Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm veic līdzīgas funkcijas kā Valsts robežsardzes un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonas, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju. Tāpēc VID attiecīgajām amatpersonām būtu piešķiramas izdienas pensijas. Finanšu ministrija ierosina noteikt izdienas pensijām alternatīvu – iemaksas privātajos pensiju fondos, kas nākotnē varētu aizstāt izdienas pensijas.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Finanšu ministrija ierosina paredzēt izdienas pensijas arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus sākot uzkrājumu veidošanu pensiju trešajā līmenī jeb privātajos pensiju fondos, kas ar laiku aizstātu izdienas pensijas.
Finanšu ministrijas (FM) konceptuālajā ziņojumā “Par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanas un izdienu pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” norādīts, ka dokuments ir sagatavots, pamatojoties uz nepieciešamību VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirt izdienas pensijas, kā arī noteikt izdienas pensijām alternatīvu kompensējošu mehānismu – 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu pensiju fonda izveidotajos individuālajos VID amatpersonu kontos –, kas pārskatāmā nākotnē varētu pilnībā aizstāt izdienas pensijas, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem strādājošajiem un izdienas pensijas saņēmējiem, kā arī noteiktu pakāpenisku pārejas periodu no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām.
“Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
No FM ziņojumā izstrādātajiem variantiem Ministru kabineta komitejas sēdē ir atbalstīts risinājums, kas ietver pakāpenisku pāreju uz pensiju sistēmas 3. līmeņa iemaksām (kas ir iemaksas privātajos pensiju fondos), kā arī izvēles iespējas – saņemt izdienas pensiju vai arī pensiju 3. līmeņa iemaksas.
Tādējādi ir paredzēts ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas pensiju 3. līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem, norāda FM.
Valsts kontrole (VK), pirms vairāk nekā gada veicot revīziju par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla.
Lai gan izdienas pensiju galvenais mērķis ir saistīts ar personu nespēju turpināt darba gaitas, 7 no 10 izdienas pensijas saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa cilvēku strādā arī institūcijās vai profesijās, no kurām devušies izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus, secināja VK. Tās vērtējumā, nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, definēti aktuālie izdienas pensiju mērķi un kritēriji, kā arī pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā, ja nepieciešams, ieviešot alternatīvus kompensējošos mehānismus.
FM valdībā iesniegtajā ziņojumā savukārt norādīts, ka VID piekrīt Valsts kontroles ieskatam, ka alternatīvs risinājums izdienas pensiju piešķiršanai var būt arī 3. pensiju līmenis, kura ietvaros darba devējs par saviem darbiniekiem iegulda līdzekļus un uzkrāj tiem papildpensiju, kuru tie ir tiesīgi saņemt no 55 gadu vecuma, tomēr vienlaikus uzskata, ka pārejai uz 3. pensiju līmeni būtu jānotiek pakāpeniski.
No FM ziņojumā izstrādātajiem četriem variantiem Ministru kabineta komitejā atbalstīts risinājums – VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 39 gadiem paredzēt tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām. Likme atšķirtos atkarībā no nodarbinātības ilguma VID: ja nostrādāti 5 gadi – 1% no mēnešalgas, ja 21 un vairāk gadu – 10%.
Savukārt vecumā no 40 līdz 54 gadiem būtu izvēles iespēja starp izdienas pensiju un iemaksām 3. pensiju līmenī, ja izdienas stāžs ir ilgāks par 20 gadiem.
Līdz 2021. gadam nepieciešamais finansējums iemaksām pensiju 3. līmenī būtu 2,4 miljoni eiro, izdienas pensijām no 55 gadu vecuma – 5,29 miljoni eiro.
Iemaksas pensiju 3. līmenī attiektos uz visām VID Muitas pārvaldē, Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Iekšējās drošības pārvaldē strādājošām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ir nodarbinātas VID ne mazāk kā piecus gadus.
Ziņojumā iekļautajos aprēķinos redzams, ka VID amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijas vidējais apmērs 2019. gadā varētu būt 678,88 eiro.
VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja LV portālu informēja, ka uz šā gada 28. augustu kopējais VID nodarbināto skaits bija 3839. No tiem – 1051 VID amatpersona ar dienesta pakāpēm, kas VID strādā ilgāk par 5 gadiem: vecumā līdz 39 gadiem – 288; vecumā no 40 līdz 54 gadiem – 544; vecumā no 55 gadiem – 219.
Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nosaka: VID Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 10. maijā ir izsludināts MK noteikumu projekts “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”. Projektā paredzēts, ka ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes: leitnants, virsleitnants, kapteinis, majors, pulkvežleitnants, pulkvedis, ģenerālis.
Ierēdņiem dienesta pakāpes, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem VID ģenerāldirektors. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma.
Grozījumu projekta anotācijā paskaidrots, ka no 2018. gada 1. janvāra saskaņā ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” finanšu policija un muitas policija ir apvienotas vienā izmeklēšanas iestādē – VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likuma grozījumiem.
Pirms vairāk nekā gada, pērn 15. maijā, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim tika iesniegta 941 muitnieku un muitas policistu parakstīta petīcija par izdienas pensiju ieviešanu VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Petīcijā bija atgādināts, ka pirms 13 gadiem sākta likumprojekta “Muitas iestāžu ierēdņu ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju likums” saskaņošana, taču likums tā arī nav pieņemts.
Muitnieku arodbiedrības bija gatavas organizēt streiku, ja likums 2018. gadā nestāsies spēkā.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns šonedēļ izplatītajā paziņojumā medijiem, kas jāsaprot kā skaidrojums pašreizējiem izdienas pensiju saņēmējiem, raksta, ka arodbiedrības biedri interesējas, vai šīs ziņas [par izdienas pensiju aizstāšanu ar trešo pensiju līmeni VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm] attiecināmas arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
LIDA norāda: “Šobrīd VID amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi izdienas pensijas nesaņem vispār, līdz ar to tiek meklēti risinājumi papildu sociālo garantiju piešķiršanai šīm amatpersonām. Kas attiecas uz IeM un IeVP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, patlaban nekādas izmaiņas attiecībā uz izdienas pensijām plānotas netiek. Lai notiktu izmaiņas likumos, nepieciešama apjomīga izpēte, darbs darba grupās, tajā skaitā pieaicinot arodbiedrību, kā arī likuma pieņemšana trijos lasījumos Saeimā, izsludināšana un visbeidzot, pārejas periods. Šis process ir ilgstošs, un nav iespējams to veikt slepeni. Līdz ar to aicinām nepakļauties provokācijām un protestiem, kas, iespējams, saistīti ar pirmsvēlēšanu procesiem.”
Arodbiedrība neatbalsta nekādas izmaiņas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju sistēmā, piebildis A. Augustāns.
