Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa

Par jaunās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu, kurš pildīs šos pienākumus uz laiku, līdz tiesas priekšsēdētājs tiks iecelts likumā “Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā.

Lielākie izaicinājumi, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Miķeļa Zumberga skatījumā ir jauno tiesnešu nelielā pieredze krimināltiesībās un komunikācijā ar sabiedrību un medijiem, jo sagaidāms, ka par jaunās tiesas darbu tiks izrādīta liela interese. Problēmas varētu sagādāt arī nenokomplektētais darbinieku kolektīvs, jo amatu konkursi vēl turpinās, tāpat būs jāmeklē papildu telpas.

Deviņi tiesneši

Februāra sākumā noslēdzās Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlase, kurā tika izraudzīti 10 kandidāti no 95, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Apstiprināšanai Saeimā tika virzīti deviņi kandidāti, jo viens no tiem personisku iemeslu dēļ savu virzīšanu lūdza atlikt.

Atlasīti tiesneša amata kandidāti Ekonomisko lietu tiesai

18. februārī Saeima amatā iecēla visus deviņus izraudzītos Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātus. Par tiesnešiem no 8. marta iecelti: Katarīna Sniedze, Kaspars Vecozols, Miķelis Zumbergs, Oksana Pulle-Čižova, Vija Kalniņa, Dagnija Muceniece, Ļubova Kovaļa, Aivars Latkovskis un Ieva Jankovska.

Sakarā ar plašsaziņas līdzekļos minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, kurus O. Pulle-Čižova varētu būt pieļāvusi pirms stāšanās tiesneses amatā, strādājot par maksātnespējas administratori, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs pēc dokumentu saņemšanas no kompetentajām iestādēm par izskanējušajām ziņām vērsīsies Tiesnešu ētikas komisijā, lai tā sniegtu savu atzinumu uz šo dokumentu pamata. Savukārt O. Pulle-Čižova lūdza Valsts prezidentu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu līdz Tiesnešu ētikas komisijas lēmumam šajā jautājumā.

Arī Ekonomisko lietu tiesas tiesnese Katarīna Sniedze, kas iepriekš bija maksātnespējas administratore, lūdza Valsts prezidentu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu līdz Administratīvās tiesas nolēmumam jautājumā par administratora amata darbības apturēšanu vai Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumam par amata darbības izbeigšanu, ko tiesnese lūgs pieņemt, ja tiesas nolēmums būs nelabvēlīgs, 29. martā informēja aģentūra “Leta”.

Līdz ar to 29. martā tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) Valsts prezidentam Egilam Levitam deva septiņi Ekonomisko lietu tiesas tiesneši.

Apmācības un mentori

Martā Latvijas Tiesnešu mācību centrā notika jauno Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu apmācības, lai papildinātu zināšanas un pilnveidotu prasmes, kas augsti kvalificētus juristus veido par profesionāliem ekonomisko lietu tiesnešiem.

Lai sniegtu profesionālu atbalstu jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, kuriem nevienam nav tiesneša darba pieredzes, tiesu sistēma izveidoja mentoru kustību. Katram jaunās tiesas tiesnesim būs savs mentors jeb “darba treneris” no citas tiesas, kas palīdzēs apgūt tiesneša darba profesionālās prasmes.

Atbalstu jaunās tiesas darba uzsākšanai sniegs arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir otrā instance, kurā tiks pārsūdzēti Ekonomisko lietu tiesas nolēmumi.

Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar ko ir noteiktas piekritīgās lietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē.

Stājusies spēkā tiesiskā bāze Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai

Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata:

prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Grozījumi paredz: ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, tad lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa.

Izskatīs naudas atmazgāšanas un koruptīvās lietas

Savukārt ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā noteiktas specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas – koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā –, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi.

Kriminālprocesa likuma 442. pants papildināts, norādot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma:

73.¹ panta otrajā daļā (“Par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā”);
79.² panta otrajā daļā (“Par terorisma finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā”);
195. pantā (“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”);
198. panta (“Neatļauta labumu pieņemšana”) otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā;
199. panta (“Komerciālā uzpirkšana”) otrajā daļā;
320. panta (“Kukuļņemšana”) trešajā vai ceturtajā daļā;
321. panta (“Kukuļa piesavināšanās”) otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā;
322. panta (“Starpniecība kukuļošanā”) otrajā daļā;
323. panta (“Kukuļdošana”) otrajā vai trešajā daļā;
326.¹panta (“Tirgošanās ar ietekmi”) otrajā daļā;
326.² panta (“Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”) otrajā daļā;
326.³ panta (“Prettiesiska labumu došana”) otrajā daļā.

Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietu arī tad, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.

Jāatgādina, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu iezīmēja problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Tajā tika secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst.