Saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu šā gada augustā eirozonas vidējā inflācija bija gandrīz divas reizes zemāka nekā Latvijā un veidoja 2,1%, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums pirmajos astoņos mēnešos eirozonā veidoja 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vēl augstāka inflācija starp eirozonas dalībvalstīm gan augustā, gan gada pirmajos astoņos mēnešos bija tikai Igaunijā, Slovākijā un Horvātijā. Inflāciju eirozonā šogad var raksturot kā stabilu, kura pat nedaudz samazinājusies kopš šā gada sākuma, tādējādi mērķtiecīgi virzoties pie centrālās bankas noteiktā mērķa 2%. Savukārt inflācija Latvijā kopš gada sākuma, pretēji eirozonas tendencēm, palielinājusies, tādējādi būtiski pārsniedzot eirozonas noteikto inflācijas mērķi vidējā termiņā. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā vidēji.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Šā gada augustā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā bija par 7,5% augstākas nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi jeb 2,0 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis pat nedaudz samazinājies, vidēji par 0,3%. Tomēr gada izteiksmē pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija jāvērtē kā ļoti augsta. Vērtējot iekšējo un ārējo faktoru ietekmi, jāsecina, ka pārtika vasaras periodā bija nedaudz lētāka nekā pavasarī, pateicoties sezonāliem faktoriem un vietējo dārzeņu ienākšanai tirgū. Bāzes efektu dēļ pārtikas inflācija rudenī varētu nedaudz piebremzēties, bet vienlaicīgi šā gada dārzeņu un graudaugu ražas daudzumu un kvalitāti var vērtēt kā sliktu, līdz ar to tas arī varētu atstāt paaugstinošu ietekmi uz pārtikas cenām turpmākajos mēnešos. ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas dati liecina, ka neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē būtiski pieaugušas kopš šā gada sākuma, vidēji par 6,7%, ko noteicis gaļas, piena un eļļas produktu cenu pieaugums. Šo produktu cenas pasaulē galvenokārt ietekmē laika apstākļi, kā arī ražas apjoms un kvalitāte no vienas puses, un pieprasījums no otras puses. Pašreiz pārtikas cenu stabilitātei pasaules tirgos nav pamata, līdz ar to ārējo faktoru spiediens uz pārtikas cenām Latvijā saglabāsies.
Nozīmīgu devumu inflācijā noteica arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas šā gada augustā bija par 9,7% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,2 procentpunktus no inflācijas. Tabakas izstrādājumu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums no šā gada janvāra.
Attiecībā uz citām svarīgākajām precēm un pakalpojumiem jāpiemin ar mājokļa apsaimniekošanu saistītās preces un pakalpojumi. Atkritumu savākšanas pakalpojumu cena gada laika palielinājās par 11,0%. Savukārt ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,2%. Tomēr šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas būtiski atšķiras. Tā, elektroenerģija un gāze bija attiecīgi par 9,2% un 11,9% dārgāka, bet siltumenerģija par 4,3% lētāka nekā pirms gada.
