Diskusijā piedalījās politiķi un lēmumu pieņēmēji, sociālās politikas eksperti, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī sociālo pakalpojumu jomas profesionāļi.
Sarunā tika uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem situācijas uzlabošanai ir savlaicīga un mērķtiecīga prevencija – agrīns darbs ar ģimenēm. Īpaši svarīgi ir stiprināt topošo un jauno vecāku zināšanas, nodrošinot veselības un vecāku prasmju izglītību, kā arī sistemātiski sekot līdzi ģimenes situācijai jau no brīža, kad kļūst zināms par gaidāmo bērnu. Tika izteikts priekšlikums ieviest strukturētu pieeju ģimeņu atbalstam, piemēram, pēc “luksofora principa”, diferencējot atbalsta intensitāti atkarībā no riska līmeņa.
Diskusijā tika akcentēts, ka riska situācijas var skart jebkuru ģimeni, ne tikai sociāli mazaizsargātās, tādēļ īpaši svarīgi ir laikus pamanīt grūtības un nodrošināt profesionālu atbalstu. Tomēr šobrīd būtiska problēma ir kvalificētu speciālistu trūkums. Vienlaikus tika uzsvērts, ka komunikācijai jābūt saprotamai, atsakoties no birokrātiskas valodas, kas nereti apgrūtina cilvēku spēju izprast pieejamo palīdzību.
Kā nozīmīgi riska faktori tika minēti materiālā nedrošība un nestabila sociālā vide, uzsverot, ka atbalsta sistēmai jābūt vērstai uz ģimeņu stiprināšanu, nevis kontroli. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības starp speciālistiem un pašām ģimenēm, vienlaikus izvērtējot arī vecāku līdzatbildību un spēju iesaistīties problēmu risināšanā. Liela nozīme tika piešķirta sabiedrības informētībai – gan ģimenēm, gan līdzcilvēkiem jāzina, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties situācijās, kad nepieciešams atbalsts citiem.
Efektīvai problēmu novēršanai nepieciešama savstarpēji koordinēta institūciju sadarbība un vienota pieeja. Uzsvērta nepieciešamība ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt tos sociālos pakalpojumus, kas jau pierādījuši savu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai saprotamu un pieejamu informāciju par tiem.
Dalībnieki vienojās, ka ģimeņu un bērnu labklājības jautājumi jāskata plašākā kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot demogrāfijai un ekonomiskajiem apstākļiem. Tika uzsvērts, ka būtiski ir radīt apstākļus, kas ļautu cilvēkiem apvienot darbu ar rūpēm par bērniem vai ģimenes locekļiem, tādējādi nodrošinot ekonomiski aktīvu dzīvesveidu.
Diskusijā tika uzsvērts, ka politiskajiem lēmumiem jābalstās datos un pierādījumos, vienlaikus apzinoties budžeta ierobežojumus un sociālajai jomai pieejamo finansējumu. Tomēr izšķirošs jautājums ir sabiedrības un valsts prioritātes – ja ģimene tiek definēta kā prioritāte, tam jāatspoguļojas arī konsekventos un ilgtermiņā orientētos lēmumos.
Noslēgumā dalībnieki pievērsa uzmanību arī sociālajai attieksmei, tostarp gadījumiem, kad vecāki saskaras ar stigmatizāciju, audzinot bērnus ar īpašām vajadzībām. Tika uzsvērta nepieciešamība mērķtiecīgi popularizēt pozitīvos piemērus un sociālo pakalpojumu sniegtos rezultātus.
Foto galerija no diskusijas “Ēnu cilvēki. Bērni” norises 03.06.2026. pieejama šeit (foto autors: Rīgas dome).
