Ar Protokolu Konvencijas sistēmā radīta iespēja Konvencijas un Protokola dalībvalstu augstākā līmeņa tiesām, kuras nosaka pati valsts, lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai (Tiesa) konsultatīvo atzinumu par Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu, kam varētu būt nozīme pamatlietas iztiesāšanai, tādējādi veicinot dialogu ar Tiesu un pilnveidojot cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Tiesas konsultatīvā atzinuma sniegšanas ietvaros izdarītie secinājumi nav valstij juridiski saistoši, tomēr tie dod ieskatu un vadlīnijas Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijai un piemērošanai strīdīgos un iepriekš neatrisinātos jautājumos, kā arī ļauj prognozēt līdzīgu gadījumu risināšanu jau iespējama strīda gadījumā.
Protokols parakstīšanai atvērts 2013. gada 2. oktobrī, un tas stājās spēkā 2018. gada 1. augustā, kad tam bija pievienojušās 10 Konvencijas dalībvalstis. Šobrīd Protokolu ir ratificējušas 24 Konvencijas dalībvalstis: Albānija, Andora, Armēnija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Francija, Grieķija, Gruzija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Moldova, Monako, Nīderlande, Rumānija, Sanmarīno, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija. Protokolu parakstījušas vēl piecas Konvencijas dalībvalstis: Itālija, Norvēģija, Spānija, Turcija un šodien arī Latvija.
Pēc Protokola parakstīšanas, lai tas Protokola 8. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā stātos spēkā attiecībā uz Latviju, tas ir jāratificē. Lēmums par Protokola ratificēšanu, kā arī Latvijas nacionālo augstākā līmeņa tiesu, kurām būs tiesības vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt konsultatīvo atzinumu, izvēle ir Saeimas kompetencē.
