FOTO: Freepik
Valdība 28. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo iestāžu izstrādāto pasākumu un uzdevumu plānu, lai izpildītu rekomendācijas, kas izteiktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veiktajā Latvijas 3. fāzes novērtējumā, un pastiprinātu cīņu ar pārrobežu korupciju un ar to saistītajiem noziegumiem: naudas atmazgāšanu, finanšu noziegumiem, arī pārkāpumiem grāmatvedības jomā.
“Pasākumu un uzdevumu plāns galvenokārt ir orientēts uz to, lai atklātu pārrobežu kukuļošanas shēmas vai naudas atmazgāšanu,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns. “Stratēģiski nozīmīga loma šo rekomendāciju izpildē būs Ģenerālprokuratūrai un, protams, arī nākamajam ģenerālprokuroram. Tāpēc Tieslietu padomei jāizraugās un Saeimai jāieceļ amatā tāds ģenerālprokurors, kurš vislabāk atbilst šī uzdevuma izpildei.”
Informatīvais ziņojums “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumu, tajā izteiktajām rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu” tika sagatavots, lai informētu par OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (Working Group on Bribery in International Business Transactions – WGB) veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu un izteiktajām rekomendācijām un nodrošinātu to izpildi.
Informatīvā ziņojuma pielikumā izstrādāts pasākumu un uzdevumu plāns Tieslietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm, lai nodrošinātu WGB 3. fāzes rekomendāciju izpildi, nosakot atbildīgās institūcijas, konkrētus uzdevumus un to izpildes termiņu. Piemēram, 10. rekomendācija paredz: Latvijai būtiski jāpalielina notiesājošo spriedumu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) – it īpaši, ja predikatīvais noziedzīgais nodarījums ir ārvalstu amatpersonu kukuļošana, – kā arī nepieciešamības gadījumā regulāri jāapsver, vai finanšu iestādēm un to darbiniekiem ir piemērojama kriminālatbildība par iesaistīšanos NILL darbībās.
Tieslietu ministrija skaidro, ka jau savas darbības sākumā (tā sāks strādāt no 2021. gada 1. janvāra) Ekonomisko lietu tiesa izskatīs lietas par sarežģītiem ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat arī Ģenerālprokuratūrai būs jānodrošina prioritāra, savlaicīga un aktīva izmeklēšanas uzraudzība un kriminālvajāšana naudas atmazgāšanas lietās.
Lai veidotu sodu politiku kukuļošanas lietās un nodrošinātu efektīvus sodus par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, Tieslietu ministrija organizēs tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācības, savukārt Ģenerālprokuratūra nodrošinās, lai prokurora kriminālprocesuālās pilnvaras tiktu izmantotas efektīvi, kā arī pilnveidos pašreizējo prokuroru kontroles mehānismu.
Latvijas 3. fāzes novērtējuma process tika sākts 2019. gada janvārī, bet ziņojums tika izskatīts WGB kārtējās plenārsēdes laikā no 2019. gada 8. oktobra līdz 10. oktobrim.
Valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka WGB 3. fāzes ziņojumā secina: Latvija ir turpinājusi uzlabot tiesisko regulējumu, kas kriminalizē ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Vienlaikus WGB uzsver, ka nepieciešams šīs tiesības efektīvi piemērot. Lai veiksmīgāk apkarotu ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, WGB Latvijai rekomendē veikt vairākus pasākumus, piemēram:
Kopumā Latvijas 3. fāzes ziņojumā Latvijai izteiktas 44 rekomendācijas, kuras paredz praktiskus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.
Par visām 3. fāzes rekomendācijām Latvijai ir jāsniedz rakstisks ziņojums līdz 2021. gada oktobrim. Ar OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu var iepazīties šeit.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.