Ekonomisko lietu tiesai virzība uz plašāku kompetenci

Augstais ELT novērtējums liek raudzīties uz tiesas kompetences paplašināšanu, Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēdē 21. martā uzsvēra Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Kristīne Miļevska. Tālākās attīstības plānā tiks vērtēta iespēja, vai vidējā termiņā (3–5 gados) ELT būtu nododama atsevišķu civillietu un krimināllietu kategoriju izskatīšana.

• Ekonomisko lietu tiesas kompetenci plāno pakāpeniski paplašināt

Ar ELT izveidi ministrija saskata iespēju tālāk attīstīt specializāciju un kompleksi risināt ar uzņēmējdarbības vides izaugsmi saistītus jautājumus, tai skaitā cīnīties ar amatpersonu korupciju, naudas atmazgāšanu, lai veicinātu cīņu pret ēnu ekonomiku. Tiesa, lai paplašinātu ELT darbības tvērumu, ir nepieciešami papildu tiesneši un plašākas darba telpas.

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs akcentēja, ka, plānojot tiesas attīstību, virzībai ir jābūt vērstai uz kompetences paplašināšanu. “ELT sevi ir attaisnojusi. Par to liecina pērn ELT pārsūdzēto nolēmumu rezultāti – 72,1% ir atstāti negrozīti. Savukārt apmēram puse vispārējo jurisdikciju rajona (pilsētas) tiesu pārsūdzēto nolēmumu ir atstāti negrozīti. Šis ir viens no rādītājiem tiesu darba kvalitātei.”

Naudas atmazgāšanas procesi kļuvuši sarežģītāki

2022. gadā ELT kopumā saņēma 434, bet izskatīja 366 lietas.

Vidējais izskatīšanas termiņš 2022. gadā izskatītajos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu bijis 4,1 mēnesis, krimināllietās – 3,8 mēneši, civillietās – 5,5 mēneši (skaitot no prasības pieteikuma saņemšanas).

Augstākās instances tiesas 2022. gadā izskatījušas 165 sūdzības par ELT nolēmumiem. No tiem 119 atstāti negrozīti, četros gadījumos atteikts izskatīt sūdzību, 29 gadījumos taisīti pretēji nolēmumi, astoņi nolēmumi daļēji atcelti, četri tika grozīti, viena lieta izbeigta apelācijas instancē, liecina informācija ELT tīmekļvietnē.

ELT priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs deputātiem norādīja, ka tiesas kapacitāte ir optimāla. Saistībā ar pilnu štatu – desmit tiesnešiem – šogad varētu tikt izskatītas aptuveni 450 lietas. “Ja pirmajā darbības gadā naudas noziedzīgo izcelsmi bija viegli pierādīt, procesi bija samērā vienkārši, tad šobrīd lietas ir kļuvušas sarežģītākas – trasta līgumi, dažādi finanšu produkti. Ir vajadzīga liela kompetence un iedziļināšanās,” apliecināja M. Zumbergs.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns uzsvēra, ka atsevišķas krimināllietas ELT tiek izskatītas ļoti lēni, vairāk nekā pusotru gadu. M. Zumbergs argumentēja, ka iemesli, kāpēc procesi par noziedzīgi iegūtu mantu dažkārt ieilgst, ir nepieciešamība sūtīt paziņojumus uz ārvalstīm čaulas vai ofšoru kompāniju īpašniekiem. Otrs iemesls – lietas dalībnieki paši vēlas ilgāku laiku, lai sagatavotu pierādījumus un lai atspēkotu izmeklēšanā izvirzītās aizdomas. Lai nodrošinātu taisnīgu procesu, šāda iespēja arī tiek dota. Tas nenotiek desmit dienās, tam ir nepieciešami mēneši.

ELT strādā desmit tiesneši

Jāatgādina, ka ELT izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, vienlaikus veicinot investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā.

Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāka 2021. gada 31. martā, tajā šobrīd strādā desmit tiesneši un 25 tiesu darbinieki. ELT kompetence ir Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteikto lietu izskatīšana.

Kā risināmu problēmu M. Zumbergs akcentēja pašreizējos darba apstākļus daļai darbinieku, kas ir nepiemēroti, jo nākas strādāt lielā šaurībā, piemēram, trīs cilvēki strādā desmit kvadrātmetru telpā. Ilgtermiņā vajadzētu stiprināt arī tiesneša palīga statusu, reizē ar konkurētspējīgu atalgojumu nosakot lielākus pienākumus.

Pirmā darbības gada rezultāti

Tieslietu ministrijas sagatavotajā un 2021. gada rudenī valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par ELT darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību norādīts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kas veido lielāko daļu no ELT noslodzes, 110 gadījumos manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, savukārt 41 gadījumā tiesa procesu izbeigusi. Kopējā konfiscētās mantas vērtība lietās, kurās ELT nolēmums ir stājies spēkā, pārsniedz 32,6 miljonus eiro. 

Mantiski novērtējamā prasību summa izskatītajās civillietās kopumā pārsniedz 3,8 miljonus eiro, kas, vērtējot kopsakarā ar lietu izskatīšanas ātrumu, ir labs rādītājs, norādīts ziņojumā.

LV portāla infografika.