Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Izglītības likuma 23.pants nosaka: pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vai attiecīgās nozares ministriju. Tas nozīmē, ka lēmumu par skolu likteni var izlemt tikai pašas pašvaldības.
Pirms lemt par kādas skolas slēgšanu, pašvaldības veic rūpīgu analīzi, stāsta Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos. Savos plānošanas dokumentos pašvaldības izstrādā arī izglītības tīkla attīstības stratēģiju, kas ir plānošanas dokumenta sastāvdaļa.
Kā pašvaldības pieņem lēmumu?
Ir vairāki scenāriji, kā praksē tiek risināts skolu tīkla jautājums. Pašvaldība var lemt, ka izglītības iestāde zaudē savu juridisko statusu un to pievieno citai skolai. Tāpat skolu var atstāt, taču mainīt tās izglītības pakāpi, piemēram, vidusskolu pārveidot par pamatskolu. Visbeidzot skolu var slēgt.
Ir noteikti kritēriji, ko pašvaldības ņem vērā, izvērtējot skolas likteni. Pirmkārt, demogrāfiskā situācija novadā. Pašvaldības analizē datus par dzimstību, mirstību, iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņām, skolēnu skaita izmaiņām un mobilitātes iespaidu uz skolēnu skaitu.
Otrkārt, pašvaldība vērtē tās vietas sociāli ekonomisko attīstību, kur skola atrodas. I.Dundure norāda, ka īpaši tiek vērtētas uzņēmējdarbības iespējas apdzīvotajā vietā un darbavietu iespējamība jaunām ģimenēm ar bērniem.
Pašvaldību analīzē nozīmīgs kritērijs ir arī sociālās nodrošinātības situācija konkrētajā vietā – tiek skatīts, kādi ir ģimeņu ieņēmumi, vai viņiem ir vai nav maznodrošināto statuss.
Starp citu, vērtējot sava novada attīstību, pašvaldībām jāskatās, lai ar savu rīcību tās nepasliktinātu situāciju citā novadā. "Vecāki parasti bērnus ved uz skolu tur, kur tiem ir darbavietas, kas var būt arī citas pašvaldības skolā. Labs piemērs starpnovadu sadarbībai ir Cēsu un Amatas novadam," stāsta I.Dundure.
Tomēr bez kopējās situācijas raksturojuma tiek veikta arī skolas rūpīga analīze. Pašvaldības ņem vērā to, kādu mācību programmu realizē skola, skolēnu rezultātus valsts pārbaudes darbos un sasniegumus olimpiādēs ārpus novada robežām, kā arī interešu izglītības pieejamību skolā.
"Pašvaldības skata arī to, vai konkrētā skola nodrošina iespējas attīstīties talantīgiem bērniem. Mazās skolas parasti labi veic atbalsta funkciju bērniem, kuriem ir mācību grūtības, tomēr tikpat svarīgi ir nodrošināt iespējas arī talantīgiem bērniem," uzskata I.Dundure.
Skolas analīzes ietvaros tiek skatīts arī pedagogu sastāvs, pedagogu tiesības pasniegt vairākus priekšmetus un vecuma struktūra – plānojot, kādi pedagogi būs nepieciešami nākotnē.
Pedagogi – smagākā sarunu daļa
Izglītības likums pašvaldībām uzliek pienākumu par skolas slēgšanu vai reorganizāciju visas iesaistītās puses brīdināt ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.
Pēc datu un statistikas analīzes pašvaldība veic sarunas ar vecākiem un skolēniem, atsevišķās pašvaldībās sarunas norit individuāli. Turklāt bērni bieži vien izmaiņas atbalsta vairāk nekā viņu vecāki.
Vissarežģītākais posms gan esot pedagogi. "Tas ir saprotams, pedagogi parasti dzīvesvietā ir izveidojuši saimniecību, turklāt runa visbiežāk ir par skolotājiem vecumā virs 50 gadiem. Tāpēc ļoti svarīgs ir pedagogu sociālais nodrošinājums. Ir pedagogi, kas gatavi pārvākties un tiem tiek piedāvātas vakances citās skolās, kā arī papildu kursi, lai varētu apgūt arī citu priekšmetu mācību," norāda I.Dundure.
Arī gadījumā, ja skolai tiek mainīta izglītības pakāpe, pašvaldībai ir jābūt konkrētam piedāvājumam, ko bērniem un vecākiem dot vietā. Piemēram, ja vidusskola pārtop pamatskolā, pašvaldībām jāstāsta vecākiem un bērniem, kādas būs viņu iespējas pēc 10.klases – kuru skolu bērns apmeklēs un kādas būs transporta iespējas.
"Pašvaldībām ir jādomā par papildu transporta maršrutu un autobusu ieviešanu. Ja cita skola atrodas tālu, tad bērns autobusā pavadīs ilgāku laiku. Taču tas nevar pārsniegt 10-20% no tā laika, ko viņš uz skolu mērojis līdz šim. Šī jautājuma kontekstā pašvaldības arī skatās, vai novadā ir internāti," norāda I.Dundure.
Pašvaldība lēmumu saskaņo ar IZM
Pēc analīzes veikšanas un vecāku un bērnu viedokļa noskaidrošanas jautājums par skolas likteni tiek skatīts novada domes sēdē, kur galējo lēmumu pieņem deputāti.
Ne vienmēr skolu izlemj slēgt tajā pašā gadā, kad lēmums pieņemts. Pašvaldība ar skolas darbiniekiem, vecākiem un bērniem var vienoties par pārejas laiku, piemēram, diviem gadiem. Skola var arī noteikt, ka vairs neuzņems skolēnus 10.klasē, tādējādi atrisinot jautājumu ar vidusskolas posmu un ļaujot skolu pabeigt tiem, kas sākuši mācības vidusskolā.
Kad pašvaldība lēmumu par skolas slēgšanu vai reorganizāciju ir pieņēmusi, tā IZM Izglītības departamentā iesniedz iesniegumu ar lūgumu šo lēmumu saskaņot. Lēmums noteikti jāpamato ar šādiem argumentiem:
Pēc dokumentu saņemšanas IZM Izglītības departaments divu nedēļu laikā sagatavo vēstuli un saskaņojumu, kurā noteikts argumentēts saskaņojums vai atteikums skolas reorganizācijai vai likvidācijai.
Valsts uzstādījums – jo mazāks skolēns, jo tuvāka skola
Kādus kritērijus ņem vērā Izglītības un zinātnes ministrija? Vispirms jānorāda, ka galvenais skolu tīkla organizācijas pamatprincips iestrādāts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Tajās noteikts, ka vispārējai vidējai izglītībai (10.-12.klase) pamatā jākoncentrējas reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Bērnudārziem jāatrodas maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai, neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi teritoriālajiem kritērijiem.
Sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Pašvaldībām jāizvērtē arī iespējas integrēt pirmsskolas iestādi (piecus līdz sešus gadus vecus bērnus) sākumskolas izglītības iestādēs.
Pamatskolas izglītība (7.–9.klase) jāpielāgo attiecīgā institucionālā tīkla specifikai.
Vispārējai vidējai izglītība (10.–12.klase) pamatā jābūt koncentrētai reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Profesionālā vidējā izglītība pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Papildus tam kopš 2015.gada 6.novembra spēkā ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi". Šie noteikumi nosaka minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai 2016. un 2017.gadā. Atbilstoši tiem klasi var atvērt, ja kopējais izglītojamo skaits 10.klasē ir ne mazāks par 10 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12.klasē ir ne mazāks par 27.
"Mazās skolas labi veic atbalsta funkciju bērniem, kuriem ir mācību grūtības, tomēr tikpat svarīgi ir nodrošināt iespējas arī talantīgiem bērniem."
IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante Inta Stīpniece norāda: mērķis ir izveidot tādu vidusskolu tīklu, kur skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kur izglītības pakalpojumi ir pieejami un kurš ir izmaksu efektīvs. Vidusskolas posmā izglītība ir ievērojami dārgāka par pamatskolu, jo nepieciešami gan kvalitatīvi aprīkoti mācību kabineti, gan specializējušies skolotāji. Īpaši mazās vidusskolās to nodrošināt ir ievērojami sarežģītāk un dārgāk.
Vērtē, vai pašvaldība nodrošinās transportu
IZM pašvaldības iesniegtos dokumentus izvērtē, ņemot vērā arī šādus kritērijus:
Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. I.Stīpniece norāda, ka šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.
Tomēr ir gadījumi, kad ministrija lēmumu nesaskaņo, piemēram, ja pašvaldība nav izstrādājusi skaidru un precīzu shēmu un aprēķinus – kā tiks organizēts transports, lai slēgtās pamatskolas bērni tiktu nogādāti tuvākajā izglītības iestādē un atpakaļ. "IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju," uzsver I.Stīpniece.
Pagājušogad visvairāk slēgtas pamatskolas
Pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi 15 izglītības iestāžu slēgšanu un 15 skolu reorganizāciju. Visvairāk slēgtas tieši pamatskolas – sešas.
Piemēram, pie Lietuvas robežas esošajā Aknīstes novadā pagājušogad slēgta viena no trim pašvaldības skolām - Gārsenes pamatskola, kur mācījies 21 skolēns. Novada sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Prande stāsta, ka lēmums pieņemts mazā skolēnu skaita dēļ. "Tas bija ilgs process un nepopulārs politiķu lēmums, bet citu variantu nebija. Skolēnu skaits katru gadu samazinās, un bija plānots, ka skolā uz pagājušā gada pirmo septembri mācītos līdz 20 skolēniem. Pašvaldībai izmaksas par skolu, kur mācās tik maz skolēnu, neatmaksājās, tāpēc deputāti pieņēma šo lēmumu. Šobrīd mēs nodrošinām transportu, kas bērnus nogādā Aknīstes vidusskolā, kas atrodas 10 km attālumā. Skola atradās Gārsenes pilī un šobrīd novadam ir plāni to attīstīt kā tūrisma piesaistes objektu."
Šī gada 1.septembrī savas durvis čalojošiem skolēniem vairs nevērs arī Mārkalnes pamatskola Alūksnes novadā. Pašvaldības pārstāve Evita Aploka skaidro, ka arī šajā gadījumā iemesls ir bijis nepietiekamais skolēnu skaits izglītības iestādē. "Rezultātā vienā klašu komplektā būtu jāapvieno vairāk nekā divas klases. Piemēram, ja Mārkalnes pamatskolā nākamajā mācību gadā tomēr saglabātu 1.– 6.klašu posmu, skola strādātu ar diviem klašu komplektiem, kur vienā komplektā būtu apvienota 1.–3.klase un otrā – 4.– 6.klase," norāda E.Aploka.
Arī Daugavpils novadā šogad pieņemts sāpīgais lēmums par trīs pamatskolu slēgšanu - Birznieku, Tabores, Skrudalienas pamatskolas, par Lauceses pamatskolas dibināšanu un Nīcgales pamatskolas reorganizāciju par sākumskolu. Slēgtajās skolās bija mazāk nekā 40 skolēni.
"Pašvaldība ilgu laiku centās saglabāt visas novada skolas, papildus plānojot pašvaldības līdzekļus skolotāju darba samaksai," norāda Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša.
Piemēram, izvērtējot Skrudalienas pamatskolas likteni, tā salīdzināta ar astoņu kilometru attālumā esošo Silenes pamatskolu. Uz skolas nākotnes attīstību norādījis iedzīvotāju skaits ciematā - Skrudalienas pamatskola atrodas Skrudalienas ciematā, kurā faktiskais iedzīvotāju skaits ir 158, bet Silenes pamatskola atrodas Silenes ciematā, kurā faktiskais iedzīvotāju skaits ir 664.
Par sliktu Skrudalienas pamatskolai liecinājis arī mazākais skolēnu skaits – tur mācījušies 36 skolēni, bet Silenes pamatskolā – 58. Lai gan abās skolās bija apvienotās klases, tomēr Silenes pamatskolā apvienotas mūzikas, vizuālās mākslas, sociālo zinību, mājturības un sporta mācību klases, bet Skrudalienas pamatskolā apvienoti mācīti 12 priekšmeti, tajā skaitā latviešu valoda, literatūra, matemātika, fizika. Vērā ņemts arī tas, ka Silenes pamatskolas ēka renovēta salīdzinoši nesen.
Saskaņota jau astoņu skolu slēgšana
Skolu tīkla reformas turpinās. 2016.gadā IZM jau ir saskaņojusi deviņu skolu reorganizāciju, astoņu skolu slēgšanu un trīs skolu dibināšanu. Pilns saraksts ar saskaņotajām skolām pieejams šeit.
