FOTO: Freepik.
Jau nākamnedēļ stājas spēkā tiesiskais regulējums, kas noteic, ka turpmāk, slēdzot laulību, vairs nebūs obligāti jāpieaicina liecinieki. Tas piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā iesniegti pēc šī gada 1. jūlija.
Šādi Saeima lēma jau pērn, 2023. gada 7. septembrī pieņemot grozījumus Civillikumā. Tie noteic, ka laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai. Līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, tomēr liecinieku neierašanās nav šķērslis laulības noslēgšanai.
Saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredz, ka regulējums par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā un piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.
Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Tieslietu ministrija iepriekš norādīja: “Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Atzīstams, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla, jo ne saturiski, ne funkcionāli liecinieki neietekmē un nevar ietekmēt laulības reģistrāciju. Lai gan vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt laulības noslēgšanas faktu un to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, patlaban šo pienākumu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un pieeju informācijas sistēmām, sekmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas.”
1. jūlijā stājas spēkā arī grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā. Tajos cita starpā ietvertas vairākas precizējošas izmaiņas. Piemēram, līdz šim bija noteikts, ka trešajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību. Tagad gadījumos, kad kāds vēlēsies saņemt informāciju par mirušu personu, tiesiskā ieinteresētība nebūs jāpamato, ja būs pagājuši ne mazāk kā 30 gadi pēc tās personas miršanas fakta reģistrācijas, par kuru reģistra ieraksts izdarīts.
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka tādējādi civilstāvokļu aktu reģistru ierakstu informācija kļūs pieejamāka personām, kurām varētu būt interese attiecīgo informāciju iegūt, piemēram, veidojot savas dzimtas koku. “Praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad personām ir grūti pierādīt savu radniecību ar radiniekiem, kuru civilstāvokļa aktu reģistrāciju pamatojošos dokumentus pieprasa, it īpaši, ja radniecība ir tāla vai jāpierāda radniecība ar personām vairāku paaudžu robežās vai radniecība sānu līnijā un nav informācijas par šo radinieku vismaz aptuveno civilstāvokļa akta reģistra ieraksta reģistrācijas laiku un vietu,” vēstīts grozījumu anotācijā.
