Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Karavīru sociālās garantijas paredzēts vairāk saistīt ar profesionālajā dienestā nodienēto laiku – jo ilgāk karavīrs pilda profesionālo dienestu, jo lielākas sociālās garantijas viņam pienākas.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 8. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likuma izmaiņas rosinātas, lai motivētu turpināt profesionālo dienestu maksimāli ilgi, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās.
Saskaņā ar pašreiz likumā noteikto atvaļinātajiem karavīriem ir noteikti divi izdienas pensijas bāzes apmēri: 40% un 55% no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem, no kuriem tiek aprēķināta izdienas pensija. Ja karavīrs atvaļināts maksimālā vecuma vai slimības dēļ, vai sakarā ar vienības likvidāciju vai reorganizāciju, tad izdienas pensiju sāk rēķināt no 55%, pārējos gadījumos – no 40% bāzes apmēra.
AM norāda, ka Militārā dienesta likuma 41. pantā karavīra maksimālais vecums katrā pakāpē ir noteikts atšķirīgs un bieži vien virsnieki, kas ieguvuši augstāku pakāpi, nevar nodienēt līdz maksimālajam vecumam, jo amatu skaits bruņotajos spēkos ir ierobežots, līdz ar to arī izdienas pensijas aprēķināšana šiem karavīriem sākas ar bāzes procentu – 40%. Tā veidojas sociāli nevienlīdzīga situācija, kad divi karavīri ar vienādu profesionālajā dienestā nodienēto laiku un vienādu izdienas stāžu saņem izdienas pensiju, kura atšķiras par 15%. Turklāt pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz rezerves karavīram, kurš saņem militārpersonas izdienas pensiju, pēc atkārtotas iestāšanās profesionālā dienestā un atvaļināšanās no tā palielināt izdienas pensijas apmēru atbilstoši profesionālajā dienestā nodienētajam laikam. Tādēļ izdienas pensijas saņemošie rezerves karavīri atgriezties profesionālajā dienestā nav pietiekami motivēti.
AM Sociālo lietu nodaļas vadītājs Andris Jaško komisijas sēdē skaidroja, ka ar grozījumiem varēs paaugstināt izdienas pensiju (55% apmērā no dienesta atalgojuma) tiem karavīriem, kas nodienējuši bruņotajos spēkos, profesionālajā dienestā ne mazāk kā 25 gadus. Šī norma ir saistīta ar to, ka karavīru sastāvs ir kļuvis krietni jaunāks un jaunajiem karavīriem nodienēt līdz maksimālajam vecumam ir diezgan problemātiski. Un tas arī ne vienmēr būtu lietderīgi. Vienlaikus 25 gadu nodienētais termiņš būtu motivējošs – profesionālajā dienestā šos 25 gadus noturēties. Un tādā gadījumā piešķiramās pensijas apmērs būtu tāds pats kā maksimālā vecuma dēļ atvaļinātajiem karavīriem.
Savukārt, lai motivētu rezerves karavīrus atgriezties profesionālajā dienestā, AM ierosina ietvert likumā normu, kas paredz pārskatīt izdienas pensijas apmēru, ja pēc atvaļināšanas militārpersona atgriežas dienestā – ņemt vērā papildu nodienēto laiku.
Grozījumos ir paredzēts, ka par katru no jauna aprēķināto izdienas stāža gadu piešķirtā izdienas pensija tiktu paaugstināta, pieskaitot tai divus procentus par katru pilnu izdienas stāža gadu no vidējā dienesta atalgojuma. Līdz ar to karavīru sociālās garantijas būs saistītas ar profesionālajā dienestā nodienēto laiku – jo ilgāk karavīrs pilda profesionālo dienestu, jo lielākas sociālās garantijas viņam pienākas.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sniegtie dati liecina, ka vidēji gadā no profesionālā dienesta tiek atvaļināti 294 karavīri, kuri atbilst statusam "rezerves karavīrs" un uzņemti rezerves uzskaitē. Izdienas pensija piešķirta 97 gadījumos – vidēji katram trešajam no dienesta atvaļinātajam, pensijas vidējais apmērs ir 380 eiro.
Izdienas pensijas – katras nozares ziņā
Grozot kārtējo izdienas pensiju likumu vai rosinot šādu privilēģiju noteikt jaunām profesiju grupām, vienmēr ir jautājumi par atšķirīgām tiesībām nereti radniecīgās profesijās.
Piemēram, karavīru izdienas pensiju rosināto grozījumu sakarā: ja izdienas pensijas būtība ir tā, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, cilvēks vairs nespēj pildīt dienesta pienākumus un tāpēc viņam tiek nodrošinātas tiesības saņemt izdienas pensiju, kādēļ viņam ir no jauna jāatgriežas dienestā?
Kā skaidroja A. Jaško, izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumi karavīriem ir atšķirīgi. Jo karavīriem tiesības uz izdienas pensijām ir nevis tāpēc, ka viņi vairs nespēj pildīt militāro dienestu, bet izdienas pensijas mērķis ir karavīru integrācija civilajā dzīvē. Tas nozīmē, ka darbaspējīgs karavīrs, kurš ir nodienējis zināmu laiku, ir tiesīgs saņemt izdienas pensiju. Atvaļināšanās iemesli no šī dienesta viņam var būt atšķirīgi – gan tas, ka ar viņu netiek pagarināts līgums, gan tas, ka viņš pats nepagarina līgumu.
"Atgriešanās dienestā netiek prognozēts kā masveidīgs process. Atgriezīsies tie, kuri paši vēlēsies un kuru vēlmes sakritīs ar NBS interesēm. Tas nozīmē: atgriezties dienestā varēs tikai profesionāli karavīri, speciālisti, kuri būs nepieciešami bruņotajiem spēkiem. Tātad šī norma attieksies uz diezgan šauru karavīru loku," klāstīja AM amatpersona.
Savukārt par deputāta Andra Bērziņa izteiktajām bažām, ka citos izdienas pensiju likumos nav paredzētas šādas atkāpes – izdienas pensijas pārrēķina iespējas, kas varētu radīt arī citu profesiju izdienas pensiju saņēmējiem jautājumus par pārrēķināšanas iespējām un varbūt pat iespējamās tiesvedības, komisijas vadītāja Aija Barča uzsvēra atšķirību: militārā joma ir īpaša.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments Dace Trušinska informēja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izdienas pensijas tikai administrē, izņemot Aizsardzības ministrijas, valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas. Savukārt likumus izstrādā katra nozares ministrija.
A. Barča informēja, ka Sociālo un darba lietu komisija jau pēc iepriekšējām diskusijām par izdienas pensijām vērsās pie valdības vadītāja par izdienas pensiju koncepcijas aktualizēšanu un izskatīšanu Ministru kabinetā. Valdībā koncepciju savulaik izskatīja, bet neatbalstīja. Komisija ir saņēmusi Ministru kabineta atbildi par izdienas pensijām, kurā norādīts: katra ministrija arī turpmāk atbildēs par savu jomu.
2013. gadā Labklājības ministrija sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un institūcijām izstrādāja Koncepciju par izdienas pensiju piešķiršanu, kas paredzēja pilnveidot izdienas pensiju sistēmu, pārskatot pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kritērijus. Ministru kabinets 2016. gada 31. maija sēdē atbalstītajā atbildē Saeimas komisijai paskaidro, ka lielākā daļa ministriju un iestāžu (Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Augstākā Tiesa, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūra) uzskata, ka nebūtu nepieciešama Koncepcijas aktualizēšana, jo atsevišķas identificētās problēmas ir iespējams risināt jau šobrīd. Turklāt, ņemot vērā katras iestādes specifiku, katrai iestādei ir iespēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kuras tās uzskata par nepieciešamām, tās saskaņojot ar Labklājības ministriju.
Valdība deputātus informē, ka budžeta izstrādes gaitā katrai nozarei atbilstoši demogrāfiskajām izmaiņām nākotnē un vispārējā pensionēšanās vecuma pieaugumam būtu jāvērtē tiesību uz izdienas pensijām piešķiršanas un izmaksas kritēriji, t.sk. izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un izdienas stāžs.
