NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
1
1

Viena no KNAB prioritātēm – ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana

FOTO: Freepik

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. – 2023. gadam projektā paredzēti arī pasākumi, kas vērsti uz naudas atmazgāšanas novēršanu un apkarošanu. Viena no prioritātēm būs ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana.

īsumā
  • Pretkorupcijas pasākumu plāna 2021.-2023. gadam projekts ir politikas plānošanas dokuments, kas ir secīgs un mērķtiecīgs turpinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015. – 2020. gadam.
  • Šobrīd plāna projektā iekļauti 69 veicamie pasākumi, noteiktas atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi.
  • Lai gan Latvija ir turpinājusi uzlabot tiesisko regulējumu, kas kriminalizē ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, ir nepieciešams šīs tiesību normas piemērot efektīvāk.
  • Viens no būtiskiem soļiem OECD rekomendāciju izpildē – 2021. gada 31. martā darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2023. gadam projekts izstrādāts kā secīgs un mērķtiecīgs turpinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, norādīts plāna kopsavilkumā. Šajā politikas plānošanas dokumentā saglabāts iepriekš definētais korupcijas novēršanas un apkarošanas kurss, proti, mērķi un rīcības virzieni, taču vienlaikus tas ietver jaunu uzdevumu kopumu publiskas personas institūcijām, elastīgi reaģējot un pielāgojoties aktuālajām norisēm un problēmsituācijām sabiedrībā, tiesību normu piemērošanas problemātikai.

Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir izmantota ne tikai KNAB 18 gadu profesionālā darba pieredze un pastāvīga darbības rezultātu analīze korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, bet arī ir ņemtas vērā starptautisko organizāciju un ekspertu  – Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) – izteiktās rekomendācijas, dažādās darba sanāksmēs, aptaujās, pētījumos un pārskatos paustie priekšlikumi par vēlamajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem efektīvākai pretkorupcijas politikas īstenošanai.

Šobrīd plāna projektā iekļauti 69 veicamie pasākumi, noteiktas atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi.

KNAB aicina ikvienu fizisko vai juridisko personu izteikt viedokli un sniegt savus komentārus un priekšlikumus Pretkorupcijas pasākumu plāna projektam līdz 23. aprīlim. To var darīt rakstiski, nosūtot pa pastu uz Citadeles ielu 1, Rīgā, LV-1010, vai e-pasta adresi knab@knab.gov.lv.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Korupcijas novēršana un apkarošana nav iedomājama bez sabiedrības, publiskā un privātā sektora aktīvas iesaistes un sadarbības. Turklāt sabiedrības aktīva līdzdalība ir ne vien KNAB darba efektivitātes garants, bet arī viens no būtiskākajiem stūrakmeņiem efektīvas pretkorupcijas politikas izstrādē. Šobrīd, Pretkorupcijas pasākumu plāna projekta stadijā, ikvienam iedzīvotājam ir iespējas iesaistīties valsts mēroga politikas plānošanas dokumenta izstrādē un veidot korupcijas novēršanas un apkarošanas politiku turpmākajiem gadiem.”

OECD norādes

OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veiktajā Latvijas 3. fāzes novērtējuma ziņojumā, kas apstiprināts 2019. gada 10. oktobrī, kā prioritāte izvirzīta pastiprināta cīņa ar pārrobežu korupciju un ar to saistītajiem noziegumiem: naudas atmazgāšanu, finanšu noziegumiem, arī pārkāpumiem grāmatvedības jomā. Šīs organizācijas izvirzītās rekomendācijas Latviju mudina:

  • uzlabot cīņu ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, tajā skaitā, stiprinot KNAB darbības neatkarību;
  • stiprināt un organizēt pasākumus, kas vērsti uz naudas atmazgāšanas novēršanu un apkarošanu;
  • uzlabot tiesisko regulējumu tādos jautājumos kā ārvalstu amatpersonas kukuļošanas noziedzīgs nodarījums, personas izdošana, juridisko personu atbildība un zvērinātu revidentu pienākums ziņot par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem;
  • ieviest visaptverošu aizsardzību personām, kuras ziņo par likumpārkāpumiem gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē.

Jānodrošina tiesību normu efektīva piemērošana

Plānošanas periodā no 2021.-2023. gadam ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana būs viena no KNAB prioritātēm, teikts plāna projektā.  Lai gan 3. fāzes ziņojumā secināts: Latvija līdz šim ir turpinājusi uzlabot tiesisko regulējumu, kas kriminalizē ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, taču ir nepieciešams nodrošināt šo tiesību normu efektīvu piemērošanu. Lai sasniegtu labākus rezultātus cīņā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, tiek rekomendēts veikt virkni pasākumu, tostarp:

  • nodrošināt pietiekošus resursus un ekspertīzi atbildīgajām iestādēm, lai tās spētu efektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības personas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju;
  • uzlabot kriminālvajāšanu rezultātus attiecībā uz uzņēmumiem, jo īpaši Latvijas finanšu institūcijām un citām juridiskām personām, kas ir iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās, un ar to saistītā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
  • uzlabot sadarbību starp KNAB, Valsts policiju (VP) un prokuroriem un ieviest stratēģisku pieeju ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā;
  • stiprināt spējas atklāt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumus;
  • nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) efektīvu darbību, tādējādi veicinot ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un atklāšanu.

Kopumā OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa Latvijai sniegusi 44 rekomendācijas, paredzot praktiskus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.

Stiprinās spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju

2020. gada 28. aprīlī valdība pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumu, tajā izteiktajām rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu” un attiecīgi “Pasākumu un uzdevumu plānu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3. fāzes rekomendāciju izpildei”.

LV portāls jau rakstīja par Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo iestāžu izstrādāto pasākumu un uzdevumu plānu, lai izpildītu rekomendācijas, kas izteiktas OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veiktajā Latvijas 3. fāzes novērtējumā.

Valdības apstiprinātajā pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi nodrošina Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija, KNAB, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un tiesas, FKTK, Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests un citas institūcijas. Atbildīgajām institūcijām līdzdarbojoties kopīgā darba plāna uzdevumu izpildē, paredzēts stiprināt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi), kā arī stiprināt tiesiskumu, veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi.

Par visām 3. fāzes rekomendācijām Latvijai ir jāsniedz rakstisks ziņojums līdz 2021. gada oktobrim. Ar OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu var iepazīties šeit.

Būtisks solis - Ekonomisko lietu tiesa

Viens no būtiskiem soļiem minēto OECD rekomendāciju izpildē – 2021. gada 31. martā darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa, norādīts Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Minētā institūcija izskatīs lietas par sarežģītiem ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Savukārt ģenerālprokuratūrai turpmāk būs jānodrošina prioritāru, savlaicīgu un aktīvu izmeklēšanas uzraudzību un kriminālvajāšanu naudas atmazgāšanas lietās.

KNAB pretkorupcijas pasākumu plānā netiek saglabāts rīcības virziens, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas veicināšanu, jo 2020. gada 29. septembrī valdībā pieņemts “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”, kas ietver plašu, uz starpinstitucionālo sadarbību vērstu uzdevumu kopumu attiecīgajā jomā.

Ar pilnu Pretkorupcijas pasākumu plāna projektu, tajā iekļautajiem pasākumiem un uzdevumiem var iepazīties šeit.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU