Starptautiskā aizdevuma programmas daļa valsts kopējā parādā. Kā maksājam?

Visu iespējamo naudu neņēmām

Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā informācijā par starptautiskā aizdevuma programmu izklāstītā notikumu hronoloģija sākas ar 2008.gada 23.decembri, kad Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja Latvijai aizdevumu 1,7 miljardu eiro apmērā. 2009.gada 20.janvārī Eiropas Savienības Padome nolēma piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz  3,1 miljardam eiro. Finanšu palīdzības sniegšanā piedalījās arī Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija), kopā piešķirot 1,9 miljardus eiro, Pasaules Banka - 0,4 miljardus eiro, savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija  kopā piešķīra 0,4 miljardus eiro.

Programma ilga trīs gadus, un Latvijai kopumā no tās bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,27 miljardi latu). 2011.gada 22.decembrī SVF valde izskatīja pēdējo misijas pārskata ziņojumu par Latvijas paveikto un atbalstīja programmas noslēgšanu. Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja tikai nedaudz vairāk par pusi – 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardi latu).

FM informācijā par programmu atgādināts: starptautiskā finanšu palīdzība tika piešķirta ar nosacījumu, ka Latvija veiks virkni pasākumu monetārās, fiskālās un finanšu politikas jomā, kā arī strukturālās reformas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.

Pašreizējais Latvijas parāds starptautiskajiem aizdevējiem

Diskusijās par valsts parādu fragmentāri tiek minētas atsevišķas summas – ik gadu procentos un pamatsummas dzēšanai maksājami simti miljonu, tad vēl drīzumā miljardi latu jāpārfinansē, tātad jāatrod jauns aizdevējs. Izskanējusi informācija par summu (150 milj. latu), kas šogad atmaksāta priekšlaikus. Nākamgad starptautiskajiem aizdevējiem no budžeta jāatdod 250 milj. latu. Ārējais un iekšējais parāds tiek minēti te kopā, te atsevišķi.

"Starptautisko finanšu palīdzību Latvijai piešķīra ar nosacījumu, ka tiks veiktas reformas."

Lai gūtu objektīvu priekšstatu par situāciju ar krīzē ņemto lielo aizdevumu, jo tiek uzsvērts, ka tas ir lielākais valsts parādu slogs, LV portāls lūdza Valsts kasei atbildēt uz jautājumiem, kā mūsu valsts tiek galā ar starptautiskā aizdevuma programmas saistībām? Un cik liels pašreiz ir starptautiskais aizdevums?

Saskaņā ar Valsts kases 2012.gada 3.ceturkšņa ziņojumu centrālās valdības parāds bija 5,38 miljardi latu (no tiem – 4,719 miljardi latu ārējais parāds).

Ārējā parāda starptautiskā aizdevuma programmas daļas apmērs

Valsts kases preses sekretāre Elīna Krastiņa informēja: Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir parādā 2 miljardus 825,8 miljonus latu (pēc 30.09.2012. Latvijas Bankas noteiktiem valūtas kursiem), tajā skaitā: Eiropas Komisijai – 2 miljardus 38,1 miljonu latu, Starptautiskajam Valūtas fondam – 506,6 miljonus latu un Pasaules Bankai – 281,1 miljonu latu. (1.tabula)

Starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumu atmaksas grafiks (nominālvērtībā, uz 30.09.2012.)

Tiesības uz visu naudu spēkā  - līdz programmas beigām

Kā jau teikts, Latvija no kopējā piešķirtā starptautiskā aizdevuma izmantoja tikai nedaudz vairāk par pusi. Līdz ar to loģisks ir jautājums par pārējo – aizdevuma neizmantoto daļu.

Valsts kases LV portālam sagatavotajā informācijā (2.tabula) par finansējumu starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros ir ietvertas gan saņemtā, gan neizmantotā finansējuma summas. Ailē "saņemtais finansējums" ir ietverti programmas darbības laikā faktiski saņemtie aizņēmumi no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas, kuri šobrīd veido daļu no centrālās valdības ārējā parāda un kuru atmaksa jāveic nākamajos gados saskaņā ar atmaksas grafikiem.

Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros

Valsts kase arī paskaidro, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finansējums (100 milj. latu) tika piešķirts nevis aizdevuma veidā, bet ieguldījuma veidā AS "Parex banka".

2.tabulas ailē "neizmantotais finansējums" ir ietverti programmas darbības laikā nepieprasītie aizņēmumi. Tiesības uz šiem aizņēmumiem bija spēkā līdz programmas beigām, tomēr tās netika izmantotas, jo saņemtais finansējums bija pietiekams programmas mērķu īstenošanai, norāda Valsts kase.

Kā redzams no tabulas, Latvija ir iztikusi bez vairāku valstu solītā atbalsta. Arī šī aizņemšanās iespēja bijusi spēkā tikai līdz programmas beigām (2011.gada 22.decembrim).

Valsts parāds pieaug. Par cik īsti?

Debatēs, izskatot 2013.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā (22.oktobrī), deputāti kā satraucošas minēja valsts parāda arvien pieaugošās summas. Jāpiebilst, ka tika piesaukti atšķirīgi laika periodi, tāpēc nav salīdzināmas pieauguma summas, lai nodokļu maksātāji varētu spriest par tendencēm. Deputāts Jānis Ozoliņš (Reformu partija), atgādinot parāda skaitļus, pievērsa uzmanību tam, ka "šis parāds mums pa gadiem pieaug. Kopš 2011.gada tas pieaudzis par vairāk nekā 390 miljoniem latu". Savukārt opozīcijas deputāte Jeļena Lazareva (Saskaņas centrs), paužot "lielas šaubas par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu", pamatoja tās ar faktu, ka "valsts parāds Latvijā no 2009.gada palielinājies par 1 miljardu 467 miljoniem latu jeb par 35 procentiem".

Valsts kase LV portālu informēja, ka valsts parāds no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.septembrim ir pieaudzis par 164 milj. latu. Šajā periodā ir veikti gan aizņēmumi, gan parāda atmaksa (3.tabula).

Valsts parāds 2012.gadā

Cik atdodam procentos?

Saskaņā ar starptautiskās programmas aizdevumu atmaksas grafiku Latvijai ar katru no aizdevējiem galīgi jānorēķinās atšķirīgos termiņos: ar Eiropas Komisiju - 2025.gadā, Pasaules Banku – 2020.gadā, Starptautisko Valūtas fondu – jau 2015.gadā.

Valsts kases sniegtā informācija (4.tabula), atbildot uz jautājumu, cik liela summa procentu maksājumos par starptautisko aizdevumu Latvijai jāsamaksā šogad, cik – nākamgad, liecina, ka šogad mūsu valsts procentos samaksās 93,1 miljonu latu, nākamgad – 83,4 miljonus latu.

Procentu maksājumi par starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumiem

Tuvākajos gados būtu jāatdod pamatsummas miljardi

FM ir skaidrojusi, ka Latvija starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemto finansējumu plāno atmaksāt, pārfinansējot valsts parādu. Lai savlaicīgi nodrošinātu priekšnosacījumus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā finansējuma atmaksai 2014. un 2015.gadā, jau sākot ar 2011.gadu, pakāpeniski uzsākta aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot regulāras (ikgadējas) publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu (Eiropā, ASV un Āzijā), kā arī optimāla, Latvijas kredītreitinga novērtējumam atbilstoša aizņemšanās izmaksu līmeņa sasniegšana.

Kā izklāstīts 2013.gada budžeta likumprojekta paskaidrojumos, 2012.gada astoņos mēnešos kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 189,4 milj. latu apmērā un rezerves veidošanai valsts parāda pārfinansēšanas riska mazināšanai, tika veikti aizņēmumi iekšējā un starptautiskajā finanšu tirgū 717,8 milj. latu apmērā. Starptautiskais novērtējums par Latvijas starptautiskā aizņēmuma programmas sekmīgu pabeigšanu un sasniegtajiem rezultātiem ļāva Latvijai februārī atkārtoti apliecināt Latvijas vārdu starptautiskajos tirgos ar jaunu 5 gadu eiroobligāciju emisiju 1 miljarda ASV dolāru apmērā. Kā papildu apliecinājums Latvijas spējai sakārtot publiskās finanses ir minēts fakts, ka septembrī ir veikta SVF aizdevuma otrās daļas pirmstermiņa atmaksa 150 milj. latu apmērā.

Starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumu atmaksas grafikā (1.tabula) redzams, ka 2014.gadā un 2015.gadā Latvijai būtu jāatmaksā tuvu vienam miljardam latu katrā gadā. Uz LV portāla jautājumu, kura aizdevēja kredīts Latvijai ir jāpārfinansē, Valsts kase paskaidroja, ka valsts parāda pārfinansēšana ir valsts parāda saistību, kurām pienācis atmaksas termiņš, atmaksa ar līdzekļiem, kas piesaistīti jaunu aizņēmumu veidā. Tas nozīmē - iepriekšējās valsts parāda saistības tiek aizstātas ar jaunām, kurām jau ir cits atmaksas termiņš. Jaunu aizņēmumu apjomu nosaka nevis nepieciešamība veikt parāda atmaksu konkrētam aizdevējam, bet kopējā vidējā termiņa finansēšanas nepieciešamība, kuru veido valsts budžeta deficīts, visas valsts parāda atmaksājamās saistības, valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi un citas plūsmas Valsts kases kontos.

Lai nodrošinātu valsts budžeta un parāda saistību savlaicīgu izpildi, Valsts kase organizē valsts aizņemšanās un parāda vadības procesu stratēģiski, plānojot darbību vidējam termiņam. Tas ļauj ierobežot finanšu riskus un nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus saistību savlaicīgai izpildei.

Saskaņā ar starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumu atmaksas grafiku (1.tabula) tuvākais maksājums šogad (pēdējā ceturksnī) ir Starptautiskajam Valūtas fondam - 56,2 milj. latu.

Premjers: par budžeta deficītu un starptautisko aizdevumu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzrunājot Saeimu 22.oktobra plenārsēdē, kurā likumprojektu "Par valsts budžetu 2013.gadam" pieņēma pirmajā lasījumā, uzsvēra arī Latvijas starptautiskās saistības:

"Starptautiskā aizdevuma programmas laikā mēs uzņēmāmies saistības: pēc programmas pabeigšanas katru gadu samazināt budžeta deficītu par pusprocentu no IKP, līdz tiek sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis. (..) Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti.

Arī te varētu rasties jautājums: "Kāpēc gan mums būtu jāuztraucas par to, ko par mums domā finanšu tirgi?" Problēma ir tā, ka, kamēr vien mēs turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tas ir, kamēr mums būs budžeta deficīts, mums būs jāveic aizņemšanās šajos finanšu tirgos, lai deficītu nosegtu. Un no finanšu tirgu viedokļa būs atkarīgs, par kādām procentu likmēm mēs varēsim aizņemties. Vēl jo vairāk, 2014. un 2015.gadā mums ir jāveic valsts parāda pārfinansēšana - katru gadu vairāk nekā miljarda latu apjomā. Mūsu spēja vai nespēja ievērot fiskālo disciplīnu lielā mērā noteiks procentu likmes, par kādām mēs veiksim pārfinansēšanu.

"Pārfinansējot iepriekšējās valsts parāda saistības aizstātas ar jaunām, kam jau ir cits atmaksas termiņš."

Piemēram, ja aizņemamies par 5 procentiem gadā (nevis par 4 procentiem), tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu. Tādā gadījumā par 10 gadu valsts vērtspapīriem mēs procentos pārmaksāsim 380 miljonus latu. Līdz ar to, nepieturoties pie fiskālās disciplīnas mērķiem šodien, mēs vēlāk varēsim brīnīties, kāpēc atkal nepietiek naudas, lai īstenotu dažādas skaistas ieceres. Mēs šo naudu gluži vienkārši pārmaksāsim procentos.

Nākamā gada budžetā procentos mums būs jāsamaksā pāri par 250 miljoniem latu. Tā ir milzīga summa. Tomēr vēl pirms gada mēs plānojām, ka šī summa būs vēl lielāka - pāri par 280 miljoniem latu. Mēs esam panākuši 30 miljonu latu ietaupījumu tikai tāpēc, ka valsts budžeta deficīts ir mazāks par sākotnēji plānoto un Valsts kase var piesaistīt finansējumu par zemākām likmēm. Tomēr, ja mēs atkāpsimies no fiskālās disciplīnas, situācija strauji mainīsies un ietaupījuma vietā mēs katru gadu procentos pārmaksāsim desmitiem miljonu latu. Tāpēc ir svarīgi pieturēties pie reālajām budžeta iespējām, nodrošināt fiskālo disciplīnu, līdz ar to nepārmaksājot naudu procentos un iegūstot līdzekļus prioritāro pasākumu finansēšanai."

2013.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam likumprojektam otrajam lasījumam iesniegti gandrīz 500 priekšlikumi. Otrajā, galīgajā lasījumā budžeta likumus paredzēts izskatīt un pieņemt 15.novembrī.