E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37019
Lasīšanai: 8 minūtes
1
1

Paziņojumu par testamenta atvēršanu un nolasīšanu nosūta ierakstītā vēstulē

J
jautā:
13. augustā, 2025
Solveiga

Labdien! 2018. gadā, izmantojot manu tieslietu jomas nepārzināšanu, zvērināta notāre, pie kuras glabāšanā bija mantojuma atstājēja testaments, neatklāja man informāciju par to, ka esmu iekļauta testamentā un ka man ir tiesības pieņemt mantojumu. Oficiālu pierādījumu par šo tikšanos man nav. Šai notārei pirmajā vietā bija personīgā ieinteresētība. Vai būtu kāda nozīme informēt vadošās instances par šādu situāciju? 

A
atbild:
Šodien
Linda Ņikona
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Atbilstoši Notariāta likuma 269. pantam, ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tad mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam. 

Tiklīdz testaments iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā (270. pants). 

Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā (271. pants). 

Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu (272. pants). 

Atbilstoši Notariāta likuma 275. pantam pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt šā akta nolasīšanā. 

Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu. 

Kā iepriekš LV portālam norādījusi zvērināta notāre Kristīne Malta-Grigule, ja mantojuma lieta jau ir pabeigta, tad par testamenta saturu trešajām personām zvērināts notārs nebūs tiesīgs izpaust ziņas. Savukārt, ja ir noticis tiesību aizskārums, tad jāizvērtē, vai ir pamats vērsties tiesā ar attiecīgu prasījumu. 

Atbilstoši Civillikuma 670. pantam mantojuma prasības mērķis ir atzīt prasītāju vai nu par vienīgo mantinieku, vai līdzmantinieku un saskaņā ar to izdot viņam ar visiem pieaugumiem vai nu visu atstāto mantojumu, vai viņam pienākošos daļu, vai arī tos mantojuma priekšmetus, kas atrodas atbildētāja valdījumā. 

Civillikuma 685. pants noteic noilgumu minētās prasības celšanai, kas ir pieci gadi. Vienlaikus Civillikuma 686. pants paredz, ka tām personām, kas bez viņu pašu vainas nav dabūjušas zināt par savu tiesību celt mantojuma prasību, noilgums aprēķināms no dienas, kad viņām kļuvusi zināma viņu tiesība celt prasību. 

Papildus norādām, ka Civillikuma 433. pantā noteikts: publiskos testamentus taisa pie notāra vai bāriņtiesā. Atbilstoši Civillikuma 438. pantam arī privātus testamentus var nodot glabāšanā notāram, ievērojot Notariāta likumu, vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu. Pieņemot testamentu glabāšanā, jāpārliecinās par testatora personību. 

Proti, Civillikuma 439. pants paredz, ka testamentiem, kas uz iepriekšējā (438.) panta pamata nodoti notāram vai bāriņtiesai glabāt, ir publisko testamentu spēks, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: 

1) testaments jāiesniedz slēgtā aploksnē personīgi pašam testatoram; 

2) testatoram pie tam (1. pk.) jāpaziņo, ka iesniedzamā aktā izteikta viņa pēdējā griba; 

3) aploksne jāapzīmogo ar pieņēmējas amatpersonas vai iestādes zīmogu, un uz aploksnes jāparakstās testatoram un pieņēmējam; 

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā jāsastāda sevišķs akts, kurā jāapliecina, ka 1.–3. punkta noteikumi ir ievēroti, kā arī jāapzīmē aploksnes un zīmoga ārējais veids. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1448 “Noteikumi par publisko testamentu reģistru” nosaka kārtību, kādā kārto publisko testamentu reģistru (turpmāk – reģistrs), reģistrā iekļaujamās ziņas, gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra. 

Reģistrs ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (turpmāk – padome) pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Mantojumu reģistrs” apakšsistēma. 

Reģistrā tiek iekļautas ziņas par: 

  • dokumentiem, kuri satur pēdējās gribas rīkojumu (turpmāk – dokumenti), – publiskiem testamentiem, dokumentiem par privātu testamentu pieņemšanu glabāšanā, mantojuma līgumiem un citiem publiski apliecinātiem darījumiem, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam; 
  • dokumentiem, kuri atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu; 
  • informācijas pieprasīšanu no reģistra. 

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1448 noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā informāciju no reģistra par dokumentiem un to atrašanās vietu sniedz padome. 

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma atstājēja dzīves laikā drīkst saņemt tikai mantojuma atstājējs un padome. 

Zvērināti notāri, tiesas, valsts un pašvaldību iestādes savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citas personas informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām drīkst saņemt pēc mantojuma atstājēja nāves. 

Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu 21. un 22. punktā minētajām personām un iestādēm, izņemot zvērinātus notārus un tiesas, informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām sniedz, pamatojoties uz elektronisku vai rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta ziņu saņemšanas nepieciešamība. 

Padome informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajām personām un iestādēm, izņemot zvērinātus notārus un tiesas, sniedz elektroniski vai rakstiski ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas (skat. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1448 20.–24. punktu). 

Ja jums ir pamatotas aizdomas par negodprātīgu zvērināta notāra rīcību, tostarp jūsu rīcībā ir fakti, ka tikāt testamentā pieminēta, tad iesakām vērsties pie zvērināta advokāta, kurš spēs sniegt konkrētāku informāciju, vai attiecīgajā gadījumā nepieciešams celt prasību tiesā saistībā ar neiegūto mantojumu, tostarp to, vai attiecīgajā situācijā noilgumu var rēķināt no dienas, kad jums kļuva zināmas tiesības celt prasību tiesā. 

Zvērinātu advokātu kontaktinformāciju var atrast šeit. 

Papildus norādām, ka saskaņā ar Notariāta likuma 230. pantu Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kura uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus. 

Līdz ar to, ja uzskatāt, ka zvērināts notārs ir rīkojies negodprātīgi, tad varat vērsties ar iesniegumu arī Latvijas Zvērinātu notāru padomē. 

Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontaktinformācija ir pieejama šeit. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 66 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas