SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. aprīlī, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
5
5

Valsts parāds

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas valsts savus parādus varēs atdod tad, kad budžeta deficīta vietā būs finanšu līdzekļu pārpalikums.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Līdzsvars ienākumu un izdevumu pozīcijās ir veiksmīgi veidota budžeta pazīme. Tas attiecināms ne tikai uz mums katru kā privātpersonu, bet arī iestādēm, uzņēmumiem un valsti, tās vajadzībām un tēriņiem. Izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem veido budžeta deficītu un nepieciešamību aizņemties trūkstošos naudas līdzekļus saistību apmaksai. Valstij, finanšu līdzekļus aizņemoties, veidojas valsts parāds. „Marta beigās Latvijas valsts parāds bija 5,6 miljardi latu,” informē Valsts kases preses sekretāre Elīna Krastiņa. Skaitlis ir liels, bet tas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm nav kritisks.
LV portāls skaidro to, kas ir valsts parāds, kāpēc tas veidojas un kā tas iedalās, kā arī to, kam Latvijas valsts ir parādā un kā plānots šo parādu atdot.

Vairāki termina "valsts parāds" skaidrojumi

Parāds ir naudas summa vai citas vērtības, ko kāds ir aizņēmies. Aizņemoties finanšu līdzekļus vai citas vērtības, ir jārēķinās, ka parāds vienmēr uzliek saistības, jo tas ir aizdevējam jāatmaksā. Līdzīgi ir ar valsts parādu – valsts aizņemas no aizdevējiem un uzņemas saistības parādu noteiktā laikā atdot. Valstis parasti neaizņemas tāpat vien – tas tiek darīts, ja valsts budžetā rodas deficīts un tas ir jāsedz. Valsts parāds veidojas aizņemoties, lai finansētu budžeta deficītu.

Valsts kases (VK) mājaslapā ievietotā informācija norāda, ka terminu "valsts parāds" atkarībā no konteksta var skaidrot vairākos veidos. Piemēram, pašvaldību parādu veido pašvaldību uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības; centrālās valdības parādu veido valsts struktūru un valsts sociālās apdrošināšanas struktūru uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības, savukārt vispārējās valdības parāds sastāv no centrālās valdības parāda, pašvaldību parāda un citu pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu parāda.

Valsts parādu var iedalīt arī iekšējā un ārējā valsts parādā. Valsts iekšējais parāds veidojas gadījumos, kad valsts vārdā aizņemas no savas valsts fiziskām vai juridiskām personām (rezidentiem). Savukārt ārējais parāds ir parāds pret ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām (nerezidentiem).

Kas var aizņemties valsts vārdā un kas – aizdot

Valsts vārdā nevar aizņemties katrs, kas to vēlas. 1994.gada 24.marta likuma "Likums par budžetu un finanšu vadību" 35.pants nosaka, ka tikai finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Finanšu ministrs valsts vārdā var aizņemties tikai valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai un valsts parāda refinansēšanai, kā arī citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.

"Aizņemoties finanšu līdzekļus vai citas vērtības, ir jārēķinās, ka parāds vienmēr uzliek saistības."

"Valsts aizņēmumu lietas atbilstoši finanšu ministra pilnvarojumam kārto Valsts kase, kas faktiski administrē centrālās valdības aizņēmumu un parāda vadību," vēsta VK sniegtā informācija.

Finanšu resursus valstij var aizdot gan juridiskas persona (piemēram, Latvijas vai ārvalstu bankas), gan privātpersonas. Vēl valstij pastāv tādi aizņemšanās veidi kā aizdevums no Starptautiskā Valūtas fonda, no kādas starptautiskas institūcijas vai citas valstis.

Avots: Valsts kase

Kā atmaksā parādu

Latvijai tuvāko pāris gadu laikā gaidāma saspringta finanšu situācija, jo 2015.gadā iestāsies atmaksas termiņš lielākajai daļai no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas saņemto aizdevumu, savukārt 2014.gadā pienāks 2004.gadā emitēto eiroobligāciju dzēšanas termiņš. Tādēļ par to, kā atmaksāt valsts parādu, ir jādomā laikus. VK speciālisti vēsta, ka valsts parādu ir iespējams atmaksāt šādos veidos:

  • ja valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu, pārpalikumu var novirzīt valsts parāda dzēšanai;
  • finansējums parāda atmaksai tiek iegūts, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (uzņēmumus/ valsts kapitāldaļas) un gūtos ieņēmumus mērķtiecīgi novirzot uzņemto valsts parāda saistību atmaksai;
  • ja nav iespējams īstenot iepriekšminētos valsts parāda atmaksas veidus, valsts parāda saistības, kurām iestājas atmaksas termiņš, tiek pārfinansētas ar jauniem aizņēmumiem.

Valsts parāda pārfinansēšana ir valsts parāda saistību, kurām pienācis atmaksas termiņš, atmaksa ar līdzekļiem, kas piesaistīti jaunu aizņēmumu veidā. Tas nozīmē, ka, lai segtu jau esošu valsts parādu, valsts aizņemas no citiem aizdevējiem, tādējādi nedaudz pagarinot parādu atmaksas termiņu.

"Valsts parāds veidojas aizņemoties, lai finansētu budžeta deficītu."

Uzņemoties parāda saistības, ir jārēķinās, ka aizņemtie līdzekļi būs jāatmaksā  ar procentiem. Līdzīgi kā tas ir ikvienam iedzīvotājam, kas izlēmis ņemt kredītu, ir konkrēts atmaksas termiņš un konkrētas procentu likmes.

Kopumā šobrīd Latvijas valstij parāds ir jāatmaksā septiņiem aizdevējiem - Eiropas Komisijai (2038,1 milj. latu), Starptautiskajam Valūtas fondam (845,5 milj. latu), eiroobligācijās (1354,2 milj. latu), Eiropas Investīciju bankai (272 milj. latu), Pasaules Bankai (286,4 milj. latu), iekšējos aizņēmuma vērtspapīros – 684,5 milj. latu un citām ārējā parāda saistībām – 139,5 milj. latu.

Valsts parāds var ietekmēt arī iedzīvotājus

Valsts aizņemas, lai segtu budžeta deficītu un stabilizētu savu finanšu sektoru. Nevar teikt, ka, valstij aizņemoties, tas nekādi neietekmē arī tās iedzīvotājus. Piemēram, kad visā pasaulē sākās ekonomiskā krīze, tā ietekmēja arī Latviju – budžeta ieņēmumi nebija pietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu izdevumu finansēšanu. Tāpēc Latvija aizņēmās ievērojamus līdzekļus no aizdevējiem un 2008./2009.gadā Latvijā tika paaugstināti nodokļi.

"Iedzīvotājus valsts parāda pieaugums tieši neietekmē līdz brīdim, kad valsts budžeta procentu izdevumi par uzņemtajām valsts parāda saistībām ir tik lieli, ka valdība ir spiesta domāt par valsts budžeta izdevumu samazināšanu citās jomās vai nodokļu palielināšanu, lai varētu turpināt maksāt procentus par uzņemtajām valsts parāda saistībām," informē E.Krastiņa.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU