Likumdošanas jaunumi: Saeima nodod komisijām 50 likumprojektus, no tiem trīs jauni likumi. Ko tie paredz?

DARBA KĀRTĪBĀ TRĪS JAUNI LIKUMI

Kapsētu likums – vienots tiesiskais regulējums visām pašvaldībām

4. septembrī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Kapsētu likums”, kura mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu vienotu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Ar likumu paredzēts noteikt pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību un ziņu aktualizēšanas pienākumu Fizisko personu reģistrā par mirušo apbedīšanu vai kremēšanu.

Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas nosaka pienākumus un tiesības saistībā ar mirušo personu apbedīšanu.

Proti, katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos regulē gan kapsētu ierīkošanas, uzturēšanas, paplašināšanas, gan kapavietas piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistītus jautājumus.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Kapsētu likums noteiks:

• pamatprasības kapsētas izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai;
• pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību;
• pamatprasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai;
• kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja kompetenci;
• pamatprasības apbedīšanai un pārapbedīšanai;
• ziņu aktualizēšanas kārtību Fizisko personu reģistrā.

Satversmes tiesa un Senāts varēs lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas publicētajā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu konsolidētajā tulkojumā ir iekļauti visi pašlaik spēkā esošie Konvencijas protokoli, taču Latvija nav pievienojusies:

• Konvencijas 12. protokolam (par vispārēju diskriminācijas aizliegumu);
• Konvencijas 16. protokolam (par Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu sniegšanas kompetenci).

Tādējādi minētie protokoli Latvijai nav saistoši.

4. septembrī Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva jaunu likumprojektu “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, ar kuru tiks pieņemts un apstiprināts Konvencijas 16. protokols.

“Latvijas pievienošanās Konvencijas 16. protokolam radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālo tiesvedību ietvaros, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) par Konvencijas un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju vai piemērošanu, tādējādi veicinot dialogu ar ECT un ļaujot Latvijas augstākajām tiesu institūcijām nodrošināt efektīvāku būtisku cilvēktiesību jautājumu kvalitatīvu izlemšanu,” teikts anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka lūgt konsultatīvo atzinumu ECT par Konvencijas un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju vai piemērošanu varēs Satversmes tiesa un Augstākā tiesa (Senāts).

Klimata likumprojektu aizstāj Ekonomikas ilgtspējas likumprojekts

4. septembrī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, kas nosaka tiesisko regulējumu un sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību.

Jaunais Ekonomiskās ilgtspējas likumprojekts aizstāj sākotnējo Klimata likumprojektu, kuram Saeimā trūka atbalsta un kuru šī gada janvārī atdeva atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām saistībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus.

Vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem laulības šķiršanas lietā pie notāra rosina pielīdzināt tiesas nolēmumam

4. septembrī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Ar minētajiem likumprojektiem paredzēts noteikt, ka, šķirot laulību pie zvērināta notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem jāapliecina notariālā akta formā, kas izpildāms Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā (tiesas sprieduma izpildes kārtībā).

Tāpat plānotās izmaiņas paredz, ka notariālajā aktā par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām būs skaidri jānosaka arī saskarsmes izmantošanas kārtība, laiks un vieta, pienākumi un izdevumu sadale starp pusēm saskarsmes tiesību izmantošanai.

Ja notariālais akts, kas noslēgts Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā, netiks pildīts, tad zvērināts notārs izdos notariālo izpildu aktu, kas tiks nodots piespiedu izpildei tādā kārtībā kā attiecīgs tiesas spriedums.

Vienlaikus, ja jaunajā kārtībā taisītie notariālie akti par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām netiks pildīti, varēs piemērot Civilprocesa likuma 620.¹⁸ pantā un 620.²⁵ pantā paredzētās civilprocesuālās sekas (tiesneša uzliktu naudas sodu līdz 1500 eiro).  

Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” anotācijā, izmaiņu mērķis ir sekmēt vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem noslēgšanu bezstrīdus procesā, piešķirot šai vienošanās saistošu spēku un nodrošinot tās tiešas izpildāmības iespēju bez nepieciešamības vērsties tiesā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr nepilda.

“Līdzšinējā praksē laulības šķiršanai pie notāra pietika ar vispārīgu atrunu (piemēram, “bērns dzīvo kopā ar māti, tēvam ir tiesības uz saskarsmi pēc savstarpējas vienošanās”), kas ļāva pusēm izvairīties no sāpīgāku jautājumu risināšanas. Savukārt jaunais regulējums uzliek par pienākumu vienoties konkrēti, piemēram, paredzot, ka bērns uzturas pie tēva katru otro nedēļas nogali no piektdienas plkst. 18.00 līdz svētdienas plkst. 18.00, turklāt precizējot pārvadāšanas pienākumus, izdevumu segšanas mehānismus un citus aspektus.

Pieredze rāda – šāda detalizācija rada augstu risku, ka vienošanās pie notāra netiks panākta un laulības šķiršana būs iespējama tikai tiesā,” iepriekš norādījuši Dr. iur., asoc. prof., Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Tiesību zinātne” vadītāja Inga Kudeikina un Mg. iur., Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorants, pētnieka p. i. Artūrs Kurbatovs.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Disciplināratbildību varēs piemērot arī valsts sekretāram vai tādas iestādes vadītājam, kuram nav augstākas iestādes

4. septembrī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, kas paredz:

• precizēt regulējumu par valsts civildienesta ierēdņiem piemērota disciplinārsoda darbību;
• noteikt kārtību, kādā Ministru kabineta loceklis izveido disciplinārlietas izmeklēšanas starpinstitūciju komisiju gadījumos, kad iespējamā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas lietas izmeklēšanai un taisnīga lēmuma pieņemšanai nepieciešams nodrošināt vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu;
• noteikt termiņu, cik ilgi Valsts kancelejas tīmekļvietnē ir pieejama informācija par lēmumu, ar kuru konstatēta valsts civildienesta ierēdņa vaina tiesību aktiem neatbilstošā rīcībā ar finanšu līdzekļiem.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Valsts kontrole jau 2023. gada 15. augusta lietderības revīzijas “Valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšana” ziņojumā ietvēra ieteikumu Valsts kancelejai izstrādāt regulējumu neatkarīgai disciplināratbildības izvērtēšanai gadījumos, kad objektīva un vispusīga disciplinārlietas izmeklēšana iestādē vai resora ietvaros nav iespējama.

“Pašlaik nav regulējuma un skaidru algoritmu, lai vērtētu atbildību situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādē nav iespējama, proti, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tajā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai virkne šādas iestādes nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Šādos gadījumos nepieciešami ad hoc risinājumi, disciplināratbildības izvērtēšanu “izceļot” ārpus iestādes un to uzticot neatkarīgai izvērtēšanas komisijai. Neskaidrība par rīcību šādās situācijās un skaidru algoritmu neesamība rada riskus, ka atbildība vispār netiks izvērtēta vai tās izvērtēšana nebūs objektīva,” norādījusi Valsts kontrole.

Paaugstinās sodu apmērus civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā

4. septembrī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kas paredz:

• paaugstināt piemērojamo sodu apmēru maksimālās robežas gaisa kuģu ekspluatācijas jomā, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu, kā arī aviācijas personāla uzraudzības jomā;
• jaunus administratīvos sodus par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem bez attiecīgās tālvadības pilota kvalifikācijas, par aizliegumu tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzības veikšanu, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē un bezpilota gaisa kuģu personālam par atteikšanos no izelpas gaisa pārbaudes vai, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt, medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai medicīniskās pārbaudes apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai;
• noteikt administratīvo sodu par normatīvajos aktos noteikto lidojumu prasību neievērošanu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās, kā arī par šķidrumu izsmidzināšanu, materiālu vai vielu nomešanu, bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atļaujas;
• precizēt iestāžu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā;
• noteikt, ka pieteikumi bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un citi bezpilota gaisa kuģu jomas dokumenti tiek iesniegti, izmantojot Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu.

Likumprojekts paredz, ka, piemēram, par:

• pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, tiks piemērots naudas sods juridiskajām personām līdz 2% no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma (šobrīd tiek piemērots naudas sods no 450–1750 eiro);
• lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez normatīvajos aktos noteiktā aprīkojuma tiks piemērots naudas sods juridiskajām personām līdz 7% no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma (šobrīd tiek piemērots naudas sods no 700–5250 eiro);
• gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu tiks piemērots naudas sods juridiskajām personām līdz 7% no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma (šobrīd tiek piemērots naudas sods no 700–1750 eiro);
• civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai par kvalifikāciju un veselību apliecinošos dokumentos norādīto ierobežojumu neievērošanu tiks piemērots naudas sods no 150–2000 eiro (šobrīd tiek piemērots naudas sods no 150 – 800 eiro), atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā;
• lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kas nav marķēts vai identificējams, tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 150 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 500 eiro (šobrīd fiziskajai personai tiek piemērots naudas sods no 50–150 eiro, bet juridiskajai personai no 150–500 eiro);
• tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzību, atrodoties alkohola ietekmē, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, vai atrodoties citu apreibinošu vielu ietekmē, tiks piemērots naudas sods līdz 700 eiro (šobrīd aizliegums attiecas tikai uz alkohola lietošanu un tiek piemērots naudas sods no 150–700 eiro);
• lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot prasības, kas noteiktas ģeogrāfiskajā zonā, izņemot zemāk minēto gadījumu, tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 2000 eiro (šobrīd par attiecīgo pārkāpumu nav noteiktas sankcijas)
• lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot prasības, kas noteiktas ģeogrāfiskajā zonā, kurā transformēta informācija attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kā arī cita attiecināmā aeronavigācijas informācija, kas publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, vai ģeogrāfiskajā zonā, kas izveidota virs citiem aviācijas objektiem, tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 1000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 5000 eiro (šobrīd par attiecīgo pārkāpumu nav noteiktas sankcijas).

Kā skaidrots anotācijā, soda maksimālais apmērs par noteikto prasību neievērošanu gaisa kuģu ekspluatācijas, aeronavigācijas un aviācijas personāla uzraudzības jomā ir pārāk zems, salīdzinot ar iespējamām sekām, ko pārkāpumi minētajās jomās var radīt lidojumu drošumam un drošībai, tajā skaitā pasažieriem un trešo personu dzīvībai un veselībai.

Saeima 4. septembrī izskatīšanai Juridiskā komisijā nodeva arī likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, kurš paredz, ka turpmāk likumā varēs noteikt lielāku naudas soda veidu, apmēru vai apmēra noteikšanas regulējumu, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.

Pilnveidos partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību

Juridiskajai komisijai nodotais likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” papildus iepriekš minētajam paredz pilnveidot arī partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību, kā arī efektivizēt naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu un izpildi.

Šobrīd Administratīvās atbildības likumā (AAL) ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība Tāpat aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība. Līdzīgs regulējums pastāv arī saistībā ar pārstāvja tiesībām uzņemties pārstāvību.

Likumprojekts paredz liecinieka un cietušā tiesības neliecināt arī pret partneri, kā arī noteikt ierobežojumu arī partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.

Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā (kopīgas saimniecības un tuvu personisko attiecību esība), turpmāk AAL tiešā tekstā būs ietvertas norādes uz partnerības attiecībām. Tādējādi tiks ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību, teikts anotācijā.

Savukārt attiecībā uz naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu un izpildi anotācijā norādīts, ka praksē šobrīd pamatā naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē. Kompetence veikt šādus administratīvā pārkāpuma procesus ir Valsts policijas, Valsts robežsardzes un pašvaldības policijas amatpersonām:

“Ja kāda amatpersona no minētajām iestādēm aptur transportlīdzekli, tā var saskarties ar situāciju, ka, piemēram, ar attiecīgo ārvalstī reģistrēto transportlīdzekli ir izdarīti vairāki pārkāpumi un lēmumus par naudas soda piemērošanu ir pieņēmušas dažādu iestāžu amatpersonas. Līdz ar to tai nav tiesisku iespēju pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu šādā citā administratīvā pārkāpuma procesā.”

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt AAL:

• 265. panta ceturto daļu (Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpilda nekavējoties) ar šādu teikumu: “To izpilda iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi šo lēmumu, vai cita šā likuma 115. panta pirmajā daļā minēta iestāde.”
• 265. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja kompetenta amatpersona vai iestāde objektīvu apstākļu dēļ nevar pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, to var pieņemt cita šā likuma 115. panta pirmajā daļā minēta iestāde. Ja šādu lēmumu pieņem soda izpildes ietvaros, sūdzību izskata tās iestādes vadītājs, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi.

Publisko iepirkumu reforma

4. septembrī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kura mērķis ir attīstīt un pilnveidot publisko iepirkumu sistēmu.

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai 2025. gada 26. martā finanšu ministra vadībā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt publiskā iepirkuma efektivitātes iespējas, panākot budžeta izdevumu efektīvāku izlietojumu, kā arī iespējas publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai.

Darba grupa publisko iepirkumu reformas īstenošanai vienojās:

• iepirkuma procedūru regulējumu attiecina tikai no Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, kas šobrīd preču un pakalpojumu iepirkumos ir 143 000 eiro un būvdarbu iepirkumos 5 538 000 eiro;
• notiek pāreja no ex ante uz ex post iepirkumu kontroli un datu verifikāciju, paredzot, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pārrauga noteikto iepirkumu veiktspējas rādītāju (jeb KPI) izpildi, kopējos sistēmas rādītājus un datus, ģenerē references cenas noteiktās jomās;
• lai nodrošinātu iepirkumu datu pieejamību, tiek noteikts pienākums par iepirkumiem zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem un/vai faktiskiem izdevumiem (attiecas uz visiem iepirkumu veicējiem – pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem);
• tiek noteikti un uzraudzīti iepirkumu efektivitātes veiktspējas rādītāji (jeb KPI) iepirkumu veicējiem;
• apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana IUB iespējama tikai iepirkumiem no ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām;
• tiek pārskatīti kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi, lai veicinātu konkurenci, t.sk. paredzot, ka netiek izslēgti “A” klases nodokļu maksātāji, piegādātājiem ir iespēja nokārtot neizpildītās saistības nodokļu jomā un tiek samazināts pārbaudāmo personu loks (nepārbauda piegādātāju patiesos labuma guvējus, izšķirošās ietekmes subjektus);
• tiek veiktas iepirkumu sistēmas institucionālās arhitektūras izmaiņas, kur IUB ir kā centrālā publisko iepirkumu vadības iestāde un digitālās infrastruktūras nodrošinātājs, savukārt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) – tikai Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas iepirkumu kompetences centrs;
• attiecīgi IUB vienoti uztur un attīsta Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu;
• tiek nodrošināta iepirkumu centralizācija atbilstošā līmenī: 1) nosakot pienākumu pašvaldību līmenī centralizēti vadīt iepirkumu sistēmu (pašvaldības pašas lemj kā); 2) paplašinātas centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas, pamatojoties uz datiem par to iepirkumu apjomiem (šobrīd – elektrība, degviela, biroja mēbeles; papildus apsverami – apdrošināšana, autotransports, mobilie sakari). Papildus paredzēts izvērtēt iespēju noteikt maksu par iepirkumu pakalpojumu, ko sniedz kapitālsabiedrība;
• notiek fokusēšanās uz publisko iepirkumu pamatmērķiem (atklātība, pārredzamība, brīva konkurence, izmaksu efektivitāte), uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un ievērojot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Tādējādi paredzams regulējuma principu līmenī noteikt ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, kā arī Ministru kabineta tiesības noteikt kompetences centrus, lai īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju noteiktās jomās.

Kā norādīts anotācijā, likumprojektā attiecīgi ir ietverti tādi grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas nepieciešami, lai publisko iepirkumu sistēmas reformas ietvaros īstenotu augstāk aprakstītās izmaiņas.

Ekonomisko lietu tiesas kompetenci rosina paplašināt civillietās, bet sašaurināt –krimināllietās

4. septembrī Saeima izskatīšanai Juridiskā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kura mērķis ir  paplašināt Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci civillietās, un likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura mērķis ir sašaurināt ELT kompetenci krimināllietās.

Kā skaidrots likumprojektu anotācijās, šobrīd vairums ELT saņemto lietu ir kriminālprocesi, kas veido slodzi, kura ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto: “Attiecīgi tiek nepietiekami izmantotas tiesnešu kā kvalificētu un pieredzējušu komerctiesību speciālistu zināšanas. Vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, ELT kompetence būtu attīstāma komerctiesību un civiltiesību jautājumos.”

KNAB ieviesīs risku analīzes informācijas sistēmu

4. septembrī Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kas paredz:

• stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, efektivizējot KNAB analītiskās spējas (plānots, ka KNAB uzkrās un analizēs informāciju no valsts reģistriem, lai pamanītu noziedzīgi vai korupcijas ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes);
• nostiprināt KNAB likumā Biroja risku analīzes informācijas sistēmu (BRAIS) un tās programmnodrošinājumu kā valsts informācijas sistēmu (BRAIS paredzēts reģistrēt kā valsts informācijas sistēmu valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) – tas nodrošinās būtisku atbalstu KNAB likumā noteikto funkciju veikšanā, kā arī ātrākā un efektīvākā administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā);
• stiprināt resoriskās pārbaudes institūtu, paredzot resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumus (plānots papildināt KNAB likumu ar 10.² pantu “Resoriskās pārbaudes nosacījumi”, kurā tiks noteikts mērķis, KNAB amatpersonas tiesības un termiņi);
• personām, kuras pretendē uz dienestu KNAB, noteikt samērīgus ierobežojumus saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu (plānots, ka uz KNAB priekšnieka un amatpersonas amatu varēs pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas – vai kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata);
• deleģēt Ministru kabinetam noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu (šobrīd ārējā normatīvajā aktā nav noteikts dienesta apliecības un žetona paraugs).

Atvieglos vienošanās ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju noslēgšanas kārtību

4. septembrī Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kura mērķis ir atvieglot vienošanās ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrāciju noslēgšanas kārtību, kā arī veikt citus nepieciešamos precizējumus UGF likumā, lai UGF administrācijas darbību padarītu efektīvāku.

Piemēram, lai precīzāk spētu izvērtēt katra parādnieka individuālo situāciju un nodrošināt efektīvāku uzraudzību, likumprojekts paredz UGF administrācijai piešķirt tiesības saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem ne tikai par parādsaistību faktu, bet arī kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Kā skaidrots anotācijā, UGF administrācija jau šobrīd saņem informāciju no kredītinformācijas birojiem par parādnieka parādsaistībām, taču sniegtajās ziņās ietilpst tikai informācija par parādsaistības fakta esamību: “Proti, nav iespējams konstatēt, vai saistība ir par komunālajiem pakalpojumiem, “ātro” kredītu vai ko citu. Tas apgrūtina datu analīzi un uzraudzību.”

Savukārt, lai atvieglotu vienošanās ar UGF administrāciju noslēgšanas kārtību, likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja UGF administrācija pēc iesniedzēja vai parādnieka iesnieguma par vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību izvērtēšanas piekritīs vienoties, UGF administrācija nosūtīs par to apstiprinājumu. Vienlaikus, ja iesniedzējs vai parādnieks vienošanos par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību nepildīs, UGF administrācija nosūtīs vēstuli zvērinātam tiesu izpildītājam par lēmuma nodošanu piespiedu izpildei.

“Spēkā esošā kārtība paredz, ka iesniedzējam vai parādniekam ir jāvēršas UGF administrācijā ar atbilstošu iesniegumu. Ja UGF administrācija piekrīt slēgt ar iesniedzēju vai parādnieku vienošanos, viņam pa pastu tiek nosūtīti divi neparakstīti vienošanās projekta eksemplāri. Pēc tam iesniedzējs vai parādnieks abus vienošanās projekta eksemplārus paraksta un nosūta UGF administrācijai. Visbeidzot UGF administrācija paraksta abus vienošanās projekta eksemplārus un viens no abpusēji parakstītajiem vienošanās projektiem tiek nosūtīts atpakaļ iesniedzējam vai parādniekam. Ja vienošanās netiek pildīta, UGF administrācija nosūta vienošanās uzteikumu,” skaidrots anotācijā.

Apjomīgi grozījumi Darba likumā

4. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.

Kā norādīts anotācijā, LBAS un LDDK ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem jautājumiem un to iespējamo risinājumu. tādējādi likumprojektā ir ietverti tādi risinājumi, kas būtu uzskatāmi par saprātīgu kompromisu un nodrošinātu samērīgu darba devēju un darbinieku interešu aizsardzību.

Dažas no izmaiņām, kādas paredzētas likumprojektā:

darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu (koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes);

gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nebūs noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei būs tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to būs jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš;

ja dīkstāve ilgs vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiks paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgs vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no likumā noteiktā apmēra. Sociālajiem partneriem tiks dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevarēs būt mazāks par 50% no Darba likumā noteiktā apmēra;

Darba likumā nepārprotami tiks norādīts uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks par divām nedēļām pēc darba algas izmaksai noteiktā laika;

tiek samazināts uzteikuma termiņš no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

Ar visiem 50 likumprojektiem, kas nodoti komisijām var iepazīties 2025. gada 4. septembra
Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.