Izstāde lielformāta fotogrāfijās rāda astoņu Latvijas mākslinieku un mākslinieku grupu tikšanos ar īpašo parkveida ainavu dažādos gadalaikos, kā arī mākslinieku impresijas un atmiņas, kas saistās ar šo ceļojumu. Lielākā daļa no fotogrāfijām tapusi Valkas novada Marsos – vienā no izcilākajām un senākajām parkveida pļavām Latvijā.
“Parkveida pļavas ir kultūrainava, kas iemieso cilvēka un dabas spēju veidot savstarpēji bagātinošas attiecības. Tās liecina par sadarbību, kurā cilvēka klātbūtne palīdz dabas daudzveidībai uzplaukt, bet daba dāsni apdāvina cilvēku. Tieši tāpēc aicinājām Latvijas mākslas un kultūras procesu veidotājus ienākt šajā ainavā un veidot ar to savu sarunu un attiecības, tādā veidā gan izceļot parkveida pļavu nozīmi un padarot tās redzamākas, gan piedaloties šobrīd visā pasaulē aktuālajā cilvēka un dabas attiecību pārskatīšanā,” saka Latvijas Dabas fonda direktore Inese Ebele.
2025. un 2026. gadā uz parkveida pļavām Ziemeļgaujā devās Latvijā nozīmīgi kultūras un mākslas procesu veidotāji, lai pieredzētu tās klātienē dažādos gadalaikos. Mākslinieku tikšanās ar parkveida pļavām tika iemūžināta Kristapa Kalna fotogrāfijās, kurās cilvēks – Latvijas kultūras ainavas daļa – kļuva par daļu no parkveida pļavas – Latvijas kultūrainavas.
Pēc tam mākslinieki tika aicināti dalīties ar pieredzēto sev tuvā mākslas valodā, un šie iespaidi atšķirīgos formātos arī ir iekļauti ekspozīcijā.
Parkveida pļavu pieredzēja mākslinieki Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics, mākslinieču apvienība Skuja Braden, tēlnieks Aigars Bikše, dzejnieks Jānis Rokpelnis, komponists Krists Auznieks un māksliniece Krista Vindberga-Auzniece, mākslinieks Andris Eglītis, aktieris Vilis Daudziņš un grupa “Alejas”.
Sarmīte Māliņa, izstādes autore: “Ceļojums uz Marsiem – varenie koki, govju smarža un ganību – tāds dzīvais dabas sajūtu orķestris. Mēs varējām justies kā bērni, sīki pētot ilustrācijas grāmatā. Lieliskie mākslinieki, kas pļavu apciemoja, visi kā viens apliecināja to, ka latviešu cilvēks pieder dabai ļoti.”
Kristaps Kalns, izstādes autors: “Es esmu laimīgais savedējs, kurš savedis kopā cilvēku ar pļavu un laimīgs vēro šo satikšanos. Un parāda.”
Parkveida pļavas – dzīvotne ar izklaidus augošiem lieliem un seniem kokiem, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem, – ir veidojušās gadsimtu laikā līdz ar tradicionālajām saimniekošanas praksēm – siena pļauju, lopu ganīšanu. Cilvēka un dabas mijiedarbībā tās kļuvušas par vienu no sugām bagātākajām ekosistēmām mūsu reģionā, kurās sastopamas divu atšķirīgu ekosistēmu – meža un pļavas – savvaļas sugas, kā arī īpašas sugu sabiedrības, kas apdzīvo skraji augošos, saules apspīdētos kokus. Mūsdienās ir mainījies saimniekošanas veids, līdz ar to parkveida pļavas ir gandrīz izzudušas. Šobrīd Latvijā tās sastopamas tikai 1400 hektāru platībā.
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem māksliniekiem, kas piekrita piedalīties un doties ceļojumā uz Marsiem!
