Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izdienas pensiju jautājums šobrīd likumdevēja gaiteņos ir aktuāls, jo Saeimā izskatīšanā ir ne vien Probācijas dienesta darbinieku izdienas pensijas. Šī gada martā ir skatīts likumprojekts "Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums".
FOTO: Freeimages
Izdienas pensijas ir radniecīgās iestādēs – Robežsardzē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošajiem, kas ir iekļauti vienotajā izdienas pensiju sistēmā, un to nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm likums.
Probācijas dienesta cilvēki ikdienā strādā gan ar zagļiem un slepkavām, gan laupītājiem un izvarotājiem, un viņu ikdienas darbs saistīts ar milzīgu psiholoģisko slodzi un darba apstākļiem, kas prasa milzīgu pašatdevi, – izklāstot Probācijas dienesta darbinieku izdienas pensiju likumprojekta nepieciešamību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Dienestā ir augsta personāla mainība, augstas klases profesionāļi aiziet strādāt darbā, kur ir lielāks atalgojums un kur ir izdienas pensijas garantijas.
Neraugoties uz kadru mainību, Latvijas probācijas dienests ir viens no labākajiem gan Centrāleiropā, gan Austrumeiropā, norādīja ministrs. Dienests izveidots 2003. gadā kā atsevišķa iestāde. Piemēram, Igaunijā, kur arī ir izdienas pensijas ieslodzījuma vietās strādājošajiem, probācijas dienests ir šīs struktūras sastāvā.
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.
Valsts probācijas darba specifika (darbs ar notiesātajiem), bīstamība, psihoemocionālie un profesionālie riski ir ļoti līdzīgi ieslodzījuma vietu, tiesu, prokuratūras, policijas ierēdņu un darbinieku darba videi, kuriem ir noteiktas tiesības saņemt izdienas pensiju, – skaidrots likumprojekta anotācijā.
Norādot uz funkcijām, Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs uzsver, ka dienests izpilda vairāk nekā 70% no visiem kriminālsodiem, kas Latvijā tiek piespriesti. Tā ir nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvoto personu un personu, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība (tai skaitā bīstamu likumpārkāpēju, personu, kas ilgstoši atradušās brīvības atņemšanas vietās, arī vairākkārt sodītu personu) – probācijas uzraudzība.
"Klienti, kas nonāk Probācijas dienesta redzeslokā, ir tie paši cilvēki, ar ko strādā policija, prokuratūra, kuri tiek notiesāti un kuri nonāk vai nu ieslodzījumā, vai Probācijas dienestā. Taču šie cilvēki Probācijas dienesta redzeslokā atrodas visilgāk, jo tiesa, policija, prokuratūra, tas ir process, kurš noslēdzas noteiktā posmā, bet soda izpilde ir atkarīga no piespriestā soda. Un mēs kā iestāde esam atbildīga par to, kas notiks ar personu pēc tam, vai izdarīs jaunu noziegumu vai neizdarīs," klāsta dienesta vadītājs.
Kopš 2015. gada Probācijas dienestam ir papildus dažas specifiskas funkcijas, tajā skaitā ir pienākumu noteikšana notiesātajam, par ko līdz tam lēma tiesa vai prokuratūra. M. Papsujevičs vērtē – tas agresijas un klientu neapmierinātības izpausmes ir tikai palielinājis.
Dienesta vadītājs arī norāda uz vispārējo tendenci Eiropā, ka probācijas dienestu redzeslokā nonāk arvien bīstamāki klienti.
Dienestā darbinieku mainība ir 25%. Katra darbinieka apmācībā pirmajos gados tiek ieguldīti lieli valsts līdzekļi, cilvēkam ar laiku rodas profesionālā pieredze, lai varētu strādāt ar sarežģītākām grupām. Taču darbā pieteikties nāk salīdzinoši maz jaunu cilvēku. Dienestam ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi, tomēr pirms krīzes nāca strādāt arī diezgan daudz jaunu cilvēku.
Darba uzteikumos nereti tiek minēts, ka viens no būtiskākajiem ir klientu grupa, ar kuru jāstrādā, piemēram, narkomāniem, kuri "atgriežas" dienesta uzraudzībā otro un trešo reizi.
Kā iemesls tiek minēts arī zemais atalgojums. Vecākajiem inspektoriem, kas strādā ar notiesātiem klientiem, tie ir 690 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Dienestā strādā juristi, kas ir atnākuši no citām iekšlietu struktūrām, taču lielākā daļa ir ar sociālā darbinieka un psihologa izglītību.
Augsta emocionāla spriedze ietekmē fizisko veselību, ikdienā 11–12 darbinieki pēdējos gados darbā nav veselības problēmu dēļ. Vidējais darba stāžs dienestā ir 6 gadi 1 mēnesis, vidējais darbinieku vecums – 41 gads. Pašreiz 85% darbinieku ir sievietes.
Dienesta darbiniekiem ir jāseko, kādos apstākļos klients dzīvo, jo sociālā vide ir lielākais riska faktors – draugu loks, atkarības vielu lietošana. Viens no darbinieku ikdienas pienākumiem ir regulāri klientus apmeklēt dzīvesvietā, tostarp pēc pulksten 22. Jo daļai klientu ir pienākums nakts laikā atrasties savā dzīvesvietā. Šādos apmeklējumos ir reāli apdraudējumi, sākot no antisanitāriem apstākļiem, infekciju riskiem, beidzot ar agresīviem cilvēkiem, kas turklāt var arī nebūt klienti, bet cilvēki tajā nelabvēlīgajā vidē, kurā klients dzīvo.
Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle, raksturojot darba specifiku, uzsver – tas ir emocionāli un fiziski grūts darbs, bet klientu apsekošanu dzīvesvietā ilustrē ar savu pieredzi: "Nesen, kad bija jāveic alkohola tests, kļuva bail."
Tātad ir virkne argumentu, kāpēc darba vecumam, līdz kuram probācijā var strādāt, būtu jābūt limitētam, tas ir – ar iespēju doties izdienas pensijā.
Tieslietu ministrs komisijā uzsvēra, ka Probācijas dienesta darbiniekiem pats svarīgākais ir saņemt garantiju, ka viņiem būs izdienas pensija, ka viņi var droši strādāt, ka nav jāmeklē cits darbs.
Deputāti pārmet sliktu darba organizāciju
Vairums komisijas deputātu pret iespēju noteikt izdienas pensijas probācijas darbiniekiem neiebilda un izteicās atbalstoši.
Vienlaikus deputāts Andris Bērziņš pauda neizpratni par darba organizāciju dienestā, jo nevar uzskatīt par normāliem darba apstākļiem situāciju, ka "naktī sievietēm vienām pašām jādodas kontrolēt recidīvists, lai pavaicātu – vai tu neesi šodien iedzēris? Un tas ar cirvi skrien pretī". Viņaprāt, stāstītais liecina, ka darbinieki ir pakļauti uzbrukumiem, nelaimes gadījumiem, fiziskas izrēķināšanās iespējai. Diez vai policijas ekipāžā brauc divas sievietes policistes pa naktīm tvarstīt noziedzniekus. Darbam ir jābūt organizētam tā, lai būtu ievērota drošība.
M. Papsujevičs informēja, ka dienests sadarbojas ar policiju, tomēr nereti ir arī tā, ka nakts apsekojumos ir jābrauc bez policijas.
Jāskatās kopējā sistēma
Tā kā, runājot par nepieciešamību tikt pensijā ātrāk, tiek norādīts uz veselības riskiem, fiziskiem apdraudējumiem, deputāts Mārtiņš Šics atgādināja, ka ir vēl virkne profesiju, kurās ir gan riski, gan draudi, gan darbs ar nelabvēlīgām sociālajām grupām – tajā skaitā ar tām saskaras sociālie darbinieki un slimnīcu uzņemšanas nodaļas personāls, kuru ikdiena 24 stundas diennaktī ir arī darbs ar alkoholiķiem un narkomāniem.
Viņš aktualizēja problēmu, ka atkal no [izdienas pensiju] konteksta tiek atrauti skatīta viena darbinieku grupa. Turklāt redzams, ka cilvēki nepietiekami atalgoti, ka darbā ir psiholoģiskā slodze, bet nav psiholoģiskās atbalsta rehabilitācijas. Taču šīs problēmas netiek risinātas, bet tā vietā piedāvāts sapnis par lielu pensiju. Deputāts ierosina: valdības vadītājam būtu jāpasaka, kā turpmāk tiks vērtēts un pēc kādiem principiem tiks noteiktas izdienas pensijas, lai tas notiktu pēc vieniem spēles noteikumiem.
Savukārt TM Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna uzskata, ka vienādot šīs grupas nevar, jo sociālais dienests un ārsts palīdz cilvēkam, bet Probācijas dienests ir kontrolējoša institūcija, respektīvi, viņi saņem visu cilvēku negatīvismu, un tieši tas rada papildu riskus: "Cilvēks Probācijas dienestā nonāk ar tiesas spriedumu, tā ir piespiedu ievietošana noteiktas institūcijas redzeslokā. Tie ir trīs gadi neatkarīgi no tā, vai viņš ar mums grib sadarboties vai negrib, kamēr neizdara jaunu pārkāpumu."
Arī deputāts Hosams Abu Meri uzskata, ka Ministru kabinetam jādod uzdevums definēt profesijas, kurās nākotnē nepieciešams domāt par izdienas pensiju, jo tiek lemts par atsevišķām grupām, Saeimā vēl izskatīšanā ir likumprojekts par izdienas pensijām pirmsskolas un sporta skolotājiem.
Komisijas vadītāja Aija Barča atgādināja, ka Ministru kabinetā savulaik tika izskatīta Koncepcija par izdienas pensijām, bet diemžēl Ministru kabinets šo koncepciju neakceptēja. Līdz ar to Ministru kabinetam var atgādināt par koncepcijas aktualizāciju. Tāpat valdībai būtu jālemj, kura ministrija koncepciju izstrādā, pārstrādā un cik ilgā laikā. A. Barča arī uzsvēra, ka tad ir arī jālūkojas uz visām spēkā esošajām izdienas pensijām un, pilnīgi iespējams, ka jārunā par vecuma pacelšanu – pakāpeniski tāpat kā valsts vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna aicināja būt koleģiāliem un šādu likumprojektu tomēr virzīt caur Ministru kabinetu. Lai ar to var normālā režīmā strādāt visas ministrijas. LM pārstāve, neapšaubot, ka dienestā ir smags darbs, vienlaikus izteica pārdomas, vai darba atalgojuma un darba apstākļu jautājums ir risināms ar izdienas pensiju.
Arī LM pārstāve norādīja uz nepieciešamību paaugstināt izdienas pensijas vecuma. Jo nevar atstāt šādu šķēri, kāda veidojas tagad – vecuma pensijas vecums ar katru gadu pieaug, kamēr izdienas pensijām tas ir nemainīgs.
Saeima 5. maijā atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtā likumprojekta "Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku izdienas pensiju likums" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Uzziņa: Saskaņā ar speciālajiem likumiem izdienas pensiju saņem:
Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums".
