No uzdotā jautājuma nav saprotams, kādu garāžu vēlaties nopirkt. 

Ir vairāki garāžu veidi: 

1. individuālā garāža, kas reģistrēta kā nekustamais īpašums un ierakstīta zemesgrāmatā; 
2. garāža kooperatīvā, kas nav reģistrēta kā nekustamais īpašums, uz to kādam ir tikai lietošanas tiesības.

Tādējādi atkarībā no garāžas veida jākomunicē ar pārdevēju vai garāžu kooperatīvu. 

Par zemesgrāmatā reģistrētu garāžu pārdevējam ir jālūdz uzrādīt zemesgrāmata, kadastra informācija, kā arī garāžu kooperatīva statuss un lietošanas tiesības. Konkrētas garāžas īpašuma statusu var pārbaudīt vietnē kadastrs.lv, ja zināms kadastra numurs vai adrese. 

Ieteicams pievērst uzmanību zemes statusam. Ja garāža atrodas uz svešas zemes, tad būtu jānoskaidro, vai ar zemes īpašnieku ir noslēgts nomas līgums, kā arī vai nomas līgums tiks pārslēgts uz pircēju. 

Darījums noslēdzams ar pirkuma un pārdevuma līgumu vai lietošanas tiesību līgumu. Ieteicams vērsties pie notāra. Būtiski, ka pirms līguma noslēgšanas par darījumu jāinformē garāžu kooperatīvs, jo pastāv iespēja, ka garāža ir kopīpašuma domājamā daļa. Tādā gadījumā, atsavinot domājamo daļu trešajai personai, ikvienam kopīpašniekam pastāv pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo pirkuma priekšmetu, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja (šajā gadījumā – pārdevēja) vainas dēļ, –izpirkuma tiesības (skat. Civillikuma 1073. pantu). Izpirkuma tiesības ir tiesības iegūt cita atsavinātu nekustamo īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās (Civillikuma 1381. panta pirmā daļa). Izpirkuma tiesības izbeidzas ar noilgumu, ja izpirkuma prasība nav celta gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda (Civillikuma 1400. pants).