Iniciatīvas mērķis ir uzlabot fermu dzīvnieku aizsardzību un panākt izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, par minimālo labturības standartu olu ražošanā nosakot dējējvistu turēšanu kūtīs nevis sprostos, kā tas jau ir paveikts vairākās Eiropas valstīs. Šī prasība tiek pamatota ar sabiedrības vairākuma interesi uz dzīvnieku aizsardzību un ar zinātniskajiem pētījumiem, kas apliecina, ka vistu turēšana sprostos neapmierina vistu fizioloģiskās un uzvedības vajadzības.
"Sabiedrības interese uzlabot dzīvnieku labturību, kā arī zinātnieku rekomendācijas atteikties no sprostu sistēmām ir svarīgi iemesli, kāpēc nepieciešams mainīt likumu un pilnībā atteikties no nežēlīgajiem sprostiem olu ražošanā arī Latvijā," komentē Katrīna Krīgere, biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja. "Sprosti ir nežēlīgi un pilnīgi nevajadzīgi – ne velti atteikšanos no sprostos dētām olām atbalsta arī visi vadošie pārtikas uzņēmumi Latvijā. Dējējvistu sprostu reformai ir milzīgs atbalsts, bet tikai Saeimas varā ir atbilstoši sabiedrības vēlmēm arī mainīt likumu."
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) publicētajā visaptverošajā pētījumā rekomendēts neizmantot sprostus un norādīts, ka turēšana sprostos vistām rada stresu, jo viņām ir liegts īstenot savu dabisko uzvedību – brīvi kustēties, izplest spārnus, pērties pakaišos un piepildīt citas instinktīvas vajadzības.
Aizliegums turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemts vairākās Eiropas valstīs – Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā un Beļģijā. Nupat dējējvistu sprostus aizliedza arī Slovēnija, savukārt diskusija par sprostu aizliegumu norit arī Igaunijā un Slovākijā
Latvijā atteikšanos no dējējvistu sprostiem par labu augstākiem labturības standartiem atbalsta arī vairums vadošo pārtikas uzņēmumu. Izbeigt sprostos dēto olu ražošanu, izmantošanu vai tirdzniecību apņēmušies tādi Latvijas pārtikas nozares uzņēmumi kā "Balticovo", "Rimi", "Mego", "Top", "Lidl", "Orkla Latvija", "Fazer", "Lāči", "Lido" un daudzi citi. Daļa uzņēmumu šo apņemšanos ir jau izpildījuši, tostarp "Maxima" un "Food Union".
2024. gadā Latvijā sprostu sistēmās mita ap 2,5 miljoni dējējvistu jeb aptuveni 70% no visām dējējvistām. Sprostu sistēmas vistu olu ražošanā Latvijā šobrīd vēl izmanto 5 uzņēmumi, no kuriem divi lielākie – "Balticovo" un "APF" – ir apņēmušies atteikties no sprostiem tuvāko gadu laikā. Eiropā vidēji sprostos tiek turēti 38% vistu un ar katru gadu to īpatsvars samazinās.
