Padome tika informēta, ka valdības noteiktie taupības pasākumi, kas attiecas uz visām valsts pārvaldes iestādēm, ietekmējuši arī plānošanas reģiona pamatbudžeta apmēru. VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede norādīja, ka reģiona attīstības mērķu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistes.
Ņemot vērā budžeta samazinājumu, padome nolēma 2026. gadā neorganizēt reemigrācijas atbalsta konkursu uzņēmējdarbībai, jo šim pasākumam nav paredzēts atsevišķs finansējums, turklāt iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka mērķgrupas interese par šo atbalsta instrumentu bijusi zema.
Attīstības padome pārrunāja arī turpmāko rīcību investīciju plānošanā pašvaldību prioritārajās jomās. Paredzēts veidot prioritāro projektu sarakstus uzņēmējdarbības atbalsta, kultūras, klimata, publiskās ārtelpas, sociālajā, sporta un citās pašvaldībām būtiskās jomās. Šāda pieeja tiek turpināta, balstoties uz 2025. gada decembrī īstenoto praksi, kad Vidzemes pašvaldības sagatavoja prioritāri sakārtojamo autoceļu sarakstu un iesniedza to Satiksmes ministrijai un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Š. g. februārī plānots apkopot gan augstā gatavībā esošos projektus, gan ieceres, lai noteiktu reģionam būtiskākās investīciju vajadzības.
Sagatavotie prioritāro projektu saraksti kalpos kā instruments finansējuma plānošanai un piesaistei, kā arī nodrošinās strukturētu pamatu sarunām ar valsts institūcijām par investīciju virzieniem Vidzemē.
Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova uzsvēra, ka pašvaldību prioritāšu savlaicīga apkopošana ir būtiska, lai reģions varētu rīkoties mērķtiecīgi un pamatoti. “Ja prioritātes ir skaidri definētas iepriekš, tas ļauj gan operatīvi reaģēt finansējuma pieejamības brīdī, gan argumentēti aizstāvēt reģiona vajadzības sarunās ar valsts vai Eiropas institūcijām. Tas nav tikai saraksts – tas ir kopīgs redzējums par to, kur investīcijas Vidzemē rada vislielāko pievienoto vērtību,” norādīja I. Suija-Markova.
Sēdes ietvaros Attīstības padome pārrunāja problēmjautājumus, ar kuriem pašvaldības saskaras, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektus. Diskusijā tika akcentēts administratīvo prasību samērīgums, tostarp prasība atsevišķos gadījumos piesaistīt ārējos ekspertus projektu lietderības izvērtēšanai, lai gan projekti jau ir iekļauti pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos. Padome pievērsa uzmanību arī komercdarbības nosacījumu piemērošanai infrastruktūrai, kas izveidota ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pašvaldību ieskatā regulējuma piemērošanas prakse atsevišķos gadījumos ierobežo iespējas elastīgi izmantot izbūvēto infrastruktūru uzņēmējdarbības atbalstam atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Diskusijas gaitā tika uzsvērta nepieciešamība izvērtēt administratīvo prasību samērīgumu un to praktisko ietekmi uz pašvaldību attīstības projektu īstenošanu.
Tika apspriesta arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Padome uzsvēra nepieciešamību stiprināt Vidzemes investīciju potenciāla redzamību valsts līmenī, tostarp nodrošinot pilnīgāku informācijas apriti par reģionā īstenotajiem un plānotajiem investīciju projektiem. Nolemts nākamajā sēdē aicināt LIAA vadību uz diskusiju par ciešāku sadarbību investīciju piesaistes jomā.
Padome tika informēta, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir sagatavojusi vietas pievilcības izvērtējuma pirmo starpziņojumu par Vidzemes plānošanas reģionu. Šī ir pirmā reize OECD praksē, kad šāds izvērtējums Latvijā tiek veikts pašvaldību līmenī. Izvērtējumā analizēti reģiona attīstības priekšnosacījumi, konkurētspējas faktori un investīciju vide, kopumā izmantojot 33 indikatorus. Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova norādīja, ka pēc izvērtējuma pabeigšanas tā secinājumi kalpos par pamatu reģiona attīstības vajadzību argumentētai pamatošanai un investīciju prioritāšu pārstāvībai sarunās ar valsts institūcijām.
Sēdē Attīstības padome apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2022.–2027. gadam vidusposma uzraudzības ziņojumu par periodu no 2021.–2024. gadam, kurā analizēta gan attīstības programmā definēto rādītāju izpildes dinamika, ņemot vērā datu pieejamības un metodoloģijas izmaiņu ietekmi, gan rīcības plānā paredzēto aktivitāšu īstenošanas gaita. Ziņojumā secināts, ka 77 % plānoto VPR rīcību ir īstenošanas stadijā vai notiek aktīva to virzība. Programma kopumā ietver 4 vidēja termiņa mērķus, 15 prioritātes un 35 rīcību virzienus, savukārt rīcības plānā iekļautas 299 rīcības. Rīcības plānā definētās rīcības Vidzemes plānošanas reģions galvenokārt īsteno realizējot projektu aktivitātes.
Tika izskatīts arī Odesas apgabala lūgums par atbalstu energoapgādes un siltumapgādes infrastruktūras atjaunošanai. Padome atbalstīja palīdzības turpināšanu un aicināja precizēt nepieciešamo preču sarakstu, lai atbalsts būtu mērķtiecīgs. Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar fondu Ziedot.lv atvērs mērķziedojumu kontu finanšu līdzekļu ziedošanai, kā arī publicēs prioritāro vajadzību sarakstu. Iedzīvotāji varēs sniegt atbalstu gan ziedojot naudas līdzekļus, gan sagādājot sarakstā norādītās preces. Informācija par ziedošanas kārtību tiks izplatīta arī pašvaldību komunikācijas kanālos.
