādu uz vienu iedzīvotāju ne. Tomēr ekonomisti un statistiķi to izskaitļo. Brīdī, kad tiek sadalīts valsts budžets, kāds allaž pabrīdina – nedrīkst dzīvot uz bērnu un mazbērnu rēķina. Kā tad ir? Kam esam parādā, cik tas mums maksā, un kad aizņēmumi būs jāatdod? 

Valsts parāda procentu maksājumos katru gadu no budžeta tiek tērētas iespaidīgas summas, piemēram, 2021. gadā tie bija 223 miljoni eiro. Turpmāk parādu procentu segšanai no budžeta būs jāatvēl daudz vairāk – prognozēts, ka 2025. gadā tie būs gandrīz 500 miljoni jeb pusmiljards eiro.

Lai gūtu priekšstatu par summām, kas tiek tērētas, sedzot ikgadējos maksājumus par parādsaistībām, var minēt, piemēram, ģimenes valsts pabalstus, ko mēnesī valsts izmaksā vidēji par 350 000 bērnu. Proti, aizvadītajā gadā bērnu vecākiem kopumā tika izmaksāti 212 miljoni eiro.

Tomēr tas nenozīmē, ka valstij nav jāaizņemas. Valstis aizņemas, turklāt Latvija šajā ziņā nav nadzīgākā. Valsts parādu rēķina procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Latvija ar aptuveni 41–43 procentiem no IKP, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izskatās pat apdomīgi skopa.

Par valsts parādu īpaši saspringti tika diskutēts finanšu krīzē 2008. gadā, kad Latvija no starptautiskajām institūcijām (Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda u. c.) bija spiesta aizņemties 7,5 miljardus eiro, kas toreiz tika definēts kā atbalsts, kurš ar procentiem bija jāatdod. Jāpiebilst, ka pusi no attiecīgā piešķīruma Latvija neiztērēja.

Turpmāk valsts parāds ir tikai pieaudzis (izņemot 2015. gadu).

Valsts kases informācijā skaidrots, ka valsts parādu var atmaksāt šādos veidos:

  • pārfinansējot atmaksājamās saistības ar jauniem aizņēmumiem;
  • novirzot parāda atmaksai valsts budžeta pārpalikumu, ja tāds ir;
  • novirzot parāda atmaksai ieņēmumus no valsts aktīvu pārdošanas.

Inflācija un procentu likmes ietekmē arī valsts parādsaistības. Finanšu ministrija jau ir informējusi, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas pieaug un “lētas naudas” finanšu tirgos vairs nebūs.

Atbildes uz LV portāla jautājumiem par situāciju saistībā ar Latvijas parādu sniedz Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs.

  • Lūdzu, raksturojiet valsts parāda portfeli! Kur, no kā un cik mēs patlaban esam aizņēmušies? Kāds ir bijis aizņēmumu mērķis?

Aizņemšanās pasākumi tiek veikti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parādsaistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai.

Lai garantētu finanšu resursu pieejamību finansēšanas nepieciešamības segšanai ar iespējami zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām, ierobežojot finanšu riskus, Valsts kase aizņemšanās pasākumus veic gan starptautiskajos finanšu tirgos, gan iekšējā finanšu tirgū, t. sk. piedāvājot krājobligācijas Latvijas iedzīvotājiem, kā arī realizē aizņemšanos no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas emitēto un izstāvošo* eiroobligāciju apjoms šobrīd sasniedz 11,7 miljardus eiro jeb 65% no kopējā valsts parāda. Iekšējā finanšu tirgū primāro dīleru sistēmas ietvaros organizētajās izsolēs emitēto un izstāvošo* parāda vērtspapīru apjoms veido 3,8 miljardus eiro jeb 21% no kopējā valsts parāda. Parādsaistības pret starptautiskajām finanšu institūcijām sasniedz 1,1 miljardu eiro jeb 6% no kopējā valsts parāda, savukārt pārējās parādsaistības – 1,2 miljardus eiro.

Papildu iepriekš minētajiem aizņemšanās pasākumiem pēdējā gada laikā strauju popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū ir iemantojušas krājobligācijas, kuras var iegādāties tīmekļvietnē www.krajobligacijas.lv, sākot ar 50 eiro. Tādējādi no Latvijas iedzīvotājiem jau esam aizņēmušies 260 miljonus eiro, līdz ar to procentu maksājumi par attiecīgajiem aizņēmumiem nonāks pie Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir kļuvuši par krājobligāciju īpašniekiem.

Kopējais valsts parāda apjoms 2024. gada 31. janvārī sasniedza 17,8 miljardus eiro.

* Termins “izstāvošs” – šobrīd spēkā esošās saistības, kurām vēl nav pienācis dzēšanas termiņš.

  • Lai ilustrētu situāciju, kā dzīvojam uz parāda, lūdzu skaidrojumu par pirms termiņa (2023. gada aprīlī) Ziemeļu Investīciju bankai atmaksāto aizņēmumu 500 miljonu eiro apmērā. No kādiem līdzekļiem pusmiljards eiro (kas ņemts Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanai) tika atmaksāts?

2020. gada aprīlī Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) operatīvi nodrošināja Latvijai aizdevumu Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanai 500 miljonu eiro apmērā. Tolaik finanšu tirgos procentu likmes bija tuvu nullei vai negatīvas, garantējot ZIB aizdevuma ar mainīgu procentu likmi finansiālo izdevīgumu.

Turpretī 2023. gadā situācija būtiski mainījās, jo Eiropas Centrālā banka (ECB), cīnoties ar augsto inflāciju, strauji palielināja bāzes procentu likmes. Rezultātā ZIB aizdevuma mainīgā procentu likme ievērojami pieauga. Līdz ar to 2023. gada aprīlī aizdevums tika atmaksāts pilnā apmērā, izmantojot Valsts kases kontos pieejamos resursus, kas tika nodrošināti ar aizņemšanās pasākumiem finanšu tirgos.

  • Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 33. pantā noteikts maksimālais valsts parāds 2024. gada beigās nominālvērtībā – 19,3 miljardi eiro. Valsts parāda vadības pārskatā par 2023. gadu norādīti 17 miljardi 650 miljoni eiro. Vai Latvija šogad plāno palielināt valsts parādu par 1,65 miljardiem eiro? Kādiem mērķiem?

Aizņemšanās apjomu un valsts parāda līmeni ietekmē kopējā finansēšanas nepieciešamība, kuru galvenokārt veido valsts budžeta deficīts, tostarp atbalsta pasākumi, valsts parāda atmaksa, valsts aizdevumu izsniegšana (pašvaldībām, valsts kapitālsabiedrībām, ostām un augstskolām), kā arī resursu rezerves uzturēšana Valsts kases kontos risku vadībai paaugstinātas nenoteiktības apstākļos.

Prognozēts, ka 2024. gada beigās valsts parāds būs 19,3 miljardu eiro apmērā, gada laikā palielinoties par 1,7 miljardiem eiro.

Pieaugumu primāri nosaka nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu, kas atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” šogad tiek plānots 1,7 miljardu eiro apmērā.

  • Kādas summas iepriekšējos trijos gados Latvija ir maksājusi par parāda apkalpošanu? Ņemot vērā Fiskālās disciplīnas padomes publiski sniegto informāciju, 2026. gadā konkrētie izdevumi varētu pārsniegt 500 miljonus eiro.

Pēdējos gados parāda apkalpošanas izdevumi bija vēsturiski zemākajā līmenī, proti, 2021. gadā – 223,2 miljoni eiro; 2022. gadā – 166,8 miljoni eiro un 2023. gadā – 196,6 miljoni eiro.

Kopš 2022. gada sākuma procentu likmes ir strauji palielinājušās, reaģējot uz centrālo banku lēmumiem par bāzes likmju celšanu inflācijas ierobežošanai, kā arī paaugstinātu finanšu tirgus svārstīgumu un nenoteiktību ģeopolitisko faktoru un izaicinājumu ietekmē.

Procentu likmes un situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī tiešā veidā ietekmē aizņemšanās izmaksas, līdz ar to vidējā termiņā sagaidāms valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa valsts parādsaistību ir ar fiksētu procentu likmi, valsts parāda apkalpošanas izdevumi pieaug pakāpeniski.

Valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2024. gadā prognozēti 362,2 miljonu eiro, bet 2025. gadā 497,7 miljonu eiro apmērā. Kaut arī valsts parāda apkalpošanas izdevumi palielinās, kredītreitingu aģentūras, kuras novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, akcentē, ka Latvijas valsts parāds un tā apkalpošanas izdevumi joprojām vērtējami kā mēreni un tā ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm.

  • Vai Latvija joprojām kā pārfinansētas saistības maksā kādu no smagās krīzes (2007.–2008. gadā) pārvarēšanai ņemtajiem aizņēmumiem?

2025. gadā tiks veikta pēdējā aizņēmuma atmaksa Eiropas Komisijai 200 miljonu eiro apmērā, kas tika saņemts starptautiskā aizņēmuma programmā.

  • Finanšu ministra ziņojumā Saeimai par 2024. gada valsts budžetu ir ietverta informācija, ka “nākamajos trijos gados jāpārfinansē iepriekšējos gados uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā”. Kurām Latvijas saistībām drīzumā ir gaidāms atmaksas termiņš?

2024.–2026. gadā jāpārfinansē parādsaistības 5,6 miljardu eiro apmērā. Dzēšamo parādsaistību apjoms 2024.–2026. gadā ir par 0,1 miljardu eiro lielāks nekā finanšu ministra ziņojumā Saeimai minētais tāpēc, ka no 2023. gada novembra līdz 2024. gada janvārim tika veikti aizņemšanās pasākumi.

Šogad jādzēš starptautiskajos tirgos emitētās obligācijas 1,320 miljardu eiro apmērā, krājobligācijas 201 miljona eiro apmērā, kā arī starptautiskajām finanšu institūcijām tiks atmaksāti aizņēmumi 157,5 miljonu eiro apmērā.

  • Cik gados Latvijas valsts parāds ir dubultojies?

Strauju valsts parāda pieaugumu izraisīja papildu aizņemšanās, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, kā arī energoresursu cenu ievērojamā kāpuma kompensēšanai. Ja 2019. gada beigās, pirms Covid-19 uzliesmojuma, valsts parāds pēc nacionālās metodoloģijas veidoja 35,2% no IKP (jeb 10,8 miljardus eiro), tad 2023. gada beigās tas sasniedza 17,7 miljardus eiro jeb 43,4% no IKP.

  • Savulaik valsts budžeta paskaidrojumos tika rēķināts parāds uz vienu iedzīvotāju Latvijas pašvaldībās. Vai valstis vēl arvien rēķina parādu uz vienu iedzīvotāju? Kādā situācijā ir Latvija, salīdzinot ar kaimiņiem (Lietuvu un Igauniju) un citām ES valstīm?

Valsts parāds uz vienu iedzīvotāju netiek rēķināts. Galvenokārt skatāmies parādu pret IKP. Šādu informāciju izmanto arī kredītreitingu aģentūras, mūs vērtējot.

Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstīm.

Pēdējie dati par parādu pēc EKS metodoloģijas (tiek piemērota Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu iespēju salīdzināt valstu parādus) ir pieejami par 2023. gada 3. ceturksni. Tie liecina, ka Latvijas vispārējās valdības parāds tobrīd sasniedza 41% no IKP, savukārt vidējais Eiropas Savienības valstu rādītājs bija gandrīz divreiz lielāks, respektīvi, 83% no IKP.

Atbilstoši operatīvajam novērtējumam Latvijas vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās veidoja 43% no IKP.

Tiek prognozēts, ka nākamajos gados Latvijas valsts parāds vēl joprojām saglabāsies mērens un būs 43–45% līmenī no IKP.

Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Ekonomisti un Eurostat izskaitļo arī parādu uz vienu iedzīvotāju

Latvijas sabiedrība zina, kā ir dzīvot uz parāda: kad ir lielas saistības bankās, kad jāsamaksā neapdomīgi ņemtie “ātrie” kredīti, kad vienmēr izpalīdzīgā pārdevēja pagasta veikalā “parādnieku burtnīciņu” jaunam ierakstam vairs never vaļā un kad tiek saņemti piespiedu izpildes brīdinājumi par nesamaksātajiem nodokļu rēķiniem.

Kā Latvijas valsts parāds tiek atspoguļots kopumā un atsevišķi uz katru iedzīvotāju?

Eurostat, apkopojot datus par Eiropas valstu vispārējā valdības parāda (VVP) apjomu un izmaiņām, salīdzina arī parādu uz vienu katras ES valsts iedzīvotāju.

Piemēram, pēc Eurostat datiem 2023. gada trešajā ceturksnī augstākais parāda apmērs bija Beļģijā (25,7 tūkstoši eiro), taču vismazāk parādā bija iedzīvotāji Bulgārijā un Igaunijā (attiecīgi 2,8 tūkstoši un 5,1 tūkstotis eiro).

Latvijā parāds uz vienu iedzīvotāju bija 8,9 tūkstoši eiro, norādīts Finanšu disciplīnas padomes mājaslapā publicētajā pārskatā.

Vērtējot pārmaiņas 2023. gada trešajā ceturksnī pret 2022. gada trešo ceturksni, straujākais parāda pieaugums nominālā izteiksmē novērots Ungārijā (+23%), Rumānijā (+16%) un Igaunijā (+21,6%). Latvijā, salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni, parāds nominālā izteiksmē palielinājās par 11%.

Īstermiņa pārmaiņas 2023. gada trešajā ceturksnī pret 2023. gada otro ceturksni liecina, ka no valstīm ar zemu parāda līmeni parāds visstraujāk samazinājās Luksemburgā (-8,7%) un Kiprā (-5,4%), bet visbūtiskāk pieauga Norvēģijā (+7,6%), Latvijā (+5,3%) un Rumānijā (+4,5%).

“Latvijas parāds uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot kā nodarbinātos, tā pensionārus un jaundzimušos, 2020. gadā sasniedza 6680 eiro. Uz vienu strādājošo parāda līmenis bija jau gandrīz 15 tūkst. eiro. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā, aizņemoties šodien, parāds būs jāatdod paaudzei, kurā būs vēl mazāk strādājošo. Līdz ar to parāds uz vienu iedzīvotāju un nodarbināto turpinās pieaugt, pat īpaši nepalielinot aizņemtās summas,” 2021. gadā tīmekļvietnē makroekonomika.lv, publikācijā “Latvijas parāds – kā tas radies un vai gribam to redzēt vēl lielāku?”, norādījusi Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Turpretī saistībā ar parāda apkalpošanas izmaksām Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts Edgars Vītols publikācijā “Meklējot valsts budžeta parāda optimālo līmeni” ir uzsvēris: “Jāpievērš uzmanība, ka tās nosaka ne tikai pastāvošās makro tendences, bet arī finanšu tirgus pārliecība par valsts spējām segt savas saistības. Svarīgi rūpēties, lai valsts saglabātu augstu kredītreitingu, tādējādi nodrošinot izdevīgus nosacījumus aizņemoties.”

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI