Likumdošanas jaunumi: Grozījumi, lai pāreju uz jauno skolu finansēšanas modeli uzsāktu 2026. gada 1. septembrī

2025. gada 5. jūnijā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi astoņus likumprojektus:

• Grozījumi Izglītības likumā;
• Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā;
• Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā;
• Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi;
• Grozījumi Izglītības likumā;
• Pakalpojumu drošuma likums;
• Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”;
• Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Pāreju uz jauno skolu finansēšanas modeli vēlas uzsākt 2026. gada 1. septembrī

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas noteic, ka pāreja uz jauno skolu finansēšanas modeli tiks uzsākta 2026. gada 1. septembrī.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šī brīža situācijas atspoguļojums norāda uz to, ka izglītības iestāžu dibinātāji, jo sevišķi pašvaldības, paļaujas uz principu, ka finansējums pedagogu darba samaksai no valsts sekos neatkarīgi no tā, vai izglītības tīkls konkrētajā pašvaldībā ir sakārtots, proti, vai izglītības iestāžu tīkls ir veidots no labas pārvaldības viedokļa – efektīvas cilvēkresursu, finanšu resursu un infrastruktūras plānošanas –, kā arī vai tas nodrošina izglītības piedāvājuma daudzveidību:

“Pašreizējais izglītības iestāžu tīkls veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, un pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram pedagogam jūtamu darba samaksas pieaugumu.

Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti [..] ļoti mazās klasēs un noturētu pedagogus šajās izglītības iestādēs, ir nepieciešams liels skaits pedagogu un attiecīgi daudz lielāks un vienlaikus sadrumstalotāks finansējums [..]. Šī brīža izglītības iestāžu tīkla izmaksas ir augstas, un tās pieaug, samazinoties dzimstībai un apdzīvotās vietas urbanizācijai.”

Likumprojekts paredz Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktu izteikt jaunā redakcijā.

Kā norādīts anotācijā, izmaiņas dos iespēju MK sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādāt MK noteikumus un noteikt:

• kritērijus izglītības pieejamībai;
• izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un izglītojamo skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Likumprojektā noteiktais ir attiecināms uz pašvaldību, valsts augstskolu un privātpersonu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno arī vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Tāpat likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst MK noteiktajiem izglītojamo skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Izmaiņas plānotas arī Izglītības likuma 60. pantā “Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība”. Proti, minētā panta 3.² daļu vēlas izteikt citā redakcijā, nosakot, ka Izglītības likuma 60. panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, nepiemēro, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst MK noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem un valsts, ievērojot MK noteiktos kritērijus un kārtību, piedalās vispārējās pamatizglītības posmā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Vienlaikus Izglītības likuma 60. pantu plānots papildināt ar 3.³ daļu, lai noteiktu, ka pašvaldības šā panta 3.² daļā minētajā gadījumā nodrošina pedagogu darba samaksu pašvaldību izglītības iestāžu attiecīgajās klašu grupās tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits atbilstu MK noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Ja valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, tad pašvaldību finansējums samazināms par valsts finansējuma daļu.

Kā skaidrots anotācijā, izglītības iestādes dibinātājs, autonomi pieņemot lēmumu par savu izglītības iestādi, varēs paļauties uz rīcībpolitikas līmenī noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītajiem, proti, izpildot MK noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam:

“Nodrošinot MK noteikumos noteikto izglītojamo skaitu klašu grupā, izglītības iestāde var mērķtiecīgi plānot savus resursus, t. sk. veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, piemēram, radot izvēles iespējas skolēniem svešvalodu, padziļināto kursu izvēlē, tostarp STEM jomā, nodrošināt individuālo atbalstu skolēniem, augsti kvalificētu un profesionālu pedagogu komandu iestādē, modernu mācību procesu un vidi, kvalitatīvu infrastruktūru, labu izglītības iestādes pārvaldību, kas pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un katra izglītojamā mācīšanās pieredzi šajā iestādē.”

Likumprojektā paredzēts, ka:

• MK līdz 2026. gada 28. februārim jāizdod Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā minētie noteikumi;
• Izglītības likuma 60. panta 3.² daļa un 3.³ daļa stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī (līdz 2026. gada 31. augustam izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiks nodrošināta atbilstoši Izglītības likuma regulējumam, kas būs spēkā līdz 2026. gada 31. augustam).

Starptautiskā krimināltiesa notiesātās personas turpmākai brīvības atņemšanas soda izciešanai varēs nodot arī Latvijai

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā un Ārlietu komisijā (atbildīgā) nodeva likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi”.

Nolīgums starp Latvijas Republiku un Starptautisko krimināltiesu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi (turpmāk – nolīgums) tika parakstīts 2025. gada 28. martā Hāgā, Nīderlandē. Likumprojekta mērķis ir šo nolīgumu ratificēt.

Ar likumu “Par 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem”, kas stājās spēkā 2002. gada 28. jūnijā, Latvija pieņēma un apstiprināja Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus (turpmāk – statūti).

Statūti paredz, ka brīvības atņemšanas sods tiek izciests valstī, kuru nozīmē Starptautiskā krimināltiesa (SKT) no valstu saraksta, kas ir izteikušas SKT gatavību uzņemt notiesātās personas.

“Atbilstoši no SKT sniegtās informācijas izriet, ka praksē tika uzskatīts, ka dalībvalstis ir gatavas izpildīt SKT spriedumus tikai pēc tam, kad starp attiecīgo dalībvalsti un SKT ir noslēgta divpusējā vienošanās. Proti, de facto nemaz nav tāda atsevišķa to valstu saraksta, kuras ir paziņojušas par vēlmi uzņemt notiesātās personas,” teikts anotācijā.

Tāpat anotācijā paskaidrots, ka gadījumos, kad SKT risina jautājumu par notiesātās personas nodošanu turpmākai brīvības atņemšanas soda izciešanai, SKT vēršas tikai pie tām valstīm, ar kurām tai ir noslēgta divpusējā vienošanās par SKT spriedumu izpildi.

Šobrīd Latvija nav starp tām valstīm, kura ir noslēgusi šādu vienošanos ar SKT. Tādējādi likumprojekts paredz ratificēt attiecīgo nolīgumu.

Kā iepriekš norādījusi Tieslietu ministrija, nolīgums stiprinās tiesisko sadarbību un veicinās starptautiskā tiesiskuma principu ievērošanu, palīdzot nodrošināt atbildību par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci:

“Latvija, sadarbojoties ar SKT, stiprina savu starptautisko reputāciju kā valsts, kas ievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesību normas, un sniedz praktisku atbalstu spriedumu izpildē.

Tādā veidā Latvija sniegs atbalstu arī Ukrainai cīņā pret agresorvalsti Krieviju, jo nolīguma parakstīšana paver iespēju nākotnē Latvijas cietumos uzņemt SKT notiesātos Krievijas kara noziedzniekus par viņu pastrādātajām zvērībām.

Tas veicinās Krievijas nesodāmības novēršanu un stiprinās reģionālo drošību.”

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Latvijai nebūs noteikts obligāts pienākums jebkurā brīdī pārņemt konkrētu notiesāto personu. Proti, notiesāto personu pārņemšana būs atkarīga no savstarpējo konsultāciju rezultāta.

Šobrīd šāda veida nolīgumu jau ir noslēgušas 14 valstis: Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Gruzija, Kolumbija, Norvēģija, Mali un Serbija.

Pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekli varēs reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kas paredz ieviest iepriekšēju elektronisko pieteikšanos (rindas rezervāciju) elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu transportlīdzekļu rindas administrāciju pirms ierašanās ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietās.

Šāda risinājuma ieviešana plānota divos posmos:

• paātrinātās elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmas (paātrinātās elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas) ieviešana;
• transportlīdzekļu plūsmas automatizācijas, procesu digitalizācijas,  elektroniskās pārvaldības un savstarpējo datu apmaiņas nodrošināšana starp robežšķērsošanas pārbaudēs iesaistīto kompetento iestāžu informācijas sistēmām.

Vienlaikus plānots, ka transportlīdzekļa reģistrācija elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs maksas pakalpojums, ko segs transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs.

Maksa par vienu transportlīdzekļa elektroniskās rindas rezervāciju indikatīvi varētu būt 10–20 eiro.

Anotācijā uzsvērts, ka maksa paredzēta nevis par robežas šķērsošanu, bet gan par rindas reģistrāciju – pakalpojumu, kas ietver savlaicīgu transportlīdzekļa reģistrāciju elektroniskajā rindā.

Tāpat anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka patlaban dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā: “Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli varētu būt līdz četrām reizēm mazākas.”

“Šobrīd ģeopolitiskās situācijas un pastiprinātās kravu un pasažieru pārvadājumu kontroles dēļ robežšķērsošanas vietās pirms sauszemes ārējās robežas “Pāternieki”, “Terehova”, “Grebņeva” veidojas gan kravu, gan pasažieru pārvadātāju, gan vieglo transportlīdzekļu rindas.

Transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri nepiemērotos un antisanitāros apstākļos ir spiesti ilgstoši uzturēties uz koplietošanas autoceļiem pirms robežšķērsošanas vietām, kas rada drošības riskus sabiedrībai.

Transportlīdzekļu rindas, nepastāvot atbilstošai ceļu infrastruktūrai un satiksmes plūsmas organizācijas rīkiem, veicina gan ceļu satiksmes drošības, gan sabiedriskās kārtības pārkāpumus. Izveidojoties transportlīdzekļu rindai, var rasties bīstamas situācijas, pa brauktuvi virzoties lielgabarīta transportlīdzekļiem, kas apbrauc rindu, izmantojot savas leģitīmās tiesības šķērsot ārējo robežu ārpus kārtas (piemēram, kravas transportlīdzekļi ar ātrbojīgajām kravām, pasažieru autobusi, kas veic regulāros pārvadājumus).

Gadījumi, kad tiek apbraukti citi rindā stāvoši transportlīdzekļi, rada konfliktsituācijas.

Vienlaikus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, uz autoceļa vienuviet atrodoties lielam skaitam transportlīdzekļu, nevar izslēgt arī iespējamos provokāciju, drošības apdraudējumu vai hibrīduzbrukumu riskus,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās diennaktī nedrīkstēs pārsniegt 20% diennakts raidlaika

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kura mērķis ir mainīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās izvietojamās reklāmas apjomu, vienlaikus nodrošinot, ka visās radioprogrammās reklāma tiek izvietota pēc vienotiem noteikumiem, to atbilstoši marķējot.

Kā norādīts anotācijā, nepieciešamās izmaiņas radioprogrammās izvietoto reklāmu uzskaitē un apjomā konstatējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 47. panta pirmā daļa paredz, ka reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20%.

“Attīstoties nozarei un dažādiem mediju pakalpojumiem un mainoties auditorijas mediju sniegto pakalpojumu patēriņa ieradumiem, radio (audio) reklāmas apjoma ierobežojums raidstundās vairs nav nepieciešams un ir kļuvis nelietderīgs. EPLL būtu nosakāms tikai kopējais reklāmas apjoms diennaktī,” teikts likumprojekta anotācijā.

Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās diennaktī nedrīkstēs pārsniegt 20% diennakts raidlaika. Proti, kopējais reklāmas apjoms diennaktī joprojām tiktu saglabāts 20% apmērā, vienlaikus ļaujot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pašiem izdarīt redakcionālās izvēles par to, kur un kādos laika posmos programmā izvietot reklāmu.

Kā paskaidrots anotācijā, tas nodrošinās lielāku rīcības brīvību radioprogrammu veidotājiem izvietot reklāmu, ņemot vērā auditorijas mērījumus, nevis vienai stundai noteiktos limitus.

NEPLP arī konstatējusi, ka Latvijā reģistrētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās tiek izplatīti dažāda veida komerciāli paziņojumi, taču ne visi tiek atbilstoši marķēti. Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju spēkā esošais regulējums atsevišķos gadījumos nelietderīgi apgrūtina elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.

Tādējādi likumprojekts piedāvā vienkāršot EPLL regulējumu šajā jomā, kā arī saglabāt nosacījumu, ka reklāmās, kas pārsniedz 90 sekundes, sākumā un beigās jāietver norāde par ilgstošas reklāmas izplatīšanu.

Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest šādus papildu noteikumus, kas būtu jāievēro, veidojot un izvietojot ilgstošu reklāmu:

• ilgstoša reklāma jāizvieto starp raidījumiem (to var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām);
• raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, ilgstoša reklāma jāizvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs;
• valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā ilgstošas reklāmas izvietošana ir aizliegta;
• ja ilgstoša reklāma tiek veidota kā raidījums, tad tās veidošanā jāievēro normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz raidījumu veidošanu.

“Veidojot vienotus noteikumus un nodrošinot to, ka reklāmas tiek atbilstoši marķētas, arī auditorijai būs ievērojami lielāka iespēja nošķirt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo saturu no apmaksāta satura,” teikts anotācijā.

Izglītības likumā noteiks personas datu apstrādes tiesisko pamatu

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis ir Izglītības likumā noteikt personas datu apstrādes tiesisko pamatu un personas datu apstrādes nolūku Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPIS), kā arī to, ka VPIS apstrādā informāciju par zinātniski pētniecisko darbu konkursiem un pārbaudījumu rezultātu apstrīdēšanu.

Šobrīd Izglītības likuma 18.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dibināto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) vienotu elektronisko vidi valsts un pašvaldību dibināto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošo tehnoloģisko resursu administratīvajai pārvaldībai.

Savukārt šā panta otrā daļa paredz, ka izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas pārzini, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamību un apriti, tehnoloģisko resursu aprites kārtību, kā arī finansēšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

Līdz ar to šobrīd likumā nav noteikts personas datu apstrādes mērķis, kā arī nav noteiktas tiesības šajā sistēmā apstrādāt izglītības iestādē nodarbināto datus, teikts anotācijā.

Lai ievērotu tiesību aktus personas datu apstrādes jomā, likumprojekts paredz Izglītības likumā nostiprināt personas datu apstrādes mērķi un precizēt apstrādājamo datu subjektu loku.

Tāpat plānots papildināt Izglītības likuma 35.¹ panta pirmo daļu ar 7. punktu, nosakot, ka VPIS būs jāieraksta arī ziņas par zinātniski pētniecisko darbu konkursiem. Kā skaidrots anotācijā, VPIS šādas ziņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) uzdevuma izpildi, ņemot vērā, ka VIAA tostarp organizē izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu konkursus, koordinē šo pasākumu norisi un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs un konkursos.

Vienlaikus VPIS sistēmā būs jāiekļauj arī ziņas par pārbaudījuma rezultāta apstrīdēšanu.

Papildus likumprojektā precizētas arī studiju programmas, pēc kuru pabeigšanas pedagogam ir tiesības saņemt Izglītības likuma 52. panta piektajā daļā paredzētās stipendijas.

Izstrādāts jauns Pakalpojumu drošuma likums

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva divus saistītus likumprojektus: likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums” (prioritārais likums) un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.

Prioritārā likumprojekta mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Šobrīd spēkā ir Preču un pakalpojumu drošuma likums, kas tika pieņemts 2004. gadā. Arī šī likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu un laišanu apgrozībā, tostarp pakalpojumu sniegšanu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, spēkā esošā normatīvā akta prasības precēm izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (turpmāk – Direktīva 2001/95/EK), savukārt prasības pakalpojumiem ieviestas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai.

2023. gada 10. maijā stājās spēkā Regula 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu (turpmāk – Regula 2023/988), kas aizstāja Direktīvu 2001/95/EK. “Regulas ir tieši piemērojamas, tāpēc nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, svītrojot normas, kas dublē Regulā 2023/988 paredzētos noteikumus,” skaidrots anotācijā.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmeņa regulējums ir attiecināms tikai uz produktu drošumu, bet pakalpojumu drošuma prasības ir noteiktas kā nacionālā iniciatīva, nepieciešams saglabāt un stiprināt pašreizējo regulējumu pakalpojumu drošuma jomā, izveidojot atsevišķu Pakalpojuma drošuma likumu, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu, paskaidrots anotācijā.

Pakalpojumu drošuma regulējums nodrošina, ka Latvijā arī pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši un droši, piemēram, slēpošanas trasēs un dažādos izklaides parkos (virvju trasēs, batutu parkos, piepūšamajās atrakcijās u. c.).

Savukārt likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izstrādāts ar mērķi pārņemt tās tiesību normas no Preču un pakalpojumu drošuma likuma, kas nepieciešamas Regulas 2023/988 ieviešanai, ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot vien normas par pakalpojumu drošumu.

Rosina atcelt NĪN par mājokli, savukārt piekritīgajai zemei noteikt ar NĪN neapliekamo minimumu

5. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājoklim, bet viendzīvokļa un daudzdzīvokļu piekritīgajai zemei gan pilsētās un ciemos, gan laukos noteikt ar NĪN neapliekamo minimumu.

Likumprojekta iesniedzēji ir vairāki Saeimas deputāti: Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš un Jānis Dombrava (frakcija “Nacionālā apvienība”).

Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otro daļu ar 23., 24. un 25. punktu, nosakot, ka ar NĪN neapliek:

• dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļas, telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;
• pilsētās un ciemos viendzīvokļa dzīvojamām mājām piekritīgo zemi (līdz) 1500 kvadrātmetru platībā, bet daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – piekritīgo zemi (līdz) 3000 kvadrātmetru platībā;
• lauku teritorijās viendzīvokļa dzīvojamām mājām piekritīgo zemi (līdz) 1 hektāra platībā, bet daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – piekritīgo zemi (līdz) 2 hektāru platībā.

Kā norādīts anotācijā, Lietuvā jau šobrīd mājokļiem ir noteikts ar NĪN neapliekamais minimums, savukārt Igaunijā mājokļus ar NĪN neapliek, bet mājokļiem piekritīgajai zemei ir noteikts ar NĪN neapliekamais minimums.

Vienlaikus likumprojekts, izsakot citā redakcijā likuma 5. pantu, paredz precizēt atsevišķu NĪN atvieglojumu nosacījumus.

Rosināto izmaiņu iesniedzēji uzskata, ka 2013. gadā ieviestie un vēlāk koriģētie NĪN atvieglojumu apmēra ierobežojumi, kas noteic, ka personām, kurām ir trīs vai vairāk bērni (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni), NĪN summārais samazinājums par mājokli un tam piekritīgo zemi nevar būt lielāks par 500 eiro, nenodrošina pietiekamu aizsardzību šīm mājsaimniecībām teritorijās ar vidēji augstu un augstu kadastrālo vērtību:

“Šāda ierobežojuma pastāvēšana vēl lieku reizi apstiprina, ka mājoklim un tam piekritīgajai zemei NĪN Latvijā ir augsts.”

Sīkāk ar plānoto izmaiņu pamatojumu var iepazīties šeit.