2014.gada valsts budžeta likumprojektā paredzēts noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās 9,5 miljardu eiro (6,68 miljardi latu) apmērā. Tas nodrošina, ka netiek pārkāpts Māstrihtas kritērijs valsts parāda attiecībai pret iekšzemes kopproduktu ( IKP), kas nedrīkst pārsniegt 60%. Pašreiz parāda procents par Māstrihtas robežlīniju ir ievērojami mazāks – 41%.
Valsts parāda struktūrā vislielākā daļa – 36% - ir Eiropas Komisijas aizdevums, gandrīz tikpat - 35% - eiroobligācijas, 16% - iekšējā parāda saistības.
Starptautiskā aizdevuma programma – joprojām aktualitāte
Parakstoties uz starptautiskā aizdevuma programmu, bija paredzēts, ka Latvijai vajadzēs 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardi latu). Latvija aizņēmās 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardi latu). Pagājušā gada beigās, emitējot obligācijas, pirms termiņa atmaksāts viss Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums (493,3 miljoni latu). Līdz ar to pašreizējais starptautiskās aizdevuma programmas atlikums ir 3,4 miljardi eiro (2,39 miljardi latu), un lielākā daļa no tā ir jādzēš 2014. un 2015.gadā, komisijas deputātus informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Uzrunājot investorus, ir svarīgs Latvijas kredītstāsts un fiskālā reputācija
Tā kā tieši nākamgad un 2015.gadā ir jādzēš lielas aizdevumu summas, K.Āboliņš stāstīja, kā Valsts kase gatavojas aktuālo saistību pildīšanai. Lai aizņemšanās būtu iespējami lētāka, tiek prognozēta gan procentu likmju attīstība, gan analizēts finanšu tirgus, ņemot vērā arī to, kādas ir lielo investoru prognozes un tendences tirgū.
"Latvijas izdevumi parādu procentu maksājumos 2012.gadā bijuši vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā."
"Mēs aizņemamies naudu tur, kur tā ir pieejama par zemākām likmēm," uzsvēra Valsts kases pārvaldnieks. Galvenais princips ir aizņemties savlaicīgi, jo tas ļauj elastīgi rīkoties attiecībā uz aizņemšanās laiku un termiņiem. Plaši tiek strādāts ar investoriem, uzrunājot dažādās valstīs tos, kas pazīst Latviju un mūsu valsts kredītvēsturi. Ir bijušas tikšanās Honkongā, Singapūrā, vairākkārt ASV, Japānā, Lielbritānijā un citviet Eiropā, iepazīstinot ar Latviju kā valsti, kurai ir droši aizdot naudu. Investoriem, ar kuriem bijušas tikšanās, vai tiem, kuri ir pirkuši Latvijas obligācijas, katru nedēļu tiek sūtīta informācija – nedēļas apskats par pēdējiem notikumiem Latvijā.
Kredītreitingi – vēl nav atgūts pirmskrīzes novērtējums
Lai valstis un arī to uzņēmēji varētu iegūt aizdevumus ar izdevīgām procentu likmēm, ir svarīgi valstu kredītreitingi.
Latvijas kredītreitingu attīstība noteikti ietekmē valsts parāda apkalpošanas izdevumus. Jo jaunu aizdevumu likmes veidojas no divām daļām. Pirmā daļa ir bāzes jeb tirgus likme un otra – kredīta uzcenojums, kas Latvijas gadījumā tiešā veidā korelē ar kredītreitingu.
Kredītreitingi Latvijai vēl aizvien nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni. K.Āboliņš vērtē, ka reitingiem ir potenciāls augt un esot cerība, ka viena no lielākajām reitingu aģentūrām "Moody`s", kas pēc krīzes Latvijai jau ir sniegusi pozitīvu nākotnes vērtējumu, varētu reitingu uzlabot.
Latvijai kredītreitingu nosaka arī "Fitch" un "Standard & Poor's", kā arī Japānas reitingu aģentūra "R&I". Investori ir uzrunāti arī Japānā, un, lai potenciāli varētu aizņemties Japānā, ir vajadzīgs arī šīs aģentūras vērtējums.
Eiropas Savienībā 2012.gadā Latvija bija retā izņēmuma valsts, kurai kredītreitingi nevis tika samazināti kā citām, bet paaugstināti. Arī tas ir pluss mūsu valstij potenciālo investoru acīs.
Parāda apkalpošanas izdevumi
Valsts parāda izmaksas ietekmē aizņēmumu procentu likmes, parāda saistību apjoms un aizņēmumu apkalpošanas nosacījumi.
Latvijas izdevumi procentu maksājumos par vispārējās valdības parādu 2012.gadā bijuši vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā - 1,4% no IKP. Vēl mazāki izdevumi bijuši tikai Bulgārijai, Zviedrijai, Luksemburgai un vismazākie Igaunijai (0,2% no IKP).
Salīdzinājumā ar Lietuvu, kuras parāds pret iekšzemes kopproduktu ir tāds pats kā Latvijai – 41%, Latvija procentu izdevumos (pret IKP) tērē ievērojami mazāk, proti, Lietuva – 1,9%, Latvija – 1,4%.
Lietuvai un Latvijai ir arī ļoti atšķirīga krīzes kredītvēsture, Latvijas aizņēmums starptautiskās programmas ietvaros bija ar ļoti zemām likmēm (no Eiropas Komisijas 3,3%), Lietuva aizņēmās finanšu tirgos pat par 9,7%.
Kredītriska uzcenojums Latvijai būtiski var samazināties labāku kredītreitingu ietekmē, kas savukārt atkarīgs no tā, kā attīstās ekonomika, un no fiskālās politikas stingrības.
Ja fiskālā disciplīna tiek pārkāpta, tam var sekot kredītreitingu pazemināšana, investoru uzticības zudums un valsts aizņemšanās izmaksu pieaugums tieši tajā sadaļā, kas ir kredītriska uzcenojums, norāda K.Āboliņš.
Kopš 2009.gada valsts parāda apkalpošanai no valsts budžeta katru gadu izdoti vairāk nekā 200 miljoni latu. Šogad tam bija plānoti 250 miljoni latu, bet parāda procentu maksājumos būs iztērēts par vairākiem desmitiem miljoniem mazāk, jo ietaupīt ļāvuši valsts veiksmīgi aizņēmumi starptautiskajos tirgos ar ļoti zemām likmēm.
Turpmākajos gados valsts budžetā parāda apkalpošanai plānoti lielāki izdevumi, nākamgad – 264 miljoni latu.
K.Āboliņš informēja, ka šogad un nākamgad Latvijai ir jāaizņemas apmēram 1,5 miljardi latu. Un aizņemšanās likmju izmaiņas par katru vienu procentu prasītu valsts parāda apkalpošanas izdevumos vēl par 15 miljoniem latu vairāk katrā gadā. Ja aizņēmums ir uz 10 gadu termiņu, tad šis "liekais" procents šajā laikā prasītu 150 miljonus latu no budžeta.
Līdz šā gada beigām starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kases plānotie aizņēmumi ir 700 miljonu latu apmērā, iekšējā finanšu tirgū - 86 miljoni latu.
"Ja valsts aizņemas pēdējā brīdī, arī investori redz, ka esam spiesti aizņemties, un attiecīgi to ieceno aizdevumā."
Vairāk nekā viens miljards latu, kas būs nepieciešami, lai dzēstu nākamā gada saistības, ir jau rezervēti, jo aizņēmumi veikti ļoti savlaicīgi.
Uz deputātu jautājumu, kāpēc aizņemtā nauda tiek turēta rezervē, nevis pirms termiņa atdoti parādi, K.Āboliņš skaidroja, ka Valsts kase ir izvērtējusi pirmstermiņa parādu atmaksāšanas iespējas. Starptautiskajam Valūtas fondam aizdevums atdots pirms termiņa, jo tam nebija ierobežojuma. Eiropas Komisijas aizdevuma nosacījumi pirmstermiņa dzēšanu nepieļauj. Savukārt Pasaules Bankai, kuras aizdevums Latvijai ir 400 miljoni eiro (281 miljons latu), veicot pirmstermiņa atmaksu, nāktos vairāk nekā 50 miljonus eiro (35 miljoni latu) samaksāt soda naudā.
Iespējami savlaicīga aizņemšanās (turot naudu rezervē) novērš risku nepārmaksāt. Nākamgad jādzēš 1 miljarda latu parāds, ja valsts aizņemšanos atliek līdz pēdējam brīdim, arī investori redz, ka esam spiesti aizņemties, un attiecīgi to ieceno aizdevumā, skaidro Valsts kases vadītājs.
Kā piemēru veiksmīgai aizņemšanās politikai K.Āboliņš min 2012.gada decembri, kad Latvija emitēja 7 gadu obligācijas tieši tajā brīdī, kad vērtspapīru bāzes likme bija sasniegusi vēsturiski viszemāko līmeni (1,1-1,2%) un bijis skaidrs, ka vēl vairāk tā nepazemināsies. Tajā brīdī Valsts kase paziņoja par emisiju 1 miljarda ASV dolāru apmērā un, redzot izdevīgo cenu, palielināja to līdz 1,25 miljardiem dolāru. Ar iegūto naudu varēja pirms termiņa atmaksāt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. Šoruden bāzes likme jau sasniedza 2,2%, tas nozīmē, ka nogaidīšanas gadījumā būtu nācies ievērojami pārmaksāt.
2012.gada 5.decembrī emitētās 7 gadu obligācijas Latvijai jādzēš 2020.gadā.
(Emitējot obligācijas, valsts aizņemas naudu. Investoriem, kas pērk obligācijas, valsts apņemas atmaksāt ne tikai obligāciju vērtību, bet arī procentus.)
Valsts galvojumi
Šā gada dati rāda, ka valsts ir galvotāja citu aizņēmumiem 466 miljonu latu apmērā. Lielākās summas valsts galvojumu portfelī ir veselības aprūpes iestādēm (slimnīcām) – 27%, Privatizācijas aģentūrai – 19%, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 18%, kā arī studentu kredītiem – 16%. Ar valsts galvojumu lielā apmērā ir nodrošinājusies arī VAS "Lauku attīstības fonds", SIA "Latvijas piens", Latvijas Olimpiskā komiteja.
Ņemot vērā slikto pieredzi un finansiālos slazdus, kādos valsts nokļuvusi ar galvojumiem (piemēram, "Liepājas metalurgam"), Valsts kasei ir uzdots izstrādāt priekšlikumus, lai šādas situācijas turpmāk nerastos.
