FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
2025. gada 11. septembrī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodevusi vienu likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz no 2030. gada Latvijā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.
Likumprojektu iesniedza pieci Saeimas deputāti: Andris Šuvajevs, Jānis Patmalnieks, Andris Kulbergs, Leila Rasima un Ramona Petraviča.
LV portāls atgādina, ka iniciatīvu par dējējvistu sprostu aizliegumu Latvijā virzīja dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”. Biedrība norādījusi, ka sprostu sistēmas vistu olu ražošanā sagādā dzīvniekiem smagas un nevajadzīgas ciešanas, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma, un ka zinātniskie pētījumi apliecina – vistu turēšana sprostos nenodrošina šo dzīvnieku fizioloģiskās un uzvedības vajadzības.
Pēc biedrības aicinājuma tiešsaistē petīciju “Brīvību vistām” parakstījuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. Savukārt 30. augustā Rīgas centrā norisinājās šī gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija “Gājiens par dzīvniekiem 2025: brīvību vistām”, kurā vairāki simti gājiena dalībnieku kopīgi iestājās par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicināja likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, rosinātās izmaiņas ir atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu vistu turēšanas veidu jau sen ir pauduši dzīvnieku labturības eksperti.
Atbilstoši anotācijā norādītajai informācijai ekspertu iebildumi pret dējējvistu turēšanu sprostos galvenokārt ir balstīti uz to, ka šī turēšanas sistēma neļauj vistām izpaust visu vai kaut minimālu dabisko uzvedības spektru, piemēram, kašņāšanos, pēršanos, sēdēšanu uz augstām laktām, pārvietošanos vai lidošanu:
“Vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas lielāko dienas daļu pavada kustībā un barības meklēšanā, tāpēc sprostu sistēmas pēc savas būtības nevar apmierināt šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības. Kopš 2012. gada ieviestie t. s. “modernizētie sprosti” šajā ziņā nav pietiekami:
Likumprojekts papildina Dzīvnieku aizsardzības likumu ar 13.2 pantu, kas paredz, ka dējējvistu turēšana sprostos, tajā skaitā kombinētajās sistēmās, būs aizliegta. Savukārt dējējvistu labturības prasības un dējējvistu turēšanas uzņēmumu (komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu) reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz, ka:
Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”.
Likumprojekta iesniedzēji cer, ka minētie grozījumi attiecībā uz dējējvistām iedzīvinās jau šobrīd spēkā esošo likuma 5. panta otro daļu.
|
Dzīvnieku aizsardzības likums 5. panta otrā daļa (2) Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:
1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai; 2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku; 3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus; 4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos; 5) nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi; 6) nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas; 7) ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, – pietiekamu turēšanas platību; 8) nekavējoties pēc šā likuma 9. pantā minēto iestāžu amatpersonu pieprasījuma atbilstoši to kompetencei uzrādīt dzīvnieku, tā turēšanas vietu, kā arī dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību un citus dokumentus, kas saistīti ar dzīvnieku; 9) nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. |
“Kombinētās sistēmas jeb “kombi” sistēmas ir dējējvistu turēšanas iekārtas, kuras var izmantot gan kā sprostu sistēmas, gan kā bezsprostu sistēmas. Atverot kombinēto sistēmu sprostu durtiņas, dzīvnieku turētājs var ļaut dējējvistām brīvi pārvietoties pa vairākām platformām, savukārt, aizverot durtiņas, šīs ražošanas sistēmas darbojas kā modernizētie sprosti, ierobežojot vistu brīvas pārvietošanās iespējas,” norādīts anotācijā.
Vienlaikus paskaidrots, ka piedāvātās izmaiņas neattieksies uz nestandarta īslaicīgām situācijām, proti, dējējvistas būs atļauts turēt sprostos, piemēram, lai pārvadātu vai izolētu medicīnisku iemeslu dēļ. Izmaiņas attieksies uz tradicionālo vistu olu ražošanas procesu uzņēmumos.
Likumprojekta iesniedzēji atzīst, ka līdzīgus iebildumus, iespējams, varētu izteikt arī par citu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos, taču atšķirībā no tiem dējējvistām jau tagad ir izstrādātas un praksē ieviestas standartizētas un rentablas alternatīvas turēšanas sistēmas, kas labāk atbilst iepriekš aprakstītajām vistu etoloģiskajām vajadzībām.
“Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā jau šobrīd norit plaša dējējvistu turēšanas sistēmu pāreja uz bezsprostu risinājumiem, galvenokārt pateicoties olas iepērkošo uzņēmumu brīvprātīgām korporatīvās sociālās atbildības saistībām,” šādi likumprojekta iesniedzēji paskaidro, kāpēc izmaiņas attieksies tikai uz dējējvistām.
Papildus Saeimas deputāti norādījuši: par citām dzīvnieku sugām pieejamajām alternatīvām, to piemērotību un tirgus rentabilitāti vēl nepieciešamas padziļinātas diskusijas, kuras nav iespējams īstenot šā likumprojekta ietvaros.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2030. gada 1. janvārī, lai uzņēmumiem, kurus tās ietekmēs, būtu pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajam tiesiskajam regulējumam.
“Ierosinātais pārejas periods atspoguļo tirgus attīstību (lielveikali un citi lielie pārtikas uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt sprostos dēto olu iepirkšanu līdz 2025. gada beigām, un lielākā daļa olu ražotāju jau rēķinās ar pāreju šajā termiņā), nepieciešamo laiku pārbūvju veikšanai (ieskaitot nepieciešamās administratīvās procedūras), kā arī apmēram 18 gadu ilgu pašreizējo modernizēto sprostu kalpošanas laiku, kas tika noteikts pirms 2012. gada saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu,” teikts anotācijā.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai līdzīgas izmaiņas tiesiskajā regulējumā jau ir pieņēmušas vairākas Eiropas valstis, tostarp Austrija, Vācija, Dānija, Luksemburga, Čehija, Slovēnija. Parlamentāras diskusijas par vistu sprostu aizliegumu šobrīd norisinās arī Igaunijā.
Tāpat norādīts, ka gan Latvijā, gan Eiropā gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors, ievērojot sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos, jau rēķinās ar pāreju uz olām, kuras dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos.
Likumprojekta iesniedzēji atsaucas arī uz Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-09-0106 “Par 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam” (par lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas aizliegumu kažokādu ieguvei – red. piez.), kurā Satversmes tiesa atzina, ka dzīvnieku pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība, kas kalpo sabiedrības tikumības aizsardzības mērķim, un ka valstij arī dzīvnieku aizsardzībā ir jālūko sasniegt progress, kāds izriet no sabiedrības attīstības un kopējām vērtībām, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli. Nereti iepriekšējā attieksme vai prakse pret dzīvnieku laika gaitā mainās un nav turpmāk sabiedriski akceptējama.
