Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Latvijā izdienas pensiju saņem 15 profesiju grupās nodarbinātie, kuri var pensionēties ievērojami ātrāk, nekā paredz vispārējais vecuma pensiju likums. Turklāt vispārējais pensijas vecums pakāpeniski pieaug, taču izdienas pensijām tas nav pārskatīts. Izdienas pensijām būtu jāveido vienota sistēma, nosakot vienotus kritērijus tiesībām uz šādu speciālo pensiju.
Latvijā izdienas pensiju reforma ir vairākkārt iecerēta un vienmēr atcelta, jo nekad tai nav bijis piemērots brīdis. Šo privilēģiju un īpašu sociālo garantiju kopumu politiķi nav uzdrošinājušies pārskatīt pirms vēlēšanām, aizskarot lielu materiāli ieinteresētu vēlētāju (un viņu ģimenes locekļu) skaitu.
Valsts kontrole (VK) revīzijā pirms diviem gadiem secināja, ka izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. VK norādīja: izdienas pensiju noteiktās institūcijās un profesijās strādājošie var saņemt ilgi pirms vispārējās pensionēšanās vecuma, un izdienas pensijas apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Šo pensiju saņēmēju loks arvien tiek paplašināts, pieaugot arī pensiju izmaksai nepieciešamajam finansējumam. Lai gan izdienas pensijas galvenais mērķis ir saistīts ar personu nespēju turpināt darba gaitas, pēc VK datiem, 7 no 10 izdienas pensijas saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā arī institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka pārkvalificēšanās nav bijusi nepieciešama un izdienas pensija faktiski nodrošina papildu ienākumus.
Saeimas analītiskais dienests iepriekšējā sasaukuma uzdevumā ir veicis pētījumu par speciālo pensiju noteikšanas praksi Eiropā. Pētījumā analizēta situācija 32 Eiropas valstīs – kritēriji, profesiju grupas, nosacījumi, saskaņā ar kuriem citās valstīs tiek noteiktas tiesības uz speciālajām pensijām, kam Latvijā analogas ir izdienas pensijas.
Lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv speciālo pensiju shēmas un privilēģijas, iepazīstinot ar pētījumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, norādīja viens no pētījuma autoriem Visvaldis Valtenbergs.
Risinājumi valstīs ir ļoti dažādi, gan atšķirīgi no Latvijas, gan līdzīgi. Tāpat kā Latvijā, ir noteiktas priekšrocības agrākam pensionēšanās vecumam, ir noteiktas profesiju grupas, kuru pārstāvjiem ir tiesības doties priekšlaicīgā pensijā.
Taču valstīs būtiski atšķiras profesiju skaits, kurās ir paredzētas tiesības uz speciālo pensiju, ko var nopelnīt vairāk nekā 20 profesiju grupās. Visvairāk:
Ievērojami mazāk ir valstu, kurās speciālās pensijas piešķir:
„Izplatītākās speciālo pensiju mērķgrupas Eiropas valstīs ir valsts drošības dienestos vai struktūrās nodarbinātie, militārpersonas, policisti, kā arī darbinieku kategorija, kuru darbs tiek raksturots kā smags, bīstams un veselībai kaitīgs. Starp speciālo pensiju saņēmējiem bieži figurē arī ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieki, ieslodzījuma vietu darbinieki, robežsargi, profesionālie dejotāji, vokālisti, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji. Šajā kontekstā Latvijā izdienas pensiju saņēmēju loku var vērtēt kā plašu. Daudziem nodarbošanās veidiem Latvijā vecuma slieksnis izdienas pensijas saņemšanai ir noteikts salīdzinoši zems,” secināts Analītiskā dienesta pētījumā.
Eiropā pensiju sistēmu reformas paredz pakāpenisku atteikšanos no speciālajām pensijām vai citu priekšrocību atcelšanu, tomēr ir paredzēti arī risinājumi ienākumu aizvietošanai, visbiežāk pabalstu vai kompensāciju formā.
Atšķirībā no Latvijas lielākajā daļā valstu speciālās pensijas saņemšanai noteiktais vecums tiek paaugstināts.
Pamatojums, kas tiek lietots Latvijā izdienas pensijas nepieciešamībai, līdzinās tam, kura dēļ arī citās Eiropas valstīs vēsturiski ieviestas speciālās pensijas. Latvijā visbiežāk minētais pamatojums, lai kādai profesijai noteiktu tiesības uz izdienas pensiju, ir sociālās garantijas un personālsastāva nodrošināšanas nepieciešamība.
Izdienas pensijas Latvijā piešķir pusotra desmita dažādu profesiju grupās nodarbinātajiem.
Visbiežāk noteiktais izdienas pensionēšanās vecums atkarībā no profesijas Latvijā ir 50 līdz 55 gadi. Vispārējais pensionēšanās vecums Latvijā 2025. gadā būs 65 gadi. Kamēr vecuma pensionēšanās vecums nav sasniegts, personai, kura ietilpst izdienas pensiju saņēmēju lokā, pienākas izdienas pensija.
Katrai profesiju grupai ir noteikts izdienas pensijas vecums, kā arī pensijas saņemšanai nepieciešamais izdienas stāžs. Izdienas pensijas apmērs tiek noteikts no darba algas pirms došanās izdienas pensijā.
Latvijā izdienas pensijas apmērs ir ļoti atšķirīgs atkarībā no profesijas. Lielākajai daļai izdienas pensijas saņēmēju šī pensija pērn bija apmēram 55% no vidējās izpeļņas. Atsevišķām grupām – tiesnešiem, diplomātiem, mediķiem – tā ir augstāka – 65%. Pēc pētījuma datiem, 2018. gada janvārī–septembrī, piemēram, tiesnešu vidējā izdienas pensija bija 2029 eiro, māksliniekiem – vidēji 465 eiro.
Izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus un saņēmējus pētnieki iedala nosacīti divās kategorijās.
Pirmajā ir personas, kurām saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām” un likumu “Par valsts pensijām” izdienas pensija piešķirta vai kuras var pretendēt uz izdienas pensiju no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (aviācijas un dzelzceļa darbinieki, upju, jūras un zivju rūpniecības flotes darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, kā arī teātra, cirka, operas un koncertorganizāciju darbinieki). Pensionēšanās vecums lielākajai daļai šajā kategorijā ietilpstošo personu svārstās no 45 līdz 55 gadiem (vīrieši tiesības pieprasīt izdienas pensiju iegūst piecus gadus vēlāk nekā sievietes). Tā kā no 1999. gada 1. janvāra tika pārtraukta tāda apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”, minēto izdienas pensiju saņēmēju skaits pakāpeniski sarūk.
Otrajā kategorijā ir personas, kuru izdienas pensijas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta. Nozaru speciālie likumi paredz tiesības uz izdienas pensiju militārpersonām; Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm; prokuroriem; valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem tiesnešiem; diplomātiem; Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām; valsts drošības iestāžu amatpersonām; neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Pensionēšanās vecums šai izdienas pensiju saņēmēju kategorijai svārstās no 38 gadiem (atsevišķām mākslinieku kategorijām) līdz 55 gadiem – diplomātiem, NMPD darbiniekiem un daļai mākslinieku. Izņēmums ir tiesneši, kuriem izdienas pensija pienākas, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu.
Pētnieks atgādina, ka ir iniciētas diskusijas par tiesībām uz izdienas pensiju arī citās profesijās – speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem, pirmsskolas skolotājiem, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, pašvaldības policistiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības personām.
Latvijā palielinās gan izdienas pensijas saņēmēju skaits, gan izmaksāto līdzekļu apmērs.
2017. gadā izdienas pensiju saņēma 12 798 personas, kas ir 2,29 procenti no pensionāru kopskaita (557 067). Izdienas pensijas tiek maksātas no diviem budžetiem – pamatbudžeta un speciālā budžeta. 2017. gadā izdienas pensijās izmaksāti vairāk nekā 60 miljoni eiro (48,80 miljoni – no pamatbudžeta, 11,9 miljoni – no speciālā budžeta). Izdienas pensijās izmaksāto līdzekļu apmērs nemitīgi pieaug. 2011. gadā izdienas pensijās tika samaksāti 44,5 miljoni eiro (29,8 miljoni eiro no pamatbudžeta un 14,7 miljoni eiro no speciālā budžeta).
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece komisijas sēdē norādīja, ka iepriekšējos gados iecere par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, kurai katrreiz tika gatavoti informatīvie ziņojumi un citi dokumenti, vienmēr tikusi atlikta, pārcelta, līdz vispār noņemta no dienaskārtības. LM speciāliste atzina, ka nav iespējams runāt par izdienas pensijām kā pensiju sistēmas sastāvdaļu. Izdienas pensijām nav vienotas sistēmas, katrā profesiju grupā tās regulē atsevišķi likumi. Izdienas pensijas saņēmēju loks arvien paplašinās. Arī izdienas pensionēšanās vecums netika pārskatīts, kaut gan ir salīdzinoši zems.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns vērsa deputātu uzmanību uz tendenci, ka Latvijā novecošanās notiek straujāk nekā pārējā Eiropā. Tik agri pensionējoties, cilvēks ilgstoši saņem pensiju. Turklāt, nopelnot tiesības uz izdienas pensiju, cilvēki gatavi strādāt par zemāku algu, līdz ar to kropļo darba tirgu.
Diskusijā komisijā izskanēja vairāki priekšlikumi izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, tostarp būtu nepieciešams paaugstināt vecumu, kas dod tiesības uz šo sociālo garantiju, piemēram, nosakot, ka izdienas pensijā var doties piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Izdienas pensijas saņēmēju loka tālākai paplašināšanai būtu nepieciešama kritēriju sistēma, specifiski pamatojot tiesības katrai mērķa grupai.
Pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”.
