Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Likumprojektā "Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums" tika paredzēts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir pirmsskolas izglītības skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un sporta skolotājiem atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajiem profesiju kodiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Par likumu atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija, skatot 2.lasījumam iesniegtos priekšlikumus, ir saņēmusi atzinumus par atsevišķu ierosinājumu iespējamo neatbilstību Satversmei. Likumprojektā atklājušās arī būtiskas neprecizitātes un pretrunas. Pašreiz nav skaidrs, kā iecerētais regulējums, attiecinot to uz vienu daļu pedagogu, salāgosies ar jaunu iniciatīvu piešķirt īpašu atbalstu pedagogiem, kuri varētu tikt atbrīvoti no darba izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā. Turklāt tas viss saistīts ar finansējumu, par ko runāt nav populāri, bet jebkurš devīgums jāvērtē budžeta iespēju kontekstā ilgtermiņā.
Norāda uz nevienlīdzību un Satversmes pārkāpšanas riskiem
Labklājības ministrija (LM) iesniegusi priekšlikumu noteikt tiesības uz izdienas pensiju tikai valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un sporta skolotājiem.
Iebildumus par to vēstulē Saeimas komisijai paudusi Latvijas privāto pirmsskolu biedrība, raksturojot šādu regulējumu kā klaji diskriminējošu un nevienlīdzību veicinošu. Biedrība norāda: visām pirmsskolas izglītības iestādēm neatkarīgi no tā, kas ir to dibinātājs, ir jāievēro vienas un tās pašas normas attiecībā uz pedagogu darba slodzi, atpūtas laiku un atalgojumu, audzēkņiem nodrošināmo izglītības pakalpojuma saturu. Biedrība izsaka neizpratni, kāpēc tiesības uz izdienas pensiju būtu atkarīgas nevis no paša pedagoga, viņa darba snieguma un atdeves, bet gan no tā, vai pedagoga darba devējs ir valsts, pašvaldība vai privātā izglītības iestāde.
Šo un citus vienlīdzīgas attieksmes tiesību aspektus likumprojektā vērtējis Saeimas Juridiskais birojs, atzinumā secinot, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs strādājošie pedagogi atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar privātajās iestādēs strādājošajiem pedagogiem, kuri arī iekļaujas valsts reglamentētā izglītības sistēmā, pilda valstij nozīmīgas funkcijas un vismaz daļēji saņem atalgojumu no valsts budžeta.
Juridiskā biroja atzinumā vērsta uzmanība arī uz likumprojekta 2.pantā ietverto mērķi (nodrošināt noteiktos pedagogu amatos strādājošajiem tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar izdegšanas sindromu un profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas), no kura neizriet objektīvs un saprātīgs pamats atšķirīgai attieksmei tieši pret šo pedagogu grupu salīdzinājumā ar citiem valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs nodarbinātajiem pedagogiem.
Jo, pirmkārt, Izglītības likuma 53.panta pirmā daļa paredz, ka "pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai kvalifikācijai, darba stāžam un darba slodzei". Izglītības likums, kas cita starpā attiecas arī uz pirmsskolas izglītības skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un sporta skolotājiem, paredz, ka, pieaugot darba stāžam, pedagoga prasmes un kvalifikācija paaugstinās un pedagoga atalgojums ir palielināms. Juridiskais birojs vērš komisijas uzmanību uz to, ka likumprojekta 2.pantā ietvertā prezumpcija ir pretrunā ar Izglītības likumā ietvertajiem pedagogu atalgojuma noteikšanas principiem.
Otrkārt, no likuma mērķa un no tā izstrādes gaitā paustajiem viedokļiem neizriet, kā definējams likumā ietvertais "izdegšanas sindroms" un kādēļ šāds sindroms skar tikai likumā nosaukto pedagogu grupu, bet neskar citus pedagogus vai valsts iestāžu darbiniekus. Līdz ar to Juridiskais birojs uzskata, ka ne likumā, ne tā izstrādes gaitā paustajos viedokļos nav atrodams pietiekams pamatojums tam, ka atšķirīgai attieksmei pret dažādām skolotāju grupām pastāv objektīvs un saprātīgs pamats.
Juridiskais birojs arī norāda, ka Profesiju klasifikatorā (Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461) nav iekļauta likumprojektā minētā profesija "sporta skolotājs".
Būs jauna atbalstāmo grupa?
Komisijas vadītāja Aija Barča atgādināja likumprojekta tapšanas vēsturisko secību. Likumprojektu ierosināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), to pozitīvi vērtējusi toreizējā ministre Ina Druviete (ministre 2014.gadā). Sākotnēji pozitīva bijusi arī nākamās ministres Mārītes Seiles attieksme, pēc tam vairs ne. Savukārt tagad komisijas vadītāja vēlas zināt jaunā ministra Kārļa Šadurska viedokli saistībā arī ar viņa izteikumiem par īpašu atbalstu vai īpašu pensiju pedagogiem, kuri pirmspensijas vecumā tiek atbrīvoti no darba.
LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, runājot par Juridiskā biroja atzinumu minēto kritēriju trūkumu, izklāstīja arodbiedrības viedokli: likumprojektā ir skaidri noteikti kritēriji tiesībām uz izdienas pensiju – profesijā nostrādātais gadu skaits. Taču būtu vajadzīgs īpašs zinātnisks pētījums, lai saprastu, kā cilvēkam, kuram ir darba spēju zudums, pierādīt, ka viņam ir problēmas ieiet klasē vai bērnudārzā.
Uz to, ka ar šo likumprojektu tiek pārskatīta visa izdienas pensiju sistēma, norādīja deputāts Andrejs Klementjevs. Viņaprāt, tādā gadījumā to varētu attiecināt arī uz pašvaldības policistiem, kas veic tādas pašas funkcijas kā valsts policisti, kuriem ir tiesības uz izdienas pensiju. Noteikt tiesības uz izdienas pensiju arī pašvaldības policijai vairākkārt ir aicinājusi "Saskaņas centra" frakcija. Kas attiecas uz tiesību noteikšanu arī privātajās izglītības iestādēs, tas savukārt varētu dot iespēju prasīt izdienas pensijas arī citās profesijās strādājošajiem, piemēram, apsardzes kompāniju darbiniekiem. Deputāts norāda, ka privātajās izglītības iestādēs atlīdzības resursi ir lielāki, turklāt privātais strādā tur, kur ir izdevīgi, savukārt pašvaldība un valsts strādā visas sabiedrības labumam.
"Likumprojekta pašreizējā redakcijā un ar priekšlikumu izdienas pensijas tiesības noteikt tikai valsts un pašvaldības izglītības iestādēs strādājošajiem saskatāmi konstitucionālās tiesvedības riski."
Savukārt mediķis deputāts Mārtiņš Šics vērsa uzmanību tiesību pamatojumam ar izdegšanas sindromu. Jo ar tādu saskaras daudzās profesijās, piemēram, gaisa satiksmes operatori, medicīnā – reanimācijā, vēl citās specialitātēs strādājošie. Viņaprāt, izdegšanas sindroma problēmu var risināt ar rehabilitāciju. Turklāt svarīgāk būtu panākt, lai cilvēkam būtu tiesības uz pilnvērtīgu darbu visa mūža garumā. Ja cilvēku darbā negatīvi iespaido kādi faktori, tad jāsaīsina darba laiks, darba stundas, lai cilvēkam būtu iespēja nostrādāt pilnu darba mūžu, kā to garantē Satversme.
Savukārt, ja ir darbā izraisītas veselības problēmas, skolotājiem, tāpat kā jebkuras citas profesijas pārstāvjiem, ir tiesības vērsties pie arodārsta.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par atlīdzības summām arodslimībās, LM pārstāve Dace Trušinska skaidroja, ka atlīdzība atkarīga no darbspēju zaudējuma procentiem, ko nosaka Veselības un darbspējas ekspertīzes komisija. Atlīdzību nosaka pēc iepriekšējā gada vidējās iemaksu algas. Turklāt, saņemot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, cilvēks var turpināt strādāt, izvēloties piemērotu un veselībai pieņemamu slodzi, nepilnu darba laiku. Savukārt izdienas pensijas saņēmēji savā profesijā strādāt nedrīkst.
Izdienas pensija ir dāsna un var būt lielāka par darba mūžā nopelnīto
Izdienas pensijas mērķgrupām ir noteiktas atsevišķos likumos. Tā kā šajā likumprojektā tā mērķis pamatots ar izdegšanas sindromu un profesionālo iemaņu zudumu, LM parlamentārā sekretāre Karīna Korna norāda – saistībā ar profesionālo iemaņu zudumu izdienas pensijas tiek piešķirtas balerīnām, citās profesijās izdienas pensijas ir saistītas ar valsts iekšējo un ārējo drošību.
LM pārstāve arī skaidro, ka jebkura jauna izdienas pensiju kategorija samazina sociālā budžeta pieauguma tempu, tādēļ ka "mēs šos cilvēkus izņemam no darba tirgus un vairs netiek maksātas sociālās iemaksas".
Izdienas pensiju atvietojuma līmenis ir augsts. Likumprojektā paredzēts, ka skolotājiem izdienas pensija būs 80% no pēdējo gadu algas. Turklāt, sasniedzot pilno pensijas vecumu, no kura jāpāriet uz vecuma pensiju, tā jāizmaksā iepriekšējās – izdienas pensijas apmērā. Starpību, kāda veidojas starp izdienas pensijas summu un vecuma pensiju, maksā no valsts pamatbudžeta. Tātad no tā budžeta, no kura maksā algas skolotājiem, mediķiem un citiem budžeta iestāžu darbiniekiem.
Jāvērtē situācija kopumā
Komisija iesniegtos priekšlikumus 2.lasījumam neskatīja. Uz LV portāla vaicāto, kāpēc likumprojekta virzība nonākusi strupceļā, A.Barča izskaidro situāciju: "Likumprojekta izskatīšana komisijā ir apstājusies tādēļ, ka mums ir jauna valdība un ir mainījies arī izglītības un zinātnes ministrs. Šadurska kungs publiskajā telpā ir vairākkārt runājis par pedagogiem, kuri, veicot skolu optimizāciju jeb reorganizāciju, nenosaucot precīzu skaitu, zaudēs tuvākajā laikā darbu. Tas nozīmē, ka jau nākošajā mācību gadā, tas ir 2016.gada septembrī, tas varētu skart daudzus un, iespējams, arī turpmākajā laikā. Līdz ar to mums ir ļoti būtisks jaunā ministra viedoklis. Jo ministrs publiskajā telpā ir minējis, ka skolotāji, kuri vēl nebūs pilnā pensijas vecumā, un šogad pilnais pensijas vecums ir 62 gadi 9 mēneši, būs tiesīgi saņemt īpašu pensiju vai īpašu sociālo atbalstu. Grūti pateikt, ko ministrs īsti domā, jo vienā raidījumā, kuru man bija iespēja noklausīties, viņš izteica viedokli, ka pedagogi tiks atbalstīti, ja viņiem līdz pilnajam pensijas vecumam būs pieci gadi.
Izdienas pensiju likumprojekts, par kuru komisija diskutē un gatavo 2.lasījumam, runā par pedagogiem, kuriem darba stāžs nav mazākas par 30 gadiem un kuri ir sasnieguši 60 gadu vecumu. Ja piešķir kādus īpašus pabalstus vai izdienas pensiju, tas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta. Tas nozīmē, ka jābūt ļoti lielai skaidrībai, kas tad turpmāk notiks.
Turklāt likumprojektā ir arī labojamas normas, jo, kā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un norādīja Juridiskais birojs, tās nav saskaņotas ar Profesiju klasifikatoru. Visbeidzot – tagad sāksies darbs pie nākamo gadu budžetu plānošanas. Jābūt skaidrībai, kāda ir ministra Šadurska kunga vīzija, viņa viedoklis ir ļoti nepieciešams. Kad būsim viņa viedokli uzzinājuši, atkārtoti uzrunāsim gan Labklājības, gan Finanšu ministriju, lai saņemtu to atzinumus."
Uzziņa. Izdegšanas sindroms
Izdegšanas sindroms (angļu val. burn out – pārdegt, izdegt) attiecas uz stāvokli, kas ir ļoti līdzīgs stresam. Pēc Maslača (Maslach) un Džeksona (Jackson) teorijas izdegšanas sindroms ir neadekvāta reakcija uz hronisku emocionālo stresu, kam raksturīgas vairākas pazīmes:
Emocionālais nogurums:
Depersonalizācija:
Pārmaiņas attieksmē pret darbu un darba attiecībās:
Izdegšanas sindroma veidošanos noteicošie apstākļi
Ģimenes stāvoklis:
Situācija mājās:
Situācija darbā:
Avots: Arodslimību ārstes Maijas Eglītes grāmata "Darba medicīna" (672.lpp.)
