FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Vēlamies panākt, ka triju gadu laikā uzņēmēju vērtējumā administratīvais slogs Latvijā ir zemākais Baltijā. Tā būtu milzīga iespēja kļūt konkurētspējīgākiem, saka birokrātijas mazināšanas darba grupas vadītājs JĀNIS ENDZIŅŠ. Intervijā viņš stāsta, kā izmērīt birokrātisko slogu un vai nejēdzību novēršanā varēs iesaistīties plašāka sabiedrība.
Daudzus gadus bijāt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. No 2025. gada 1. decembra esat darba grupas, kas valstī mazinās birokrātiju, vadītājs. Kāpēc uzņēmāties šo darbu, un kāpēc cīņa ar birokrātiju ir tik svarīga?
Vēlamies panākt situāciju, ka administratīvais slogs Latvijā ir konkurētspējīgs un mazākais Baltijas valstīs. Tā ir milzīga iespēja Latvijai. Tas arī ir būtiski, ja visi gribam dzīvot augstākā labklājībā. Kāpēc?
Lielie makroekonomiskie jautājumi, no kuriem galvenokārt ir atkarīga mūsu labklājība, ir trīs – demogrāfiskā situācija, kas ir slikta, produktivitātes līmenis, kas šobrīd ir 54% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā (ES), un mazais eksporta apjoms. Tie ir jautājumi, kurus atrisinot, var cerēt uz labklājības pieaugumu. Minētie jautājumi ir sarežģīti, to sakārtošanai vajag daudzus gadus un miljardiem eiro. Piemēram, lai panāktu produktivitātes pieaugumu, jāveic ieguldījumi, kas ir vairāku miljardu eiro apmērā, efektīvā inovācijas sistēmā. Tas viss ir ļoti dārgi.
Savukārt, lai izveidotu adekvātu administratīvo slogu, tā nav izmaksu daļa, tam nevajag tērēt miljardus. Gluži pretēji – tādā veidā varam ietaupīt naudu. Nevajag arī desmit gadus, lai šo lietu sakārtotu. Tādējādi tā ir liela iespēja.
Ja raugāmies no investoru skatpunkta, proti, ar ko Latvija var konkurēt, tad tas nav ne tirgus apjoms un darbaspēka nodokļi, ne elektroenerģijas cenas un darbaspēka kvalifikācija. Mūsu stiprā puse ir savienojamība, aviosabiedrība “airBaltic”.
Mēs varētu būt konkurētspējīgi arī ar adekvātu administratīvo slogu. Latvijas nākotnei tas ir izšķirošs jautājums.
Kāpēc es šo darbu uzņēmos? Man patīk izaicinājumi – tas ir ļoti nopietns izaicinājums un interesants darbs.
Vienā Saeimas komisijas sēdē pērnruden Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs izteicās, ka Igaunijā birokrātijas mazināšanai ir 705 piedāvājumi, kamēr Latvijā – 21. Tātad līdzīgi procesi notiek visās trijās Baltijas valstīs.
Birokrātiskais slogs ir problēma daudzās valstīs, īpaši ES. Ne velti ir teiciens: Amerika inovē, Ķīna kopē, bet Eiropa – regulē. Un ne velti mūsu bijušais premjers (tagad ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs; šeit un turpmāk – red. piez.) Valdis Dombrovskis ir atbildīgs par birokrātiskā sloga mazināšanu visā ES. Tā ir problēma visās ES dalībvalstīs.
Ja Latvijai konkrēto jautājumu izdosies atrisināt labāk nekā citiem, tā mums būs priekšrocība.
Medijiem esat teicis, ka decembrī publicēs tīmekļvietni www.atmetatambirokratiju.lv, kur cita starpā būs forma priekšlikumu iesniegšanai. Janvāra sākumā tā vēl nav sākusi darboties. Kad varēs iesniegt priekšlikumus?
Tīmekļvietne varētu sākt funkcionēt tuvāko divu nedēļu laikā, janvāra otrajā pusē. Tajā ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja iesniegt priekšlikumus, tāpat varēs redzēt procesu virzību.
Latvijas uzņēmēji birokrātisko slogu sauc par TOP 3 problēmu. Lai to mazinātu, ir izstrādāta stratēģija trim gadiem, kurai ir pieci virzieni. Lūdzu, iepazīstiniet ar tiem!
Stratēģijā ir četri pamatvirzieni, bet piektais ir “PR”, kas paredz atbalstīt pārējos četrus virzienus.
Pirmo virzienu tēlaini sauktu par mulčēšanu, t. i., ierobežot nezāļu augšanu. Mana personīgā dārzkopja pieredze liecina, ka dārzu vajag kārtīgi izravēt, ielikt plēvi, uzbērt mulču, un tad dobe ilgi ir kārtībā.
Kad raujam ārā pa nezālītei, jēgas īsti nav, jo dobe pēc kāda laika atkal aizaug ar nezālēm.
Ko tas nozīmē? Vajadzīgs filtrs, ko izmantot ikdienā, pieņemot lēmumus gan valdībā, gan parlamentā. Vienmēr jāizvērtē, vai konkrētais lēmums ietekmē administratīvo slogu. Šis virziens ir kritiski svarīgs, ja vēlamies samazināt birokrātiju. Turklāt tas ir arī jāmēra –, ja precīzi to nezinām, tad nevaram saskaitīt un uzlabot.
Līdzīgi ir ar lieko svaru. Ja gribam to nomest, jāmēra, kādā situācijā esat tagad un vai svars krīt vai aug. Nav jēgas atvieglot vienu mazu lietiņu, ja tajā pašā laikā uzliekam daudz lielāku slogu. Mērīšana ir ļoti svarīga.
Ir arī politiskais lēmums, respektīvi, valdība savos lēmumos sāk rēķināt administratīvo slogu –, kas nāk klāt un kas iet mazumā. Tas būs redzams minētajā tīmekļvietnē. Noteiktā laikposmā ikviens varēs sekot līdzi, vai valdība ir palielinājusi vai samazinājusi administratīvo slogu. To rēķinās arī attiecībā uz ministrijām.
Pēc tam, kad būsim aprobējuši valdības praksi, ceru, ka administratīvo slogu sāks mērīt arī parlamentā. Normatīvajiem aktiem, kurus Saeimā iesniegs valdība, administratīvais slogs būs aprēķināts, tomēr pietiekami daudz likumprojektu nāk no deputātiem un komisijām. Šajā gadījumā neviens administratīvo slogu nerēķina.
Kā rēķinās birokrātisko slogu?
Atskaites punkts būs aizvadītā gada decembris. Metodika ir diezgan sena, nekas jauns nav jāizdomā. Tā nāk no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un valdībā jau pirms kāda laika ir apstiprināta.
Saskaņā ar metodiku rēķina gan atbilstības, gan informācijas sniegšanas slogu. Ja ir prasība, ka tirdzniecības objektā ir nepieciešama iekārta, vispirms sarēķina, cik viena šāda vienība maksā un cik ir subjektu, kuriem gada laikā attiecīgā iekārta jāuzstāda. To visu sareizina un iegūst slogu eiro izteiksmē. Tas ir atbilstības slogs.
Kā rēķina informācijas sniegšanas slogu? Piemēram, likumā ir norma, ka ikkatru mēnesi ikvienai SIA jāiesniedz noteikta atskaite Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ko tas nozīmē? Sarēķinām, cik laika aizņem vienas atskaites sagatavošana un iesniegšana, tad to sareizinām ar 12 mēnešiem, vēl reizinām ar stundas likmi, kāda būtu jāmaksā atskaites sagatavotājam, un cik SIA tas jādara. To visu sareizinot, iegūstam, cik šāda prasība maksā eiro izteiksmē.
Vai ar sloga mērīšanu nerodas papildu birokrātiskais slogs? Lasīju, ka Valsts kanceleja šī gada sākumā ministrijām ir paredzējusi mācības sloga mērīšanai, kā arī pie šiem projektiem organizēs īpašu atzīmi darba kārtībā.
Taisnība, tas arī ir administratīvais slogs, bet pašai publiskajai pārvaldei.
Taču bez rēķināšanas administratīvā sloga samazināšana ir bezjēdzīgs process.
Ko dod, ja pasakām, ka gribam noskriet 100 metru tik un tik sekundēs, ja neuzņemam laiku? Pēc sajūtām, kā mums liekas?
Lasot likumprojektu anotācijas, ne reizi vien esmu domājusi, ka šos tekstus varētu rakstīt vienkāršāk, konspektīvāk un saprotamāk. Tas arī ko dotu birokrātiskā sloga mazināšanā!
Arī tas ir virziens, kur situāciju varētu uzlabot.
Ministrijas jau šobrīd lielā daļā likumprojektu administratīvo slogu nerēķina, ieraksta anotācijā, ka šo jomu neskar, lai gan tā nav.
Anotācijas ir garas, piekrītu. Man kā bijušajam LTRK vadītājam arī bija jālasa rakstu darbi, kurus gatavo valdības institūcijas. Biznesā tas viss ir kompaktāk, fokusētāk un vienkāršāk.
Valdībā patlaban veic eksperimentu, proti, informatīvie ziņojumi tiek veidoti kompaktu prezentāciju formātā, nevis A4 “palagos”.
Rakstīju par jauno Transporta enerģijas likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija norādīja, ka “līdz ar visu šo prasību ieviešanu ievērojami palielināsies arī administratīvais slogs – uzņēmumiem būs jāievieš jauni uzskaites, atskaišu un ziņošanas procesi, kam nepieciešams gan laiks, gan papildu resursi”.
Tā jau arī ir mulčas tēma. Svarīgi vismaz nepalielināt birokrātisko slogu.
Tēlaini izsakoties: ja esam laivā ezera vidū un ūdens turpina smelties iekšā, pirmā lieta, kas jāizdara, ir jāaiztaisa caurums laivā. Diemžēl administratīvais slogs arvien turpina pieaugt, tāpēc būtiski ir monitorēt, lai tas nenāktu klāt vairāk, nekā to izravējām.
2025. gada pavasarī publiskotajā valdības 4X4 stratēģijā norādīts: samazināsim administratīvo slogu par 25%. Kā to varēs izmērīt?
Nav izmērīts pašreizējais administratīvais slogs, kāds tas ir tagad. Līdz ar to nevaram pateikt, ko nozīmē mazāk par 25%, ja nav absolūtā lieluma.
Tā, ko vajag mērīt, ir dinamika. Novilkām nulles punktu, kas ir 1. decembris, un no tā brīža sākām mērīt slogu, kas nāk klāt un kas samazinās.
Otrais stratēģijas virziens paredz auditu.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pārvērtēt, vai noteikta funkcija, kuru šobrīd veic publiskā pārvalde, vispār ir vajadzīga. Ja funkcija ir nepieciešama, varbūt ir kāds uzdevums, kas tajā nav vajadzīgs? Varbūt kādu funkciju var deleģēt privātajam sektoram?
Ja funkciju vajag, taču to nevar deleģēt privātajam sektoram, kā to paveikt efektīvāk?
Kā piemēru varu minēt pērn pieņemtos noteikumus, ka nav vajadzīga būvatļauja un saskaņošana, ja privātā teritorijā būvē mazēku līdz 25 m2 platībā (izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2025. gada 1. augustā).
Ja vienā svaru kausā ir kāda bīstamība sabiedrībai, tad otrā jāliek tas, kā to mazināt, t. i., jo lielāka bīstamība, jo lielāki risku vadības instrumenti vajadzīgi.
Mēs ar to esam pārspīlējuši. Nav milzīga riska sabiedrībai, ja savā dārzā uzbūvē siltumnīcu.
Tādējādi regulēt, kā to būvēt, iesaistīties valstij vai pašvaldībai, ir bezjēdzīgi. Visi lieki tērē laiku.
Ar audita veikšanu gribu radīt situāciju, ka mēnesī iekustināsim vismaz desmit “mazu lietiņu” – atcelsim kādu atļauju, neprasīsim kādu dokumentu. Tad jau gadā kopā sanāk 120 “mazu lietiņu”.
Pašreiz norisinās uzņēmēju aptauja, kuru veic SKDS, lai identificētu, kurās jomās birokrātiskais slogs ir mazāks, kurās – lielāks. Kad būs pabeigta anketēšana, zināsim, kuras ir sāpīgākās jomas, institūcijas, kur vajag pētīt un mazināt birokrātisko slogu. Tas tiek darīts tādēļ, lai efektivizētu darbu un pieliktu spēka plecu tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Janvārī tiks uzsāktas arī iedzīvotāju aptaujas, kuru rezultāti būs zināmi martā.
Ko paredz motivācijas virziens?
Tās nebūs ātri risināmas reformas. Motivācijas virziens paredz radīt nepieciešamos juridiskos, finanšu un citus priekšnoteikumus, lai mainītu kultūru un katru iestādi, kas rada administratīvo slogu, motivētu sakārtot savu “saimniecību”.
Kā piemēru publisko pakalpojumu sniegšanā varu minēt valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD). Šajā iestādē birokrātiskais slogs ir nulle. CSDD to ir izdarījusi saviem spēkiem.
Ko grib panākt darba grupa? Saprotot, kāda ir galvenā motivācija, kas ir pamatā situācijai CSDD, pārcelt to arī uz citām iestādēm. Lai tā, kā strādā CSDD, gribētu un varētu darboties vairums iestāžu.
Tomēr formulējums “radīt nepieciešamos juridiskos, finanšu un citus priekšnoteikumus” ir samērā izplūdis.
Ko konkrēti darīsim? Ierosināsim mainīt Publisko aģentūru likumu, lai panāktu, ka tās vairāk strādātu kā biznesa organizācijas – uz rezultātu. Aģentūru esošais juridiskais regulējums attiecībā uz darba samaksu, ierēdniecību un budžetu atspoguļo, ka tās ir klasiskas iestādes, kas nedod rīcības brīvību un nerada vajadzīgo motivāciju.
CSDD pēc juridiskā statusa ir valsts kapitālsabiedrība. Kas to atšķir no klasiskas iestādes? 31. decembrī CSDD “nauda nesadeg”. Turpretī valsts iestādei budžets ir uz gadu, līdz gada beigām nauda jāiztērē – vajag vai nevajag. Tā ir pavisam cita filosofija, ja zini, ka “nauda nesadeg” un to varēs investēt nākamā gada vajadzībās.
Tāpat CSDD statuss nav piesaistīts vienotai darba samaksas sistēmai. Respektīvi, CSDD ir tiesīga maksāt ekspertam tik daudz, kāda ir tirgus maksa. Iestāde to nedrīkst darīt.
CSDD zina, kāds būs ieņēmumu apjoms gada laikā un ka naudu no valsts budžeta nesaņems. Kāda ir loģika? Ja tiek efektivizēti procesi, nauda, ko ietaupa, paliek algām, prēmijām un investīcijām.
Ja iestāde efektivizē procesus, tai paliek mazāk naudas, tiek atlaisti darbinieki. Tas nemotivē sakārtot savu “saimniecību”.
Vienīgais veids, kā tikt pie papildu naudas, ir gluži pretējs – izdomāt jaunu funkciju un politiski paprasīt papildu līdzekļus.
Ceturtais virziens ir “spējas”.
Tas paredz sniegt nepieciešamo teorētisko un praktisko atbalstu tām publiskā sektora organizācijām, kuras vēlas samazināt administratīvo slogu savā jomā. Ar to saprotams metodoloģiskais atbalsts, pārnesot labo praksi.
Savukārt pēdējais virziens ir “PR”, kas paredz atbalstīt pārējos četrus virzienus. Svarīgi, lai sabiedrība šīs reformas atbalstītu, jo tad tās labāk tiks virzītas uz priekšu arī politiskajā līmenī. Tāpat būtiski iedzīvotājus iesaistīt birokrātijas mazināšanā. Tāpēc komunikācijai veltīsim daudz uzmanības.
LDDK vadītājs ir izteicies, ka “bārda” birokrātijas mazināšanai ir ļoti gara, – pirms vairāk nekā desmit gadiem tā ir bijusi viena no valdības prioritātēm, taču nekas nav sanācis. Kāds ir jūsu redzējums, lai šobrīd sanāktu?
Labi atminos reizes, kad birokrātiju mēģināja mazināt. Acīmredzami šie mēģinājumi ir beigušies bez rezultāta. Tas nozīmē, ka tagad jādara pavisam citādi. Domātājs Edvards de Bono ir sacījis: “Ja gribat rakt jaunu bedri, tad turpināt rakt esošajā ir bezjēdzīgi, jārok citur.”
Šāda veida stratēģija, kāda ir pašlaik, iepriekš nav bijusi. Es tai ticu, un laiks rādīs, vai to izdosies realizēt.
Pēdējā gada laikā salīdzinoši vislielākās izmaiņas notikušas būvniecībā, procesi ir kļuvuši vienkāršāki. Kurās nozarēs pastāv lielākā birokrātija?
Jā, būvniecība vēsturiski bijusi minēta kā birokrātiski smagākais punkts. Daudz darba jau ir paveikts, bet tas jāturpina. Liela birokrātija saistīta arī ar ES fondu projektiem.
Taču negribu vadīties tikai no savām izjūtām. Pavisam drīz – janvāra otrajā pusē – redzēsim, uz kādiem aspektiem norāda uzņēmēji, bet martā ņemsim vērā iedzīvotāju viedokli.
Man bieži prasa: kur paliek lielā birokrātija? Imants Ziedonis attiecībā uz lielas laimes vēlēšanu ir teicis, ka tādas lielas laimes nemaz nav, ir tikai mazās laimītes. Ar birokrātiju ir tieši tas pats. Nav tādas lielas birokrātijas, ir tūkstošiem mazu, nevajadzīgu un nejēdzīgu lietu, kas jāizravē.
Kā tiek vērtēti priekšlikumi, lai birokrātiju samazinātu? Kā izsverat, kuru funkciju atcelt, bet kura – paliek?
Viss sakoncentrējas kompaktā ekspertu grupā. Strādājam kopā pieci cilvēki, sanākam katru nedēļu. Tie ir cilvēki no dažādām jomām, lai uz katru no jautājumiem būtu atšķirīgs skatījums. Starp ekspertiem ir uzņēmējs Normunds Bergs, kuram ir liela pieredze privātajā biznesā, CSDD vadītājs Aivars Aksenoks, kurš vada iestādi, ko var izmantot kā piemēru birokrātijas mazināšanai, savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe sevi ir apliecinājusi kā atzīstamu līderi, bet zinātnes pusi pārstāv Latvijas Universitātes (LU) profesors, domnīcas “LaSER” vadītājs Daunis Auers. Janvārī plānots izraudzīties arī ekspertu pašvaldību jautājumos.
Ekspertu grupa izskata visus priekšlikumus, kuri nonāk uz galda. Tiem jābūt pietiekami konkrētiem, nevar tikai rakstīt, ka “šajā jomā ir liela birokrātija”. Ja ir konkrētība, saliekam kompaktu kartīti priekšlikumam, saprotot, kas ir politikas veidotājs, kura ir atbildīgā ministrija, veicam operatīvu konsultāciju, vai priekšlikums ir atbalstāms.
Pēc tam lielajā birokrātijas mazināšanas darba grupā, kas no janvāra sanāk kopā katru otro nedēļu piektdienās, izejam cauri visiem priekšlikumiem. Ja tālākā virzība tiek akceptēta, vēršamies koalīcijas padomē pēc politiskā lēmuma. Ja tas ir pozitīvs, premjere dod rīkojumu attiecīgajai ministrijai sagatavot vajadzīgos grozījumus. Ja tie ir Ministru kabineta noteikumi, tie nonāk valdībā, turpretī, ja tas ir likums, tad – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Stratēģija ir uz trim gadiem, virzieni ir pieci. Kādu redzat situāciju pēc trim gadiem?
Stratēģiskais mērķis ir panākt, lai pēc trim gadiem uzņēmēji atbildētu, ka birokrātija vairs nav TOP 3 problēma. Otrs mērķis – vēlos redzēt, ka Latvijas uzņēmēji birokrātisko slogu novērtē kā zemāku, nekā to dara uzņēmēji Lietuvā un Igaunijā.
