Randu pļavas ir mājvieta daudzām retām augu sugām un sugu sabiedrībām, un noganīšana šeit ir piemērotākais apsaimniekošanas veids. Govis labprāt mielojas ar jaunajām niedrēm, tā samazinot to ekspansiju, un kopumā veido piejūras zālāju sugām vistīkamākos apstākļus. Piejūras zālāji atrodas starp jūras krastu un sauszemi, tāpēc tajos aug augi, kur pielāgojušies ūdens sāļumam un mitrumam, veidojot unikālas augu sabiedrības. Piejūras zālāji ir viens no Latvijā daudzveidīgākajiem, bet arī retākajiem zālāju biotopiem, galvenais apdraudējums to pastāvēšanai – aizaugšana ar niedrēm.
Randu pļavās, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā esoša teritorija, mobilais ganāmpulks darbojas jau piekto gadu, un jau šobrīd ir vērojama ganīšanas pozitīvā ietekme uz augu sastāvu un zālāja struktūru – niedru īpatsvars samazinās, bet augu daudzveidība pieaug. Savukārt mobilā ganāmpulka melnās govis ar baltajām jostām jau kļuvušas par daļu no piekrastes ainavas un karstajā laikā labprāt dodas atvēsināties jūrā. Šosezon Randās mobilais ganāmpulks būs sastopams visu vasaru.
“Randu pļavas ir viena no unikālākajām piekrastes teritorijām Latvijā. Blīvas niedru audzes ilgstoši bija pārņēmušas lielu daļu piekrastes, samazinot dzīves telpu daudzām putnu, augu un kukaiņu sugām, tostarp arī retām sugām. Šo pļavu saglabāšanai ļoti svarīga ir regulāra apsaimniekošana, un noganīšana ir dabai draudzīgākais un efektīvākais veids, kā nepieļaut teritorijas aizaugšanu. Govis šeit paveic nozīmīgu darbu – ir īpaši vērtīgi, ka mobilais ganāmpulks te strādā jau vairākus gadus pēc kārtas, jo pozitīvais efekts dabā kļūst arvien redzamāks – pieaug augu daudzveidība un uzlabojas piejūras zālāju kvalitāte. Atjaunojot pļavu, ieguvēji ir visi – pļavā atgriežas ziedi, ligzdo un barojas putni, bet cilvēkiem saglabājas ainaviska vieta nesteidzīgām pastaigām un dabas vērošanai,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vadītāja Ilze Millere.
Ganības ir caurstaigājamas un vietējie iedzīvotāji un tūristi var droši izmantot ierasto taku un ganību malās uzstādītos vārtiņus, jo govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Tomēr tās nedrīkst barot, kā arī to tuvumā suņus ir jātur pavadā. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.
Ja ievērojat kādas problēmas ganībās, redzat bojātu aploku vai rodas kādas neskaidrības, lūdzam sazināties ar Latvijas Dabas fondu pa tālruni 2 9119612 vai 67830999 vai ldf@ldf.lv!
Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks, kurā šobrīd ir vairāk nekā 100 liellopu, tika izveidots, jo noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai, taču ne visiem pļavu īpašniekiem ir pieejami liellopi. Sešu gadu darbības laikā mobilais ganāmpulks ir noganījis vairāk nekā 600 hektāru īpaši aizsargājamo biotopu dažādās vietās Latvijā. Latvijas Dabas fonds šogad ganīšanu veiks vismaz desmit dažādās vietās Latvijā. Melnbaltās gotiņas būs sastopamas Vakarbuļļu pļavās Rīgā, Siguldas pilsētas pļavās, Lielupes labā krasta pļavās Jelgavā, Teiču rezervātā Ozolsalā un Bulduru pilskalna pļavā Jaunciemā.
Mobilās ganīšanas pakalpojumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās iekļautu aizsargājamo biotopu noganīšanai piedāvā arī trīs reģionālie ganāmpulki – ZS “Vētras” Latvijas Ziemeļaustrumos, SIA “Sita Nature Park” Ziemeļlatgalē, bet Liepājas pusē – SIA “Rukši”. Reģionālās mobilā ganāmpulka vienības izveidotas ar LIFE programmas projekta GrassLIFE2 atbalstu.
Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos – vienā kvadrātmetrā var būt pat vairāk nekā 50 augu sugu. Taču dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz – tikai 0,9% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas mūsu dabiskās pļavas, lai Latvija šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību nezaudētu.
