SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
Aiga Nulle
LV portāls
19. oktobrī, 2022
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Tieslietas
7
7

Ekonomisko lietu tiesas kompetenci plāno pakāpeniski paplašināt

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Līdz ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) dibināšanu ir izveidojusies spēcīga un mūsdienīga pirmās instances tiesa, kā arī attaisnojusies sākotnējā pieeja pakāpeniski noteikt jaunās tiesas kompetenci un piekritīgo lietu kategorijas, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska, tāds ir Tieslietu ministrijas vērtējums par ELT pēc pirmā tās darbības gada.

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar ko noteica piekritīgās lietu kategorijas, kuru izskatīšana ir ELT kompetencē.

Arī Ārvalstu investoru padome (FICIL) ir norādījusi, ka no uzņēmējiem ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes saistībā ar ELT izveidi un tās darbību, turklāt ārvalstu investori un arī uzņēmēji kopumā ar šo tiesu saista lielas cerības, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā un 11. oktobrī valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par ELT darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību.

Kā uzsver ārvalstu investori, būtiski ir tas, ka ELT ir pirmās instances tiesa. Ļoti svarīgi, lai vienotā izpratne un pieeja turpinātos tālāk visos tiesu līmeņos. FICIL pozitīvi vērtē ELT izveidi un darbības uzsākšanu. Tieslietu ministrijas šīgada aprīlī organizētajās ekspertu diskusijās tika uzsvērts, ka ir bijušas situācijas, ka procesā zaudējusī puse nepārsūdz ELT nolēmumu, jo tas ir pamatots un saprotams. Tieslietu ministrijas organizētajās ekspertu diskusijās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji novērtēja ELT darbu, to raksturojot kā efektīvu un profesionālu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka var tikt īstenoti nākamie soļi ELT kompetences paplašināšanai. Tiesas attīstībai ir izstrādāts rīcības plāns. Prognozējams, ka, sākot ar 2023. gada 1. jūliju, ELT izskatītu arī civillietas par kapitāla daļas piederību un lietas par valdes vai padomes locekļu, dibinātāju, dalībnieku, prokūristu vai revidentu atbildību.

Savukārt tālākās attīstības plānā tiks vērtēta iespēja, vai vidējā termiņā (3–5 gados) ELT būtu nododama šādu civillietu kategoriju izskatīšana:

  • intelektuālā īpašuma lietas;
  • liela apmēra prasības komercdarbībai svarīgos jautājumos;
  • prasības, kas izriet no dažāda veida finanšu instrumentiem.

Iespējams, nākotnē ELT varētu izskatīt arī šādu krimināllietu kategorijas:

  • lietas par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulāciju finanšu tirgos;
  • lietas par neatļautu finanšu instrumentu izlaišanu;
  • lietas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu;
  • lietas par ieķīlātas lietas prettiesisku atsavināšanu, bojāšanu un iznīcināšanu;
  • lietas par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
  • lietas par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.

LV portāla infografika.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI