Laulība būs spēkā arī Latvijas Republikā, ja tiks ievēroti Civillikumā noteiktie noteikumi, taču par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai reģistrētu laulību Uzbekistānā, jums ir jāinteresējas kompetentajās Uzbekistānas iestādēs. 

Proti, Civillikuma 11. pants noteic, ka tiesība doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs, taču laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz. 

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta ceturtā daļa paredz: ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, tad šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 35., 37. un 38. panta noteikumi. 

Saskaņā ar iepriekš minētajos pantos noteikto tiesisko regulējumu ir aizliegta laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi. Aizliegta laulība ir radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām. Tāpat aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, kā arī aizbildnim ar aizbilstamo, iekams nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. 

Ievērojot minēto, ja netiek konstatēts kāds no šiem aizliegumiem, tad saskaņā ar Latvijas spēkā esošajiem tiesību aktiem laulību, kas ir noslēgta ārvalstī, arī Latvijā uzskata par spēkā esošu, neatkarīgi no tā, ar kādas valsts pilsoni laulība ir noslēgta. 

Minētais attiecināms neatkarīgi no tā, vai Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vēlas noslēgt laulību ar ES, EEZ, Šengenas valsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni. 

Vēlreiz vēršam uzmanību, ka dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai ārvalstī, nosaka konkrētās valsts normatīvie akti. 

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem personai, kura vēlas noslēgt laulību ārvalstī, ir iespējams saņemt: 

1. informatīvu izziņu par šķēršļiem slēgt laulību Latvijā (norādot informāciju par iepriekšminētajām Civillikuma normām), kuru izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments; 
2. izziņu par ģimenes stāvokli, kuru izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). 

Kā iepriekš LV portālam skaidroja PMLP, izziņa ir derīga tās izsniegšanas brīdī. Izziņas derīguma termiņš nevienā tiesību aktā nav noteikts, ņemot vērā, ka informācija var samērā bieži mainīties. Līdz ar to šādas izziņas termiņu nosaka pati izziņas saņēmējiestāde. Proti, arī par izziņas derīguma termiņu jums ir jāinteresējas valstī, kurā plānojat reģistrēt laulību. 

Izziņu par to, ka šobrīd neesat laulībā (izziņa par ģimenes stāvokli), var pieprasīt PMLP: 

• pa pastu, sūtot brīvas formas fiziski parakstītu iesniegumu uz jebkuru PMLP klientu apkalpošanas nodaļu;
• sūtot brīvas formas iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pasta adresi pasts@pmlp.gov.lv vai jebkuras teritoriālās nodaļas e-pasta adresi; 
• elektroniski, izmantojot oficiālo elektronisko e-adresi; 
• Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. 

Detalizētāka informācija, tostarp tas, kādi dokumenti nepieciešami izziņas pieprasīšanai, pieejama PMLP tīmekļvietnē. 

Papildus aicinām noskaidrot kompetentajā Uzbekistānas iestādē, vai būs nepieciešama Latvijas Republikā izsniegto dokumentu legalizēšana Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai arī ir noteikta cita kārtība. 

Vienlaikus Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē norādīts: ja dokumentu paredzēts izmantot valstī, kas ir Hāgas konvencijas “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalsts, tā īstums ir jāapliecina tikai ar apliecinājumu apostille. Proti, ar apostille apliecināts dokuments ir derīgs iesniegšanai attiecīgās ārvalsts iestādēs bez citas papildu apstiprināšanas. Apostille aizvieto sarežģīto konsulārās legalizācijas procedūru. 

Uzbekistāna ir Hāgas konvencijas dalībvalsts. 

No 2019. gada 1. jūlija dokumentu apliecināšanu ar apostille Latvijā veic jebkurš zvērināts notārs (kontaktinformāciju var atrast šeit). Turklāt elektroniski izsniegtus dokumentus pie zvērinātiem notāriem iespējams apostillēt arī attālināti, ja jums ir derīgs e-paraksts: bez e-paraksta notariālās darbības attālināti nav iespējamas. Plašāka informācija par videokonsultācijas norisi pieejama šeit. 

Pēc laulības reģistrēšanas jums tas būs jāpaziņo PMLP. 

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, Latvijā uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušās personas pienākums ir paziņot PMLP par izmaiņām Fizisko personu reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un personām, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, kas izdarītas ārvalsts institūcijās (piemēram, par laulības noslēgšanu, laulības šķiršanu, vārda vai uzvārda maiņu, bērna dzimšanu u. tml.). 

Ziņas sniedzamas 30 dienu laikā pēc Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas personai kļuvušas zināmas. Plašāka informācija pieejama šeit. 

Papildus vēršam uzmanību: ja, noslēdzot laulību, mainīsiet uzvārdu, tad personu apliecinošie dokumenti kļūs nederīgi un tie ir jāmaina. Tāpat nederīgi kļūs vairāki citi dokumenti, piemēram, uzturēšanās atļauja, autovadītāja apliecība, automašīnas reģistrācijas apliecība u. c. Tādējādi personai jāvēršas kompetentajās iestādēs un dokumenti jāmaina vai arī jāpaziņo attiecīgajām iestādēm par uzvārda maiņu, piemēram, darba devējam, ja persona ir nodarbināta; bankai, ja personai ir atvērts norēķinu konts; izglītības iestādei, ja persona mācās vai studē u. tml. 

Ja, noslēdzot laulību, izvēlēsieties nemainīt uzvārdu, tad personu apliecinošie dokumenti, kā arī citi dokumenti nav jāmaina un tie nav kļuvuši lietošanai nederīgi.